parasti uz grunts, bet var dažādi.

forši. turpini ar tām pašām barot un ķert, vietu vari arī pamainīt, sevišķi tad, ja gribas ko lielāku un dīķī tādas ir. ja pabarosi vairākās vietās, no tā tikai tava cope uzlabosies. vasaras beigās būs tā, ka met, kur gribi, tavas piebarotās karpas būs klāt. bet rudenī līdz pat ledum būsi kings.

ja jutīsi, ka ar katru reizi boila sāk strādāt arvien švakāk, tad varēsi domāt par mainīšanu, tam gan nevajadzētu būt tik drīz.

tās, ar kurām ir barots iepriekš. ražotājam nav nozīmes.

kukurūzu.

dažreiz. principā visas nutrabats boilas (izņemot trigga sēriju) ir kaut kas pa vidu starp barības un atraktivitātes boilām - ievērosi, ka tās, piemēram, ātri zaudē ķīmisko smaržu, jo tās koncentrācija nav tik liela. arī firmas nosaukums veidojies no domas par katru boilu kā augstas barības vērtības boilu.

"tādi paši" laika apstākļi nemēdz būt. turklāt nevari jau garantēt, ka vienmēr tev bijušas identiskas ēsmas/pavadiņas pozīcijas. tā var būt sagadīšanās un var arī būt, ka karpas barojas dažādos laikos. dažreiz gadās, ka karpas ķeras labāk noteiktos pulksteņos (katrā vietā individuāli) un gadās, ka ķeras visos iespējamos laikos.

tērvetes ūdenskrātuve, apsaimnieko Latvijas Valsts meži un laiž iekšā karpas, cik zinu. otrs variants, kur noteikti var tikt pie lielākām karpām ir vipēdes ezers.

boilas, kas pirktas nesaldētas parastos iepakojumos, var glabāt praktiski jebkādos apstākļos, tām nekas nenotiks. saldētās boilas glabā saldētavā vai izkaltē.

šādas pavadiņas sauc par kombinētām. tas tādēļ, ka pavadiņu veido itkā sastāvošu no diviem dažādiem materiāliem. lielākā pavadiņas daļa ir cietāka un tur pārklājumu atstāj. savukārt pāris centimetrus virs āķa pārklājumu noņem tādējādi padarot to daudz mīkstāku un āķi daudz kustīgāku, kā rezultātā tas drošāk ieķeras karpas mutē. tāpat izolāciju ņem nost no mata, ja visu pavadiņu ar matu sien no viena materiāla izmantojot bezmezgla mezglu. tādā veidā ļoti ērti un vienkārši uzsien kombinēto pavadiņu, ko citā variantā varētu veidot no cieta fluorkarpbona un mīkstas pītās auklas, piemēram. cieta pavadiņas augšējā garākā daļa nodrošina mazāku iespēju pavadiņai sapīties metienā, kā arī to, ka nogrimstot tā nogulsies daudzmaz taisni nevis mudžeklī, kā bieži darītu pavadiņa, kas sastāvētu tikai no mīkstā materiāla. izolāciju noņem ar speciālu instrumentu, bet var to darīt arī ar nagiem, zobiem, neasu nazi utml. galvenais - nesabojāt iekšējo daļu, jo tieši tā nodrošina pavadiņas izturību. izolāciju daudz vienkāršāk noņemt, ja attiecīgo vietu paturēs virs tvaika vai pat iemērks verdošā ūdenī.