nav pilnīgi neviena iemesla, kādēļ tas būtu vajadzīgs. aizmirsti!

par teorijām nezinu, es kustētos uz austrumu krastu, kaut kur uz tā nosacītā raga, lai varu darboties gan pa dziļākām vietām, gan seklo līci, gan ieeju līcī, kas varētu būt perspektīva. ezers dziļš un apakšā diez ko neuzsils, visu vasaru karpas varētu sekot līdzi vējam un tā kā pie mums valdošie ir rietumu un ziemeļrietumu vēji, tad austrumu puse varētu būt rezutatīvāka. turklāt ur iskatās klusi un mierīgi, tauta netiek klāt utt. tomēr būtu ar laivu un eholotu vairāk jāpabraukā, jāpameklē kādi karpu ceļi vai potencialas barošanās vietas, varbūt kāda asāka kante, pie kuras var aizķerties. tomēr noteitki nevajag atteikties arī no 5-8m dziļumiem, koncentrēšanās tikai uz seklumu var izrādīties arī mazāk veiksmīga. anyway, ja kādu laiku barosi, rudenī tiksi pie labām un skaistām karpām.

labāk, ja boila var šūpoties matā nepieskaroties āķim. pārāk garš mats rada daudz mazāk problēmu nekā pārāk īss.

apsveicu. varu. nopērc aprīļa, maija un jūnija žurnālus Copes Lietas, tur esmu uzrakstījis ābeci karpu makšķerēšanas iesācējiem, ko daudzu jau atzinuši par ļoti vērtīgu. šeit es varu atbildēt tikai uz šauriem un konkrētiem jautājumiem.

neesmu. apklaušinies pie vietējiem, vai nav redzējuši karpas vai kādu makšķerējam. un pamēģini pats. nereti pie ļoti labām karpām tiek tie, kas ķer tur, kur neviens neķer un domā, ka karpu nav.

1. galvenais princips - ja baro punktveidīgi un karpa barojas nekustīgi, tad lieto īsākas pavadiņas. ja baro plašā teritorijā (ar boilām, piemēram) un karpa kustas meklējot ēdamo, tad lieto garākas. otrs jautājums - vai nav dūņas, kurās svins var ievilkt ēsmu. ja ir, tad pavadiņas garumam ir jābūt lielākam par dūņu dziļumu, kaut gan es ieteiktu sameklēt vietu bez dūņām.

2. viss kas ir ok, kamēr karpa to ēd. galvenais, lai tev pašam ir vismaz kaut kāda nojausma, priekš kam tas vajadzīgs.

3. šī nu ir viena mūžiga problēma, ar kuru saskarsies katrs. vienīgais, ko varu pateikt lietas labā - spod kātam ir jābūt krutākam (lasi - dārgākam) par kātiem, ar ko copē. kamēr neesi gatavs akceptēt tādu domu (ko es saprotu), atmet vēlmi aizmest spodu vai spombu tikpat tālu. no otras pusees - vai tas milzīgais attālums tiešām ir nepieciešams? tādā distancē tāpat nevar ne gultni izpētīt ne daudz maz precīzi iemest un/vai iebarot. starp citu, eksistē arī mazākas un vieglākas raķetes iebarošanai, kas neprasa tik jaudīgus kātus.

1. pītās auklas ir peldošas, tās piņķerējas iemetienā tādēļ karpu makšķerēšanā tās izmanto ļoti reti.

2. ja tās bija boilas iepakojumā (nesaldētas), tad uzglabāt var vienalga kur.

3. nav obligāti, lai arī tas ir viens no labākajiem un ilgāk spēlējošiem variantiem. tomēr iebarošanai var lietot arī daudz lētākas barības, kaut vai kukurūzu, kaņepes, dažādas granulas, tai skaitā dobeles dzirnavnieka utt. katrā ziņā, pirms neesi ticis līdz pirmajiem rezultātiem, nevajadzētu pārspīlēt ar iebarošanu. labāk palasi karpu ābeces trešo daļu žurnāla jūnija numurā.

4. diez vai. ieej kādā karpu veikalā, piem Copes Nama vai Ēsmas, lai tev kaut ko iesaka. viņiem arī varēsi nest atpakaļ, ja salūzīs.

5. vienkārši uzāķē uz āķa, tikai lai mezgls nav virsū uz āķa - tas var neizšķīst līdz copei. likt iekšā var visu, kas nesatur ūdeni. kukurūza ir slapja, to nevar. paturi pilnu maisiņu rokās pāris minūtes, redzēsi, vai tur kas sķīst vai ne.

šobrīd es tur neesmu bijis, tādēļ nezinu.

labāk uz makškeri, kam galā āķis ar ēsmu. pie tiltiem gan laikam nav īsti atļauts makšķerēt.