Gauja, sevišķi ap Valmieru, ir mans mīļākā upe, zinu, ka viņa ir kaprīza, bet nu ka tik traki neķerās negribās ticēt, var klusēt kāds noteikts upes posms, var neņemt breksis, bet nu raudām un jeļčikiem, arī asariem un nu jau arī sapaliem vajadzētu ņemt, kā nekā nāk rudens un zivis pamazām vācās uz ziemošanas vietām. Ieej pie Ritas veikalā, viņai tur apgrozās visa informācija par copi, pie reizes arī izrunā savu copes tehniku un ēsmas, iespējams, ka noslēpums ir kur citur. Čigānu līkums, Ķelderleja, pilsētas tilta apakšā, apvadceļa tilts, Paļana, "zem līnijas", ja tev šīs vietas ir pazīstamas, tad kaut kur jau nu zivis stāv noteikti.

karūsa , sevišķi liela karūsa ir kaprīza un neprognozējama zivs, kāpēc viņas nepienāca tev, man ir grūti pateikt, jo neredzot copes vietu un "nepaostot gaisu" grūti ir kaut ko komentēt, karūsa , dīķu un ezeru karūsa, aktīvo barošanos beidz diezgan ātri, bet nu vēl līdz septembra beigām jau nu viņām vajadzētu ķerties. Es pats arī nedēļu atpakaļ aplauzos uz karūsām, copēju 4 metru dziļumā metrus 30 no krasta un skatījos, kā veči netālu no manis, no dīķa vidus, uz gruntenēm teš karūsas, kad zaudēju pacietību un sāku mērīt dziļumus tuvāk dīķa vidum, izrādījās, ka tur ir par metru seklāks, kā vietā, kur copēju es, uzbaroju un īsā laikā pāris karūsas dabūju, izrādījās, ka viņas tur neuzturās pie krasta zālēm, bet gan kaut kādos mistiskos punktos dīķs vidū, iespējams, ka tev arī ir jāmēģina iztaustīt dīķi un vienkārši atrast, kur viņas ir

kur??????? cik lieli???????? ja tu man nefleitē, tad noteikti vajadzētu aizlikties uz turieni

skatoties kādiem mērķiem, 40. spole ir mazāka, vieglāka, piemērotāka fīderim, savukārt 60. jau ir vairāk smagam fīderim, jaudīgai gruntenei, jūrai

barošanas starts ir atkarīgs no makšķerējamajām zivīm un vietas, līnim nevajag cietas bumbas un vispār barību vajag salīdzinoši maz, breksim vajag uzklāt galdu, tātad sākumā jāieliek vairāk barības, raudām svarīgi ir radīt mutuli , kurš viņām ļoti patīk, nav vienas receptes kā rīkoties visos gadījumos, nu un noteikti nav jāskatās pēc pulsktens cikos piebarot, visu nosaka zivju aktivitāte un copes intensitāte, jo vairāk copju, jo vairāk jāpiebaro, jo copes kaprīzākas un retākas, jo uzmanīgāk , retāk un mazākām porcijām jāpiebaro, bet arī šeit ir izņēmumi, zivis tavas darbības pasaka priekšā, tev tikai jāmēģina saprast, ko viņas saka....

paldies ,vecīt, paldies

laika apstākļi copi iespaido, citreiz vairāk, citreiz mazāk, bet iespaido, precīzāk strauja spiediena maiņa, spīdekļu parā'dīšanās u.t.t., bet vienmēr ir izņēmumi un pat vissliktākajos laika apstākļos reizēm izdodās tik pie superīgiem eksemplāriem, tāpēc nekad neskaties uz laiku, ja esi nolēmis doties copēt, tad dodies, tikai attiecīgi saģērbies gan

esmu tur ķēris brekšus un asarus, kuri tur reizēm sanāk no jūras, ir raudiņas un citi sīkuļi, tā ir upe, kura ļoti atkarīga no zivju migrācijas

upēs, atsevišķās vietās, brekšuki ēdīs līdz pašam ledum, ezeros gan arī viņi neguļ, tomēr noķert viņus var jau ziemošanas vietās, kuras parasti nav tuvu krastam..., es priekšroku dotu pludam, ja vien ir iespējams tikt klāt brekšu stāvvietai