Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Lasot un skatoties Tavus video bieži izsakies ka vajag atrast un apmakšķerēt kantes, bedres utt. Lielupē un Daugavā vietām tās kantes ir 10m no krasta.
- vai tik tuvu krastam arī ir jēga uz viņām makšķerēt? Man tur sīkie visu no āķa nolasa pirms kās lielāks paspēj pienākt.
- vai makšķerē kantes augšēja daļā vai apakšējā? Apakšējai jau tikai ar pludu tiek klāt, jo fīderim aukla uz kantes uzsēžas un copi praktiski nerāda. Kā tur ir ja makšķerē ar fīderi?
Daugava un Lielupe ir īpašs stāsts, sevišķi jau Daugava, hesi ir upi krietni sabojājuši un zivju uzvedību tur ir pagrūti paredzēt, bet tik un tā darbojas copes pamat principi, ja 'visur ir dziļš, tad zivis koncentrējas uz sēkļiem un to tuvumā un otrādāk, cik nu man pašam ir tās Daugavas copes pieredzes, tad breksis tur ir jāpiesien, pietam jāsien viņš ir patstāvīgi, tā vienkārši piebraukt, iztaustīt grunti, pacopēt pus dienu un kaut ko labu arī noķert, gadās ļoti reti, es pats pavasarī un līdz vasaras vidum Daugavā meklēju seklākas vietas, tuvāk rudenim, jau dziļuma kantes. Parasti makšķerēt cenšos kantes - slīpuma apakšējā daļā, vai arī, ja izdodas uztaustīt, slīpuma vidus daļā uz kāda plaukta, breksis jau visu laiku nestāv vienā vietā.
Lielupē ir savādāk, it kā jau zivis klīst pa visu upi, tomēr bedru tuvumā brekšu cope ir daudz stabilāka visu gadu, citās vietās var trāpīt uz garām skrienošiem bariem, var ar barību kādu brīdi piesiet kādu daudzumu brekšu, tomēr laba cope tur nav regulāri, bet ir vietas, kur vairāk vai mazāk, tomēr pie loma tiec vienmēr un kā likums šādas vietas ir bedru tuvumā (tas nenozīmē blakus, tas var būt arī līdz kilometram no lielām ziemošanas bedrēm). Arī Gaujā breksis klīst pa visu upi, pa sēkļiem u.t.t., bet tagad viņu visbiežāk var satikt 'bedru izejās, vai tur pat uz kāda sēkļa, tomēr bedru nosacītā tuvumā.
Daugavas kantes ir fīdera auklai diezgan nāvējošas, ja zini šādas vietas un tur ir breksis, tad labāk liec slīdošo pludu(svins uz grunts), pluds var būt diezgan liels, sanāk tāds fīdera-pludiņmakšķeres krustojums, bet copi redzēt var labi un ar slīdošo pludu var copēt kaut 30 metru dziļumā, paskaties manu pēdējo raidījumu, par slīdošo velkonīti, tieši šāda sistēma arī der vietās ar stāvām kantēm un vidēju straumi
Sveiks. Nesen biju veikalā pludiņu nopirkt, pārdevējs teica ka "nu jau pludiņmakšķerēšanas sezona beigusies" . Īstenībā pēdējās pāris reizes arī nekas neķērās, pirms tam vismaz mazās zivis ķērās. Vai ir kaut kāda taisnība tam pārdevējam?
nu galīgi glupš tas pārdevējs ir bijis...., pludiņmakšķerēšanas sezona beidzās tikai tad, kad aizsalst ūdeņi, jā rudenī zivis uzvedās savādāk, daudzviet tās pārvietojas uz dziļākām vietām prom no krasta, paliek kaprīzākas, bet ēst viņas ēd vienlaga, pietam pat reiz ēd vēl pilnīgi visas zivis, pamazām begs baroties līņi, karūsas, karpas, mazos dīķos un ezeriņos arī raudas paliek īzteikti kaprīzas. Katrā ziņā cope turpinās un es tieši gaidu vēl lielās rudens raudas, kuras savācās lielos baros un to cope ir kolosāla
Gribēju pamēģināt vēlkonīti. Sistēma man ļoti patika, taču jo vairāk sapratu, jo vairāk neskaidrību radās. 1. Vai pluds ir jāizsvaro līdzīgi kā normālai pludināšanai? Es izsvaroju tā lai laukā no ūdens ir tikai daži milimetri, taču pēc tam sāku šaubīties un domāju, ka labāk ir pludu tik dziļi neiegremdēt. 2. Kad ir izmērīts dziļums, par cik dziļāks ir jānoregulē? - bieži pludu rāva zem ūdens. Tīri pēc fizikas - jo dziļāku uzliktu, jo mazāk rautu zem ūdens, jo būtu lielāka bura. Taču, jo dziļāku uzliec, jo lielāks piecirtiens jātaisa. 3. Baigi grūti bija saskatīt copi - variēju ar pavadas garumiem, taču īsti skaidrības nebija. Cik ir īsākā pavada no kuras sākt? 4. Cik ir smagākais pluds ko būtu jēga izmantot vēlkkonīša sistēmā? 5. Vai izmantojot divus vai vairāk slīdošos svinus, netiek zaudēta sistēmas jutība un vai vairākas svina olīves vairāk neķeras gruntī, nekā viena? Man vienkārši nebija tik lielu svinu, un es liku divas olīves... šķita, ka baigi ķeras ...6. Vai velkonīša sistēmā pludinot, ir jāsāk pludināt augšpus vietas, kur atrodies - man vismaz radās iespaids, ka pludinot augšpus sevis, piecirtiens sanāks efektīvāks, nekā lejpusē... tas pagaidām viss... Paldies!
1. pludu izsvaro kā tu copētu normālos apstākļos, jo bieži vien tā arī ir, pacopē ar velkonīti, tad samazini dziļumu un tur pat padzenā raudas, vai arī ja copes vietā ir neliela bedrīte vai copē bedres sākumā, sākumā pludiņš velkās pa grunti un tad nostājās normālā stadijā un aizpeld, tu zini, ka ir bedrīte, ar velkonīti ķer visas zivis
2. viss atkarīgs no straumes stipruma, mērķa zivs, vietas u.t.t., bet pamatu pamatos normāli velkonītis sāk strādāt, ja dziļums ir uzlikts kādu metru lielāks, tad jau var i apstādināt ēsmu i palaist skriet, piecirtiens jā, ir jaudīgs, bet tā kā auklu visu laiku turi gaisā, kāts pagarš, tad tā parasti nav problēma.
3. velkonītim īsākā pavada ir 60-70 cm, ja ļoti sekla vieta, tad ir copēts arī ar 1,2-1,5 metri pavadu, bet parasti līdz metram pietiek, cope izpaužās kā pludiņa drebēšana, apstāšanās, lēkāšana, reti kad to rauj zem ūdens
4. esmu strādājis arī ar 20 gramu pludu, bet tas jau ir tīri uz breksi un vimbu, parasti lielākus par 10-12 gramiem cenčos nelikt, bet ja dzīve spiež, tad var likt kaut 30 gramus, pati sistēma jau strādā
5.ja piešaujās, tad var strādāt ari ar divām olīvēm, tikai vienai jābūt lielākai par otru, mazākā aukšā, tad vēl nekas, bet viena protams strādā labāk, mazāk pīšanās par % 50
6. baroju sev pretī vai biki uz leju, metu virs sevis, lai uz barotās vietas jau uzbrauktu nostiepts velkonītis, īsti nesaprotu, kāpēc tev piecirtiena efektivitāte mainās atkarībā no pluda atrašanās vietas, kad velkonītis ir nostiepts, kāts gaisā, tad pietiek kātu par pāris metriem paraut un viss notiekās, iespējams, ka tu pārāk lielu cilpu gaisā turēji, citu domu man nav
Par to foreļupi jautāju dādēļ,ka man gar māju tek vizuāli tāda pati upīte un foreles tur arī ir pa pilnam !!!!
tad jau pavasarī aicini ciemos, nevienam neteikšu, kur tas ir un labu ugunsdziru ar uzlikšu, mani tā kā biki aizķēra tā foreļošana, labi, ka laika nav daudz, citādāk pavisam aizietu ciet...
Sveiks, Normund!
Vai Salmo veikalā nopērkamās neoprēna zābakbikses (neoprene chest waders par 62,50 ls) ir pietiekoši kvalitatīvas, lai pirktu?
Salmo veikalos šīs zābakbikses ir visi izmēri, es pagājušajā gadā sev tādas nopirku, ko vējenes jūrā copētc un biki pa ezeriem ar spini pabradāt, man ir grūti spries vai tās tev der, jo man tās ir pirmās neoprēna bikses, ūdeni tur, tātad ok, kādas nu kuram tās prasības pret to biksi un kādiem mērķiem paredzētas
sveiki!tagad gauja sak labi kjerties baltie sapali(jelciki)pastasti ar kadu baribu vinjus labak pievilinat un kada butu esma ko vinji laprat ed.paldies
jeļčiki principā ķerās jau sen, tikai tagad, tuvāk rudenim viņi paliek mazāk kaprīzi, man pašam Gaujā visiecienītākā ir brekšu barība, jo tā patīk visām zivīm, tāpēc tagad, atlaižu laikā, iepirku pavairāk Salmo Lielais breksis un ar to arī baroju, no ēsmām baltie, slieka, grūba, rupjmaizes mīkstums
Čaw vēlreiz! :)
Nu labi izmēģināsim mata sistēmu, bet ja liek ēsmu uz mata, tad obligāti vajag arī svinu vai ne? Nepietiek taču ar barotavu vai kaut ko tādu?
Un vēl viens jautājums. Vai ir kāda sistēma karpām, bez mata, ko tu man varētu ieteikt.
Paldies jau iepriekš!
mata sistēmu tu vari izmantot vai nu klasiskai gruntenei ar barotavu, kur vairs nekādus papildus svinus nevajag, vai arī ar roku vai kaķeni barot galdu un mest tur parastu grunteni, bez barotavas.
es pats tomēr mīlu sēdēt ar pludu, lai arī karpojot gruntene biežāk izrādās rezultatīvāka, man pluds ir tuvāks, tad es spēlējos ar kumosa lielumu, pus kukurūziņa, trīs baltie un pus grauds kukurūzas, 5-7 baltie u.t.t., man jau to zivi navajag, bet gan redzēt to copi, tās pāris sekunds vai pat sekundes simtdaļas dod baigo kaifu
Sveiki! Biju līdz Gaujai. Kā tas var būt feeder taifun special 90, aukla 0.12 pītā, pavada 0.16. Par ēsmu liku gaļinieku, barotavā salmo vimba.
Cope ir, labi nodrebina spici, piecērtu nekā, gaļinieki samīcīti, barotava tukša. Ko es daru nepareizi ka ir daudz labu copju un galā nekā.
visticamāk, ka tev tur copēja maziņas zivtiņas, lielāka uz āķa sēžas normāli, mazās pluina kumosu, kāmēr noplucina visu, necērt uz vienkāršu raustīšanu, izgaidi copi, kad ņem normāla zivs, tad tās sīkās tirināšanas nav, brekīts tā smuki pavelk, rauda un plicis ņem agresīvi, izklausās, ka visu dari pareizi, tikai treniņu trūkums, paspēlējies ar ēsmas lielumu, pat aizejot līdz vienam lielam tārpam un 12 tārpu kumosam, gan izdosies atrast vēlamo, uzplaucē grūbas , pamēģini slieku, zivis ir un ēd, tikai jātrāpa pareizo ēsmu un jāsaprot kurā brīdī piecirst
Labdien.
Gribēju pajautāt par vagler pludiem..
Tātad nopirku sensas 16 g vagleri izmēģināt devos uz tuvāko ūdenstilpni - Lielupi.
Viss itkā būtu labi, lido fantastiski, izsvarojums jabs, bet metot apmēram 40m attālumā aiz krasta kants, sīkos vilnīšos grūti viņu pamanīt, kur nu vēl smalkas copes ieraudzīt. tā kā bija beigušies slīdošās svina olīvītes liku skrotis 2g, varbūt tāpēc katru reizi tārpi bija izsūkti un sliekas norautas, un es neko nepamanīju, varbūt tas pluds pats par sevi savādāk uzvedas, nekā parasts, kam būtu jāpievērš uzmanība strādājot ar šiem pludiem?
ja copē tālā distancē, tad ir pludi, kuriem var tievo antenīti nomainīt uz 10* resnāku, ideāli redzamu, pietam nemainot pludiņa izsvarojumu, ir tādas neitrālas peldamības antenas no Browning, par tiem izsūkātajiem tārpiem ir tikai regulēšanas vaina, precīzs dziļums, pavadiņas garums ir lietas ar kurām ir jāpaspēlējas, līdz atrodi sev optimālo.
Copējot tālā distancē tu vislabāk saproti pludiņa antenu krāsu atšķirību, jo ir reizes, kad sarkano neredzi vispār, bet koši dzelteno redzi pa kilometru, tieši tāpat, kā melnā antena ir gandrīz universāla, to redz ļoti labi...
Sveiks Normund! Sestdien braucu makšķerēt, tāpēc padoms ir nepieciešams jau tagad. Aizsūtīju jautājumu arī Aivaram, bet viņš jau nedēļu neatbild. Protams, karpas gan nav tavs ampluā, taču varbūt tu man vari pastāstīt kas un kā. Tātad neesmu karpu makšķerēšanas specs, tāpēc aizbraucot uz kādu dīķi parasti sienu barotavu un apakšā ar metāla stīpiņu divus āķus uz tās. Pagājušo reizi vienā dīķī bija fantastiska cope - kopā kādas 40 copes, taču tikai 13 no tām realizētas, jo pārējās karpas bija vai nu pārkodušas vai ar spuru aizķērušas un norāvušas āķi uz kuru, tā bija piecopējusi. Aukla itkā normāla - 0,3 , āķus arī itkā pareizi sienu, tāpēc nesaprotu, kas par vainu? Vai vari nedaudz pakomentēt šo situāciju?
Vēl viena lieta - ir tāda doma pievērsties karpu copei ar boilām, taču nesaprotu, kā jātaisa iesācēju sistēma, un kas iesācējam vajadzīgs! Esmu izlasījis visus jūsu jautājumus, par kātiem apmēram skaidrs, signalizatoriem arī, taču pati sistēma no kāta līdz boilai nav skaidra. Varbūt varētu uzrakstīt vienu kārtīgu rakstu iesācējam? Jo nesaprotu gandrīz neko, un es neesmu vienīgais. Tāpēc būtu forši ja tu kaut ko tādu varētu uzrakstīt, ar visām bildēm kas, kā un ko, tad noteikti daudz vairāk makšķernieku sāktu pievērsties karpu copei! Protams, varbūt esi to rakstījis, taču pirmo copes lietu žurnālu man diemžēl nav!
P.s. Būtu jau forši ja tu varētu kādu raidījumu par karpu copi izveidot, jo cik zinu, to tu vēl neesi rādījis.
Ar cieņu: Copinieks!
varu komentēt tikai tavas gruntenes montāžu, kura manuprāt ir pilnīgi garām, ja tu sien pavadiņas pie barotavas, tātad aukla nespēj noamortizēt zivs rāvienus un nav jābrīnās, ka karpas sarauj visu lupatās, montāžai ir jābūt tādai, ka zivs neizkustinot barotavu var raustīt auklu, sevišķi ja runa iet par mazām, līdz 3 kg karpiņām, nu nav tā, ka karpiņa vienmēr paņem ēsmu un skrien prom, sevišķi tagad rudenī viņas reizumis ir ļoti kaprīzas un sajūtot mazāko pretestību viņas vienkārši spļauj kumosu ārā un ja āķis ir kumosā iekšā, tad tas nepaspēj ieķerties zivs lūpā.
Cik zinu, tad Aivars pat reiz ir sacensībās, tāpēc arī neatbild, braucot uz copi pamēģini uztaisīt mata sistēmu tai pašai savai ēsmai, vai tā ir kukurūza, makarons vai kartupelis, jau būs savādāk, liec barotavu uz pretsavērpēja, kā to dara fīderējot, pārvari sevi un uzliec tikai vienu pavadiņu, kuru piesien pie griezulīša pamatauklas galā, ja nemāki uzsiet mata sistēmu, tad nopērc gatavu veikalā, pamatdoma ir tāda, ka zivs izgaršojot ēsmu nesajūt neko aizdomīgu un droši iesūc mutē arī āķi, kurš jau vairs nevar neiedurties zivs mutē
par TV sižetu esmu domājis, bet pagaidām nav sanācis , ta mums nav laika, ta neviens karpinieks nevar vai negrib dalīties pieredzē, bet ir cerība, ka kaut ko vēl paspēsim šoruden iefilmēt
