mjāā, situācija ir pazīstama, lielu daļu apzinātās bērnības copēju līdzīgos ezeros Valmieras pusē, meklēju zāļu logus, kur piesiet breksi izdevās ļoti reti, pamatā bija ruduļi un raudas, līņi vispār tīri epizodiski, teikšu godīgi, gatavas receptes tavā gadījumā nav, ja puse ezera ir tīra no zālēm, tad ar garantiju, ka lielie brekši pamatā uzturās tīrajā daļā un zālēs tikai iet baroties, pamēģini barot vietu, kur zāles beidzās un pakāpeniski sākās dziļums, sevišķi jau vasaras vidū un beigās, kad ūdens uzsilst, zāles sāk pamazām atmirt, tad tur seklumā skābekļa paliek pamaz, manos bērnības ezeros zivis tad gāja iekšā ūpītē, kas iztecēja no ezeriem, tavā gadījumā zivis varētu iet uz tīrākiem ūdeņiem. Ja nevari nolikt ēsmu uz grunts, tad noķert lielu zivi ir gadījuma raksturs, jo gan līnis, gan breksis pamatā barojās no grunts, tāpēc visu pirms meklē vietu, kur tiec pie grunts, citādāk barība ta izkrīt cauri zālēm un zivis viņu tur arī ēd, tikai tu klāt zivīm netiec.
Ar barošanu ir tā, ka nav jau tā barības bumba tik smaga, lai uzreiz iestigtu dūņās, pareizi samitrinot barību viss būs ok, mutuļa nebūs un barība strādās, tur ir tikai jāeksperimentē un jāpiešaujas, par copes attālumu no laivas, ja tu sēdi klusiņām, tad tie 6 metri varētu būt ciešami, tomēr es ieteiktu seklajās vietās tuvāk par 10 metriem copes vietai nebraukt, aizaugušos ezeros lielās zivis uz katru troksnīti reaģē savādāk kā lielu ezeru zivis, kur ir pierasts pie dažādiem trokšņiem