pastāstīt varu, bet tad mums vismaz veselu dienu jāsēž un jārunājās, palasi CL žurnālus, pašķirsti šo lapu, te viss ir atrodams

nu negribās ticēt, ka viss ezera dibens ir klāts ar zāļu paklāju, vienmēr ir kādi laukumi, kur zāles nav, tiesa ne vienmēr tur var aizmest un diez vai fīderis tādā zāļainā, seklā ezerā būs īstā makšķere, tev vajadzētu kādu vakaru veltīt ezera iztaustīšanai, uzliec svinu, piesien palielu āķi un vienkārši met un velc, tādā veidā sapratīsi cik tā zāļu josla ir plata un vai tev ir cerības tai pārmest, šādu gultnes taustīšanu vislabāk veikt no laivas un vietā, kur zāles beidzās ielaist kādu orientieri, vai nu mazu boju, vai iespraust koku, ja dziļums ļauj, tad vienmēr zināsi, cik tālu mest

barība uzlabo, reizēm izglābj copi, bet reti kad pievelk zivis tur, kur viņu nav un kur viņas negrib uzturēties, iespējams, ka tavā gadījumā vienkārši nedaudz jāpamaina vieta vai makšķerēšanas attālums, jo barība ir laba un zivis arī tur kaut kur tuvumā ir, nu jau nārstiem jābūt garām un visam vajadzētu notikties pilnā sparā. To pašu var teikt arī par slieku, kas principā ir ļoti laba ēsma, bet ir vietas un reizes, kad zivis slieku ignorē pilnīgi, bet izvēlās mušu kāpurus, makaronus vai grūbas, noteikti paeksperimentē arī ar ēsmām. Tu neminēji ar kādu makšķeri copē, ja ar pludiņu, tad pieļauju, ka tu makšķerē pārāk seklās vietās, var būt apraksti savu copes vietu un makšķeri, iespējams, ka vaina ir kaut kur tur

JST nebija Polijā, šonakt es pabeidzu rakstu jūlija CL, var būt, ka nedaudz garlaicīgi sanācā, bet tad jau varēsiet ievērtēt

šajā gadījumā spole būs daudz jaudīgāka par kātu, bet visumā labs komplekts lielu karpu, līdaku, samu ķeršanai

latviešu valodā tādu portālu nav, ja vari lasīt kādā citā valodā, tad ar Google palīdzību atradīsi visu kas tevi interesē

nezinu vai mans spriedums būs pareizs, bet es sliecos uz tevu otro versiju, ka no šīfera kaut kas izdalās un zivis tur negrib uzturēties, pa šo laiku gan tam šīferim vajadzētu būt ieskalotam dūņās itin krietni, citu versiju man nav, ja nu vienīgi pašam ezeram kaut kas ir noticis, bijusi smakšana , līmeņu maiņa u.t.t., tad arī zivis var pilnībā mainīt savus paradumus.

Pats tomēr cenšos copes vietas tīrīt ar grābekli, paraustot arī zāļu saknes, tas zivis nebaida un ja tā regulāri copē vienā vietā, tad ar laiku tur nemaz zāle vairs neaug, vienīgi tie logi nedrīkst būt pārāk lieli, lai zivīm nezūd zāļu patvēruma iespaids, lielā, tīrā pleķi viņas nemaz neiet iekšā, jo tur noteikti stāvēs kāds plēsējs

jā, ar zandartiem ir šāda problēma, mēģināju šo jautājumu aprunāt arī ar inspektoriem, cik gudri ir pārmest pāri bortam 40-42 cm zandartiņu, kurš ir ierijis āķi , jo viņš tur pat uzpeld un nomirst, nu .... var jau no vienas puses saprast arī likuma viedokli, nedrīkst paturēt un viss

ķerot zandartus uz maili ļoti bieži gadās, ka zandarts ierij ēsmu tik dziļi, ka izdzīvot viņam iespējas vairs nav, ir veči, kuri šādus zandartiņus patur un, ja godīgi jāsaka, es viņiem neko arī nepārmetu, jo sēdēt un saktīties kā viņš tur pat netālu agonijā raustās arī nav patīkami, ir veči, kuri ievēro likumus un neskatoties ne uz ko met zandartiņus ūdenī, jo negrib nokļūt pārkāpēja lomā

Šādā situācijā ir grūti dot viennozīmīgu padomu, skaties ko tev kurā situācijā liek darīt sirdsapziņa.....

zinu šādas upītes, visa mana bērnība pagāja pie šādām upītēm Burtnieka apkaimē, rudeņos zivis vienkārši aiziet uz ziemošanas bedrēm vai tuvējiem ezeriem, pavasarī, līdz ar pirmajiem svaigajiem ūdeņiem zivis atgriežās, mēģināju ziemā tās meklēt bedrēs, bet diezgan neveiksmīgi, pa kādam sapaliņam un ķīsim, bet baltās zivis, ja viņām ir kur aiziet, tomēr aiziet, arī līdakas un citi plēsēji, iespējams, ka tajās seklajās upītēs viņām vienkārši ir par aukstu, jo bieži vien zem ledus ir knapi pus metrs ūdens