Pie mums par čortu sauc gan to mormišku par kuru es rakstu un kura šogad sevi perfekti parāda Kurzemes pusē uz asariem un brekšiem, tā ir ar ielodētajiem āķiem, vēl par čortu sauc to no leišiem ienākušo mānekli, kuram āķi lēkā gar sāniem, bet tas ir pa grunti daudzāms māneklis, arī labs, tomēr vairāk domāts upēm, Kuršu kāpai u.t.t. . Tas čorts par kuru es runāju ir piliena formas mormiška, kurai aukla sienās augšā, resnākajā galā un tievākajā galā ir ielodēts maziņš trīsžuburītis, ir tikai viena veida spēle, asa, ātra driblēšana, spēlējot uz augšu un leju, pietam reizēm asaris ņem i pusotru metru virs grunts, tāpēc driblējot veči reizēm pat kājās pieceļās, šai mormiškai uz āķiem neliek neko vai uzliek vienu mazu vībotņu kāpuriņu uz viena no āķiem, jebkura cita ēsma bojā spēli, var likt mazas opērlītes vai kembrikus, katrā gadījumā sākumam vajag ticību šim māneklim un vajag redzēt spēli, tad tā lieta aiziet, ne vienmēr, bet reizēm šis māneklis ir stipri rezultatīvāks, jo spēj iekārdināt to zivi, kura tārpu negrib ēst