Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.

Atbildes

Jautā andyk

Labdien Normund. Upēm metu līkumus, jo nekādi netieku skaidrībā ar makšķerēšanu ar pludiņu straumē. cik noprotu ir dažādi varianti? varbūt varētu pastāstīt par pāris noderīgākajiem priekš iesācējiem?

Tāpat TV raidījuma ietekmē, mēģināju Daugavā lidz Ķegumam atrast kādu labu vietu fīderītim. Pasēdēju pie Tomes un Saulkalnes- tā īsti nekas nesanāca (lietus gan bija stiprs). Varbūt varētu ieteikt vēl kādu vietu izpētei?

Atbild Normunds Grabovskis

Divos vārdos nevar aprakstīt pludiņa copi straumē, to visu vajag izjust, upi vajag mīlēt, tad viss notiekās, bet katrā gadījumā to ir vērts darīt, cope upē ir ļoti interesanta un upē ķerās vienmēr.

Pats gan ļoti labprāt copēju Daugavā pie Saulkalnes, tiesa gan nedaudz vēlāk, kad breksis ir jau atgriezies savos dziļumos, ļoti laba cope ir arī no HES slīpajiem betoniem, tur ņem gan brekšuki, gan asari un skaistas raudas, arī pie pašas Ogres ir labas brekšu vietas, tepat Rīgas centrā arī var labi pabrekšot, nemētājies pa vietām, bet gan pacenties atkost vienu vietu, lai to izdarītu brauc uz vienu vietu vismaz reizes trīs, eksperimetē ar ēsmām, ar barībām un barības kosistenci un pamazām iveidosies kaut kāds priekštats gan par procesu, gan par vietu

Atbildēts: 15.jūnijs 2009, 11:09 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā kaza

Sveiki ! Taisos braukt copēt uz vienu vidzemes dīķi tas ir privaats un makšķernieki tur nebrauc tikai es un saimnieks, zivis tur baro ar peldošo barību zivīm kas pārdodas lopbarības veikalā uz ko būtu tur viņas ķert uun iebarot uz to pašu peldošo barību vai var mēģināt arī ko citu ??Un taisos es ķert karpas brekšus un karūsas !! Baro viņš viņas samērā reti 2reiz mēnesii apm ! Cik esmu tur ķēris uz kukurūzu pēdējos 2os gados nekas nav trāpijies bet zivis tur iekšā ir un dīķis ir aizaudzis doma ir uztaisiit galdu jo braukšu uz 5 dienām !! A ko jūs ieteiktu man barot tā zivis ? Paldies jau iepriekš !! :)

Atbild Normunds Grabovskis

Ja zivis nav izlutinātas, tad viss ir ļoti vienkārši, paņem to pašu peldošo kombikormu un aplej ar verdošu ūdeni, aplej ar verdošu ūdeni arī kilogramu kukurūzas putraimu no jebkura pārtikas veikala, kad tas viss atdziest, tad sajauc masu kopā un pieber vai pielej nedaudz kādu sauso vai šķidro atraktoru, es ieteiktu Sensas atraktorus, tie ir ļoti saldi un koncentrēti, sākumā iebaro ar bumbām-pikām 5, kaut kur uz pašas zāļu un atklātā ūdens malas, zivis pienāks noteikti, uz āķa liec mušu kāpurus, slieku vai maizes bumbiņas, kurām arī klāt ir nedaudz atraktora, ja kopā ar barību iemetīsi arī kukurūzas graudus, tad zivis ēdīs arī kukurūzu, bet tomēr ja tur vairāk ir brekša un karūsu, tad tāpiņi būs labāki, karpiņas(līdz 3-4 kg) ēdīs arī tārpus,

Atbildēts: 15.jūnijs 2009, 10:18 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā jasis

par brekšu iebarošanu. Cik barībai pievienot maltu koriandru uz apmēram 3-4kg paša veidotas barības?

Atbild Normunds Grabovskis

ne mazāk par 100 gramiem, tad būs efekts, šur tur copes veikalos ir nopērkams Sensas maltais koriandrs, es pats lietoju to, 700 gramu paka maksā ap 3 lati, bet ja ir vēlme darboties, tad ņem pārtikas veikalos nopērkamo koriandru un kafijas dzirnaviņās mal, būs ok, vari piemalt arī sauju ķimeņu

Atbildēts: 15.jūnijs 2009, 10:07 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā superhuman

Sveiki!

Es redzēju vienu jūsu interviju par "fidera" metodes lietošanu uz gruntsmakšķeres.

Bet es vēlējos pajautāt, vai "fīdera" zivju barību sajaucot ar "dobelnieka" zivju barību sanāk labs maisījums?

Un kas barībai jāliek klāt, lai tai būtu lielāka efektivitāte?

Jau iepriekš paldies

Atbild Normunds Grabovskis

Fīderim vajag stipri mazāk barības kā copējot ar pludiņu, tāpēc fīderim prāsās nedaudz spēcīgāka barība, var jau protams nedaudz pašākidīt gan ar kombikormu, gan plaucētiem kukurūzas vai miežu putramiem, tomēr labāk to ir nedarīt, ja nu vienīgi tu copē tur, kur nav liels makšķernieku pieplūdums un zivis nav izlutinātas ar visādām barībām, tad zivis'labi reaģēs uz jebkuru barību. Barībai vajadzētu pielikt nedaudz dzīvas ēsmas, tā var būt šķipsniņa mušu kāpuru vai kapātu slieku, sevišķi jau breksim tas ļoti patīk, ja esi nolēmis pašķaidīt gatavo barību, vai barību gatavot pats, tad es ieteiktu nopirkt kādu sauso vai šķidro Sensas firmas atraktoru, pa bišķim to pieliekot klāt barībai vari ļoti būtiski uzlabot rezultātu

Atbildēts: 15.jūnijs 2009, 10:04 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā juons76

Sveiki.Upē kur brekšiem labāk patīk uzturēties-bedres izejā kur grunts akmeņaina,vai tomēr bedres izejā ar dūņainu grunti?

Atbild Normunds Grabovskis

breksis biežāk tomēr ir tur kur ir ko ēst, tātad tur kur ir mālaina,smilšaina vai nedaudz dūņaina grunts, tīros akmeņos viņī uzturās reti

Atbildēts: 12.jūnijs 2009, 15:06 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā klinkis

Laba diena

Gribēju pajautāt, kādai īsti jābūt barības konsistencei iebarojot - breksi, raudas ezerā, kur apakšā ir zaļumi? Vai jābūt cietai, bai jāizjūk atsitoties pret ūdeni?

Paldies

Atbild Normunds Grabovskis

Ja tu taisīsi cietas barības bumbas, tad panāksi, ka zivis ēdīs barību, bet klāt tu viņām netiksi, ideāli jau protams ir atrast pleķīti kur zāļu nav, bet ja tādas vietas nav, tad taisi barību tā, lai tā izšķīst no sitiena pret ūdeni, tad barība sagulsies uz zālēm, breksi tur paņemt būs grūtāk, bet raudas būs

Atbildēts: 12.jūnijs 2009, 15:05 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā kaza

Sveiki ! nopirku fīderi ar testu 50-120 grami un metu iekšā 40 gr barotavu un pēc kāda laika sāka copēt domāju piecirtīšu piecirtu krakš kāts uz pusēm piecirtu es tikai bišķiņ!! Fidera kāsts nav domāts lai piecirstu ??? :(

Atbild Normunds Grabovskis

fīdera kāts ir ļooooti izturīgs kāts, tavā gadījumā ir vairākas versijas, vai nu transportējot kātu kaut kur kaut kas ir saspiests vai posms ir nokritis, otrs variants ir ka nebiji kātu stingri salicis kopā, trešā iespēja ir ka bija rūpnīcas brāķis, aiznes kātu uz servisu un meistars pateiks iemeslu kāpēc kāts salūza, aizej uz veikalu, kur kātu pirki un aprunājies, kāti nedrīkst lūzt pirmajos iemetienos

Atbildēts: 12.jūnijs 2009, 09:06 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā je6ka

Sveiks Normund...

Es par Līni.

1. Vai esi pabijis Lādzenu dīķos, ja esi var būt nelielu info kā tur ar līņiem?

2. Barucot uz līņu copi ezerā par iebarošanu var lietot biezpienu? Un kā pareizi viņu meistarot, tīru biezpienu vai kopā ar kādu līņu spec. barību?

Paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

diemžēl tevis minētajos 'dīķos bijis neesmu, tāpēc neko pateikt nevarēšu, bet nu gan jau saimnieks vai sargs mācēs kaut ko izstāstīt, noteikti uzprasi

Pats biezpienu nelietoju, bērnībā mēģināju, bet nesekmīgi, lietoju gatavās barības, pamatā Salmo un Sensas, ja ir doma tikai par līni, tad jaucu kopā abas šīs barības, sanāk tāds rūgtens maisījums, bet zaļajiem dikti patīk

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 14:09 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā traktorisccc

Sveiki, palsījos, daļu no iepriekšējajiem ietekumiem, sapratu, ka obligāti jāpērk jūnija CL. Jautājums, iespējams, tāds nevisai atbildāms, bet varbūt ir kaut, kas iesakāms- kā bez eholotes īsti atrast šīs bedres, kur breksi meklēt, ar pludiņu un atsvaru (tā es parasti daru, bet tas ir baigi laikietilpīgi), vai ir kāds cits labs paņēmiens? Vēl lasīju, ka breksi var atrast, kad viņš karstā laikā pa ūdensvirsmu plunčājas, ir kādas pazīmes pēc kā viņu šādā brīdī atpazīt no citām zivīm (protams plēsējus neskaitot, jo tas jau ir skaids). Treškārt-vai copējot ar grunteni ar barotavu (barotava=fīderis?) vai pietiek ar to barību vien, ko lieku barotavā, vai nepieciešams tā pat vēl bumbas samest, jo grunteni jau tā patālu var iemest, bet vismaz es ar precizitāti tādu, ka es varētu samest 1m2 bumbas ar barību un vēl grunteni iemest tur pat, teiksim 50m attalumā, nevaru diemžēl (un ja cope ir naktī tad tas vispār ir nereāli), vai tad labāk mest 15m un tā, lai var sabarot? Un pagaidām pēdējais- pa nakti breksi upē būtu labāk meklēt pašā bedrē vai tik un tā uz kantes vai seklumā labāk?

Atbild Normunds Grabovskis

* bez ehalotes bedres un kantes atrast lielā ezrā ir pagrūti, sevišķi jau ja pat aptuveni nezini kur kas atrodās, atliek tikai un vienīgi mērīt, ar pludu nē, paņem ziemas barotavu vai vienkārši ar spiningu un atsvaru, nolaid uz grunts un tad skaiti ar cik spoles apgriezieniem uztin augšā, no krasta tieši tāpat, iemet un skaiti sekundes, kāds laiks paiet, bet atrast var un galvenais, ka to ir vērts darīt, var jau protams uzmeistaros speciālu dziļuma mērāmo kātuc pēc karpinieku parauga, ja bieži apmeklē svešus ūdeņus, tad tas ir pat ļoti noderīgs pasākums

*nu kad breksis plunčājās to nevar sajaukt ne ar vienu citu zivi, breksis plunčājās klusiņām, uznāk augšā vispirms ar degunu, tad muguras spura, tad aste, kolosāls skats, mazāki finieri taisa tādu slāpētu plunkšķi, ja ieklausās, tad to arī var atšķirt, breksis visbiežāk parādās agros rītos un vēlos vakaros, retāk dienas laikā

*fīderējot vispirms tu ar tukšu barotavu piešauj attālumu, atrodi vietu, kur copēsi, pēc tam ,nepiesienot pavadiņu, 7-10 reizes pielādē barotavu, iemet noskatītajā vietā? ļauj barotavai nogrimt, noskaiti līdz desmit un ar asu piecirtienu izlādē barotavu, tas būs sākuma galds, pēc tam jau copējot centies lai iemetieni būtu ne retāki kā reizi 10-15 minūtēs. Piebarot ar roku vai kaķeni nevajag, jo jau sākot no 2 metru dziļuma tu vairs nevari pateikt precīzu vietu, kur guļ tava barotava, jo barotava iekrītot grimst pa citu trajektoriju nekā barības bumba, jābaro un jāķer ir tur, kur ir zivis, nevis tur, kur vari samest barību ar roku

* breksis tieši naktīs visaktīvāk barojās un iziet pašā seklumā, kur dienas laikā viņš nekad neparādās, tāpēc naktī viņu gaidīt pašā bedrē nevajadzētu, izejā no bedres var uzklāt labu galdu un puikas garām ejot apstāsies un nobaudīs ko esi viņiem sagatavojis

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 14:05 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā inc007

Vēlos iegādāties bolonēzi,nedārgu,bet sakarīgas kvalitātes,ko Jūs varētu ieteikt,kādu ņemt,ar kādu testu?Vai ar to var makšķerēt gan ezerā,gan straumē.Ir doma vienā vietiņā mēģināt līņus,nāk ārā arī ap 2 kg.Cik noprotu,tā ir tas pats kas teleskopiskā makšķere,kāda tad būtu atšķirība un cik garu to vajadzētu?Paldies.

Atbild Normunds Grabovskis

Bolonēze ir garposmu teleskopiskā makšķere ar atvieglotiem, no makšķeres tālāk atvirzītiem riņķiem, sākotnēji paredzēta pludināšanai upēs, tieši pludināšanai nevis ļoti tālai mešanai, jo pamatā bolonēzes ir 5-6-7-8 metri garas, tās visu laiku tur rokā un tās visumā ir diezgan trauslas prat rupju apiešanos un pārslogošanu, mūsu izpratnē klasiskā teleskopiskā makšķere ir 4-5 matri gara, ar pastiprinātiem riņķiem, bieži bvien biezāka materiāla, laika gaitā tas viss ir sajaucies un tautā pamazām par bolonēzi sāk saukt jebkuru teleskopisko kātu, principā jau ir vienalga, ka tikai var pamakšķerēt. Tavā gadījumā vis ticamāk vajadzīgs kāts ar testu līdz 20-25 gramiem un 5 metru garumā, pietiekoši ciets kāts, lai varētu viegli vadīt līni sev vēlamā virzienā un varētu strādāt straumē arī ar 12-15 gramus smagiem pludiem, pietiekoši garš, lai varētu pludināt upē. Nezinot aptuvenu cenu, konkrētu makšķeres modeli es tev ieteikt nevaru, mēs Salmo veikalos tirgojam gan Salmo gan vēl vismaz 5-7 firmu makšķeres, vienmēr uz vietas ir 40-50 veidu makšķeres no kurām var izvēlēties to ko vajag, pasaki aptuveno cenu diapazonu un es nosaukšu konkrētus modeļus un precīzas cenas

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 10:04 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager