nu par metrīgiem brekšiem esmu dzirdējis no poļiem, kuri tādus ir ķēruši pie Zviedrijas krasta jūrā, bet nu arī pie mums ir brekši pa 5-6 kg, maz, bet ir, redzējis esmu 5 kg brekšus, bet nu metru gari tie nebija gan

jautājums uz kādu zivi sēdi, ja breksis, tad bez sliekas neiztiksi, tomēr, ja tajā vietā sēdi regulāri un breksis neķerās, tad vai nu vaina ir vietā, vai barībā, ko liec barotavā, ceru, ka to liec, tieši makaroni un grūbas ir tās lietas ar kurām var atsist smalko zivi

Nekādas oficiālas informācijas par Lielupes indēšanu šogad nav, arī par lomiem veči sevišķi neraud, vimbas bija daudz, tagad man paziņas arī eaudas labi velk kaut kur ap Bausku, tā ka nemācēšu teikt kas pa vainu tavai necopei, zinu, ka ap Jūrmalu vienu brīdi bija gan laba karūsa, gan breksis, patreiz pats neesmu bijis Lielupē kopš maija sākuma

nu gaļinieks un slieka ir standarta līņu ēsmas, kuras viņi parasti neatsakās ēst, droši vien, ka ar dziļumiem esi variējis, ja nē, tad pamēģini ēsmu nolikt uz grunts, ja tas nepalīdz, tad tieši otrādi nedaudz no grunts pacelt, ja līnis ir pie ēsmas un neņem, pamēģini ēsmu nedaudz paspēlēt, līdzīgi kā to dara ziemā, nedaudz patirini kātu un pavelc ēsmu kādus centimetrus 10-15 sānis, tas bieži nostrādā praktiski visām zivīm, pavariē ar kumosa lielumu, viena maziņa slieciņa, 3-5 baltie, vai tieši otrādi 5 mazas slieciņas pušķītī vai sulīga naktstārpa aste, var būt, iespējams, ka tu lieto pārāk lielus āķus un ļoti resnu auklu. Grūti šādā situācijā, pašam neredzot kas un kā notiek, kaut ko komentēt vai pamācīt

uz makšķeres

Protams, ka ir atšķirība, tas ir tāpat kā ar suņiem, it kā visi ir suņi, bet starp jorkšīrieti un sanbernāru ir paliela atšķirība, un ja mazo jorkšīrieti var apēst pat stārķis, tad sambernāru nevar apēst neviens.

ēsmai vis labākās ir mazās lapu slieciņas, kūtsmēslos un koposta kaudzēs raktās, zilās , cietā zemē saraktās sliekas zivis ēd, bet daudz nelabprātāk, zivis pavisam nav muļķes, viņas arī grib ēst mīkstākus un sulīgākus kumosiņus

patreiz es lietoju piepūšamo Outland laivu 3,9 metru garumā, laivai ir 20 zs motors un ar to braucu Daugavā un Lielupē zandartos, bet man ir bijušas gan koka, gan plastikāta, gan metāla laivas, gadu 20 laikā man ir nozagtas 5 laivas, tāpēc nolēmu vairs nekur stacionāru laivu neturēt, jo man laivu vajag 3-4 reizes gadā.

Par koka laivu materiāliem neesmu speciālists, bet zinu vienu, ka sev koka laivu negribētu noteikti, man rokas aug no pakaļas un es nemāku viņu tur blīvēt un darvot, cik mēģināju to darīt, tik pats biju vairāk nosmērējies kā laiva, kāpēc tu gribi tieši koka laivu?

Nav noteiktas formulas, katra vieta ir atšķirīga, upēs līnis iznāk arī straumē uz barību, arī ezeros večiem tīklos līņi trāpās tīrā ūdenī, nevis tikai zālēs, bet nu lielos vilcienos ''nemot līņa dziļums ir ap metru, līdz pusotram, breksim gan viss atkarīgs no ūdesn kurā makšķerē, parasti pats cenšos barot breksi tur, kur atrodu kādu kantīti, baroju kantīti , bet itin bieži, ja dziļums pie krasta jau ir pusotrs divi metri, vasarā breksi var ļoti labi ķert arī pie paša krasta, ja gribi vienā vietā sēžot iemest divas makšķeres, vienu uz līni, otru uz breksi, tad baro krastu un to distanci, kurā vari normāli un precīzi iemest gan makšķeri, gan barību

pa kādam jau noķert var, bet tomēr kukurūza nav tā īstā brekšu ēsma, ir daudzi karpu dīķi, kur ir iekšā brekši un viņi ar laiku pierod pie kukurūzas un labprāt to ēd, tomēr breksis pēc savas dabas ir gaļēdājs, viņam gribās kādu sulīgu tārpu apēst, pats arī kukurūzu kā speciālu brekšu ēsmu neizmantoju, tad labāk uzvērīt makaronus, ko var uzlikt uz fīdera āķa, bet nu pamatu pamatā ir tārpi, sliekas, motilis, mušu kāpuri, pietam ļoti svarīgi ir izmantot dažādas sliekas, labāk protams ir maziņas lapu slieciņas, pietam reizēm breksis grib lielu kumosu, teiksim 3-5 slieku pušķīti, bet citu reizi tajā pašā vietā viņu var pierunāt tikai ar vienu mazu slieciņu