lasi CL un parocies šeit, par barībām ir ļoti daudz materiālu

jautājums ir uz kādu zivi gatavojies, ja breksis, rauda, plicis, tad viņi tur pienāks vēlākais stundu pēc iebarošanas, precīzāk rauda un pliči būs uzreiz, breksism reizēm vajag stundu-divas, lai viņš pienāktu, ja runa ir par līni, tad viņš var pienākt uzreiz, bet var pienākt arī tikai nākošajā rīta, visgrūtāk ir ar lielajām karpām, karpinieki reizēm tikai trešajā copes dienā redz pirmo copi, reizēm jau pirmajā vakarā, viss ir atkarīgs no tā vai zivis tur uzturās vai tikai ienāk pa retam, ja trāpi vietā kur zivis ir, tad jebkuras zivs copi vari sagaidīt pat 5 minūtes pēc pirmā iebarojuma, tādas laika tabulas, kad kuras zivis pienāk nav un nebūs

Bārtas upē esmu makšķerējis, laba upe un zivju tur ir daudz, gan brekšu, gan raudu un pliču, arī tev varu ieteikt izlasīt vismaz jūnija CL žurnālu, tur par barībām bija daudz, jāiebaro ir sākot makšķerēšanu un makšķerēšanas laikā, lai zivis nekur neaiziet prom, jo pienākot brekšu baram viņi tavus pāris kilogramus barības var apēst dažās minūtēs, tāpēc sākot makšķerēt iemet 5 barības bumbas, smagas, pēc tam pa 1-2 mazākām bumbiņām ne retāk kā reizi pusstundā , zivis pienāks noteikti, bet vai tu viņas mācēsi paņemt jau ir pavisam cits jautājums. Upē vispirms ir jāatrod vieta, kur copēsi, jāpārliecinās, ka uz grunts tur nav ne čakārņu, ne zāles, kura traucēs makšķerēšanai un tikai tad vari sākt iebarot. Ja no pirktajām barībām, tad es varu ieteikt barības, kuras pats esmu ļoti daudz pārbaudījis, tās ir Salmo, Dragon, Sensas, pat laišu Jaukas, kura ir ļoti švakas aromatizācijas barība, strādā vietās, kur nav liels makšķernieku pieplūdums, par paštaisītajām barībām parocies šeit vai palasi žurnālā

nu vecīt, tāda sajūta, ka esi nokritis no mēness, par raudu un citām barībām CL žurnālā, šeit un manā saitā ir rakstīts ļoti daudz, neesi slinks un parocies, par ēsmām , ja no dzīvajām, tad vis labāk strādā ūdenstārpi, jeb maksteņu kāpuri, tad mušu kāpuri, motilis, no citām ēsmām ļoti labi strādā maizes bumbiņa, dažādās mīklas, vārīta grūba

Teorētiski var, bet kaifa maz, griež pludiņu kembrikus, pinās biežāk, zinu večus, kuri izmanto, bet pašam man nepatīk

asaru copei uz mailīti der praktiski jebkura makšķere ar spoli, pamatā jābūt 0.18-0.20mm auklai, āķa izmērs protams atkarīgs no mailes lieluma, bet pamatā tas ir 8.-4. izmērs, āķus labāk ņemt ar platu liekumu, lai mailīte labāk turētos uz āķa, pats lietoju Cobra Okiami vai Hanna sēriju āķus, tie nav pārāk resni, bet pietiekoši izturōigi, lai noturētu arī muku zandartu, ja viņš ir nolēmis apēst manu mailīti.

Asaru cope uz maili ir diezgan aktīva cope, es pats ilgāk par minūtēm 5 bez copes negaidu, noteikti pārmetu vai sāku ar īsiem rāvieniem pievilkt maili sev tuvāk, tādējādi kacinot asarus, parasti asarus, tiesa ne pārāk lielus, var sameklēt lēpeņu un citu zāļu tuvumā vai uz dziļuma kantēm, pavēro ūdeni, asari parasti medī baros un redzēsi, kur mailītes lēkā vai asaris šmakstinās, vai arī iemet ūdenī samērcētu maizes riku, mailītes tur saskries uzreiz un asari ātri sajūt, kur sākās kaut kāda maiļu koncentrēšanās un ir klāt ātri vien

Mailīti vislabāk ir spraust aiz abām lūpām, gan pludiņam, gan gruntenei, tikai jāmet ir bez asiem rāvieniem, jo citādāk maile neizturēs un notrūks, līdaku cope diezgan būtiski atšķirās, asaru cope uz maili ir ļoti līdzīga zandartu copei, tikai zandarti reti, kad uzturās zāļu tuvumā, tos vajag meklēt uz dziļumu kantēm, bedru tuvumā, uz dažādiem sēkļiem un akmeņiem

mjāāā', pirmo reizi saskaros ar šādu jautājumu, nu makšķeres garumam ar copju realizēšanu nav nekāda sakara, man ir bijusi līdzīga situācija, kad pludiņš grima regulāri un galā nekas nesēdās, bet tur pie vainas bija vēži, kuri ēda gan sliekas gan mailes no āķa, bet tavā gadījumā es pat tā īsti nezinu ko teikt, protams aprakstītā makšķere jau vien ir ko vērta, kāpēc tu liec tik milzīgu pludu un tādu enkuru apakšā, ja vien runa neiet par karpu copi tālā distancē, vai asaru ķeršanu uz mailīti, tad es nevaru iedomāties vajadzību likt tik rupjus rīkus. Pamēģini uz 5 metru makšķeres uzlikt tādu pašu pludiņu, āķi u.t.t. kā uz mazās makšķeres, ja tas nepalīdz, tad liec mazāku āķi, nu vismaz 10., liec mazāku ēsmu un galu galā uzzini vai tie tiešām nav vēži, kas ēd tavu kumosu

pieliekot zemi visu ļoti rūpīgi samaisa un ja ir nepieciešams samitrina, galvenais ir lai barības bumabs turētos kopā, ja runājam par brekšiem, tad barības zemes attiecības var būt pat 1\3, ja lieto stipru barību un 1\2 lētākajām barībām

Divos vārdos nevar aprakstīt pludiņa copi straumē, to visu vajag izjust, upi vajag mīlēt, tad viss notiekās, bet katrā gadījumā to ir vērts darīt, cope upē ir ļoti interesanta un upē ķerās vienmēr.

Pats gan ļoti labprāt copēju Daugavā pie Saulkalnes, tiesa gan nedaudz vēlāk, kad breksis ir jau atgriezies savos dziļumos, ļoti laba cope ir arī no HES slīpajiem betoniem, tur ņem gan brekšuki, gan asari un skaistas raudas, arī pie pašas Ogres ir labas brekšu vietas, tepat Rīgas centrā arī var labi pabrekšot, nemētājies pa vietām, bet gan pacenties atkost vienu vietu, lai to izdarītu brauc uz vienu vietu vismaz reizes trīs, eksperimetē ar ēsmām, ar barībām un barības kosistenci un pamazām iveidosies kaut kāds priekštats gan par procesu, gan par vietu