Nav noteiktas formulas, katra vieta ir atšķirīga, upēs līnis iznāk arī straumē uz barību, arī ezeros večiem tīklos līņi trāpās tīrā ūdenī, nevis tikai zālēs, bet nu lielos vilcienos ''nemot līņa dziļums ir ap metru, līdz pusotram, breksim gan viss atkarīgs no ūdesn kurā makšķerē, parasti pats cenšos barot breksi tur, kur atrodu kādu kantīti, baroju kantīti , bet itin bieži, ja dziļums pie krasta jau ir pusotrs divi metri, vasarā breksi var ļoti labi ķert arī pie paša krasta, ja gribi vienā vietā sēžot iemest divas makšķeres, vienu uz līni, otru uz breksi, tad baro krastu un to distanci, kurā vari normāli un precīzi iemest gan makšķeri, gan barību

pa kādam jau noķert var, bet tomēr kukurūza nav tā īstā brekšu ēsma, ir daudzi karpu dīķi, kur ir iekšā brekši un viņi ar laiku pierod pie kukurūzas un labprāt to ēd, tomēr breksis pēc savas dabas ir gaļēdājs, viņam gribās kādu sulīgu tārpu apēst, pats arī kukurūzu kā speciālu brekšu ēsmu neizmantoju, tad labāk uzvērīt makaronus, ko var uzlikt uz fīdera āķa, bet nu pamatu pamatā ir tārpi, sliekas, motilis, mušu kāpuri, pietam ļoti svarīgi ir izmantot dažādas sliekas, labāk protams ir maziņas lapu slieciņas, pietam reizēm breksis grib lielu kumosu, teiksim 3-5 slieku pušķīti, bet citu reizi tajā pašā vietā viņu var pierunāt tikai ar vienu mazu slieciņu

ko nozīmē lēzens dziļums, to ka nav asas kantes vai to ka ir lieli seklumi, jebkurā gadījumā lai pārliecinātos par brekšu esamību tur ir jābaro, ideāli, ja vari pabarot vienu vietu vairākas dienas, protams arī visu laiku copējot, tad tev radīsies priekštats vai tur breksis vispār ir vai nav, par barībām atradīsi CL un šeit atbildēs, par ēsmām laikam jau labāks par slieku nekas nav, nu motilis protams, bet ar to vasarā bieži ir problēmas, ja tiešām gribi breksi, tad nepaslinko un saroc nedaudz vairāk slieku un sakapātas tās nedaudz pieliec barībai, ne pašā startā, bet gan pēc tam, makšķerēšanas procesā piebarojot, tas ļoti palīdzēs rosināt brekšuku apetīti, ir vietas, kur veči uz gruntsmakšķerēm par ēsmu izmanto vārītus makaronus un velk ļoti labus lomus, arī mušu kāpurus var izmantot, var miksēt ēsmas, teiksim 3 mušu kāpuri un 1 slieciņa, vai makarons un slieciņa, galvenais ir eksperimentēt un nameinīt vietas, līdz neesi par visiem 100% pārliecinājies, ka tur nav to zivju, kuras gribi ķert

lasi CL un parocies šeit, par barībām ir ļoti daudz materiālu

jautājums ir uz kādu zivi gatavojies, ja breksis, rauda, plicis, tad viņi tur pienāks vēlākais stundu pēc iebarošanas, precīzāk rauda un pliči būs uzreiz, breksism reizēm vajag stundu-divas, lai viņš pienāktu, ja runa ir par līni, tad viņš var pienākt uzreiz, bet var pienākt arī tikai nākošajā rīta, visgrūtāk ir ar lielajām karpām, karpinieki reizēm tikai trešajā copes dienā redz pirmo copi, reizēm jau pirmajā vakarā, viss ir atkarīgs no tā vai zivis tur uzturās vai tikai ienāk pa retam, ja trāpi vietā kur zivis ir, tad jebkuras zivs copi vari sagaidīt pat 5 minūtes pēc pirmā iebarojuma, tādas laika tabulas, kad kuras zivis pienāk nav un nebūs

Bārtas upē esmu makšķerējis, laba upe un zivju tur ir daudz, gan brekšu, gan raudu un pliču, arī tev varu ieteikt izlasīt vismaz jūnija CL žurnālu, tur par barībām bija daudz, jāiebaro ir sākot makšķerēšanu un makšķerēšanas laikā, lai zivis nekur neaiziet prom, jo pienākot brekšu baram viņi tavus pāris kilogramus barības var apēst dažās minūtēs, tāpēc sākot makšķerēt iemet 5 barības bumbas, smagas, pēc tam pa 1-2 mazākām bumbiņām ne retāk kā reizi pusstundā , zivis pienāks noteikti, bet vai tu viņas mācēsi paņemt jau ir pavisam cits jautājums. Upē vispirms ir jāatrod vieta, kur copēsi, jāpārliecinās, ka uz grunts tur nav ne čakārņu, ne zāles, kura traucēs makšķerēšanai un tikai tad vari sākt iebarot. Ja no pirktajām barībām, tad es varu ieteikt barības, kuras pats esmu ļoti daudz pārbaudījis, tās ir Salmo, Dragon, Sensas, pat laišu Jaukas, kura ir ļoti švakas aromatizācijas barība, strādā vietās, kur nav liels makšķernieku pieplūdums, par paštaisītajām barībām parocies šeit vai palasi žurnālā

nu vecīt, tāda sajūta, ka esi nokritis no mēness, par raudu un citām barībām CL žurnālā, šeit un manā saitā ir rakstīts ļoti daudz, neesi slinks un parocies, par ēsmām , ja no dzīvajām, tad vis labāk strādā ūdenstārpi, jeb maksteņu kāpuri, tad mušu kāpuri, motilis, no citām ēsmām ļoti labi strādā maizes bumbiņa, dažādās mīklas, vārīta grūba

Teorētiski var, bet kaifa maz, griež pludiņu kembrikus, pinās biežāk, zinu večus, kuri izmanto, bet pašam man nepatīk

asaru copei uz mailīti der praktiski jebkura makšķere ar spoli, pamatā jābūt 0.18-0.20mm auklai, āķa izmērs protams atkarīgs no mailes lieluma, bet pamatā tas ir 8.-4. izmērs, āķus labāk ņemt ar platu liekumu, lai mailīte labāk turētos uz āķa, pats lietoju Cobra Okiami vai Hanna sēriju āķus, tie nav pārāk resni, bet pietiekoši izturōigi, lai noturētu arī muku zandartu, ja viņš ir nolēmis apēst manu mailīti.

Asaru cope uz maili ir diezgan aktīva cope, es pats ilgāk par minūtēm 5 bez copes negaidu, noteikti pārmetu vai sāku ar īsiem rāvieniem pievilkt maili sev tuvāk, tādējādi kacinot asarus, parasti asarus, tiesa ne pārāk lielus, var sameklēt lēpeņu un citu zāļu tuvumā vai uz dziļuma kantēm, pavēro ūdeni, asari parasti medī baros un redzēsi, kur mailītes lēkā vai asaris šmakstinās, vai arī iemet ūdenī samērcētu maizes riku, mailītes tur saskries uzreiz un asari ātri sajūt, kur sākās kaut kāda maiļu koncentrēšanās un ir klāt ātri vien

Mailīti vislabāk ir spraust aiz abām lūpām, gan pludiņam, gan gruntenei, tikai jāmet ir bez asiem rāvieniem, jo citādāk maile neizturēs un notrūks, līdaku cope diezgan būtiski atšķirās, asaru cope uz maili ir ļoti līdzīga zandartu copei, tikai zandarti reti, kad uzturās zāļu tuvumā, tos vajag meklēt uz dziļumu kantēm, bedru tuvumā, uz dažādiem sēkļiem un akmeņiem