tas ir pludināšanas un slīdošās gruntsmakšķeres krustojums, pludiņš, parasti 4-8 grami, bet ir reizes, kad jāliek lielāks, dziļumu regulē 1-2 metrus lielāku kā ir patiesībā un ļauj pludiņam svinu lēnām vilkt pa grunti, pa iebaroto vietu, lielas zivis negrib skriet ēsmai pakaļ, bet šādu , lēni slīdošu ēsmu tās ņem labprāt. ar kātu regulējam pluda slīdēšanas ātrumu, ja vajag lēnāk, tad auklai neļauj gulēt uz ūdens, ja vajag āttrāk, tad nedaudz nogulda auklu uz ūdens, izklausās sarežģīti, bet patiesībā ir diezgan vienkārši, vajag tikai nedaudz piešauties

nu ja dīķa saimnieks ķer, tad uzprasi padomu viņam, es domāju, ka tik un tā dīķī ir vietas, kur ūdens nav tik auksts un zivis tur barojās, nu nevar karpa paēst pusūdenī, viņai ir jāēd no grunts

abet kāpēc tu dribi tur makšķerēt ar grunteni? principā jau var arī dūņainā ezerā makšķerēt ar gruntsmakšķeri, nav jau tik traki ar to barības un ēsmas iegrimšanu dūņās, var lietot barotaviņas bez papildus svara, barību taisīt ne pārāk mitru, pavadiņas siet virs barotavas un nekas dūņās neiegrims, labs piemērs ir lielo karpu makšķernieki, viņi taču copē visdažādākajos apstākļos. Sliktākk ir tad, ja uz grunts ir biezs zāļu paklājs, tad ir jāmeklē vieta, kur šo zāļu nav.

diezgan loģiski, jo slīdošie pludiņi nav domāti straumei, precīzāk vaglera tipa slīdošie pludiņi, ja straumē ir nepieciešamība ļkert ar slīdošo pludu, tad ir jālieto "gaujas velkonītis", par kuru es katru gadu rakstu un stāstu, tikai nevis ar stacionāro pludu, bet gan ar apaļīgu formu slīdošiem pludiem, kuriem aukla iet pa vidu, šadai copei pludu jāizsvaro ar vienu slīdošo svina olīvi, kurai jāguļ uz grunts, sanāk tāda kā slīdošā pludiņgruntene, ļoti zivīga makšķere uz breksi, vimbu, asari, tikai diemžēl copēt ar to var uz salīdzinoši tīras grunts. Ideja ir tāda, ka regulējam dziļumu aptuveni par metru līdz divus lielāku par patieso dziļumu un ļaujam pludiņam vilkt svinu pa grunti, ar kātu regulējam auklu, lai tā visu laiku būtu gaisā, pludiņa svars ir atkarīgs gan no dziļuma, gan no straumes

ko nozīmē dziļāk neņem, noteikti ņem, pa virējiem ūdens slāņiem staigā mazās zivis, kuras tad tu arī ķer, lielākās tomēr uzturās dziļāk, tuvāk gruntij, tāpēc bruņojies ar pacietību, iebaro vietu, liec ēsmu uz grunts un gaidi, zivis pienāks, noteikti pienāks un tiksi pie sava lielā līņa, tieši patreiz ir vislabākais laiks lai to darītu, līņi pēc ziemas aktīvi barojās

Tā kā pats jau sen izmantoju tikai gatavās barības, pamatā SENSAS un Salmo, kuras savstarpēji maisu, tad nekādus papildus aromatizatorus nelietoju jau sen, barība pati lieliski smaržo un strādā, labāk pielikt nedaudz to ēsmu uz kuru ķeram, parasti tie ir mušu kāpuri, motiļi, sliekas, kukurūza u.t.t. Atraktori ir nepieciešami tad, ja barību gatavo pats, tad pievienojot šķidros vai sausos atraktorus piedodam barībai spilgtāku aromātu, praktiskajā makšķerēšanā es necenšos uzreiz iejaukt visas dienas barības devu, pirmkārt nekad nevar zināt cik barības uz dienu vajadzēs un otrkārt lai barība lieki neizgaro, iejaukt jaunu barības porciju aizņem 3-5 minūtes

zinu trīs upes, kur ir daudz karpu, tās ir Venta, Aiviekste un Rēzeknes upe un visur veči tās ķer, tā ka tu vienkārši neesi atradis kopīgu valodu ar viņām, upes karpai ir nopietni jāgatavojās, to vajag labi iebarot, pietam vietās, kur viņas barojās un kur tev ir cerība viņu izvilkt, te es domāju, lai tas nebūtu čakārķu vidū, jo karpa pati pa sevi ir spēcīga zivs, bet upes karpa ir vēl spēcīgāka. Ar ēsmām ir tā, ka vai nu tu apgūsti boilu makšķerēšanu, kas nozīmē pavisam citu pieeju visam procesam, ja to darīt negribi, tad ēsmai lieto vārītu kartupeli, kukurūzas graudus vai gatavo dažādas maizes-kartupeļu mīklas, katrā vietā veči karpu ir pieradinājuši pie kaut kā cita, meklē kādu vietējo takuzini..... Par raudu copes auklām ir atbilde augstāk.

ja breksim ēsmai vienmēr jāguļ uz grunts, tad rauda uzturās virs grunts, tāpēc regulējot dziļumu to daram tā, lai ēsma peldētu virs grunts centimetrus 3-5, bet copes procesā ir jājūt kurā līmenī raudas uzturās, ja lielajās , straujajās upēs sevišķi nepaeksperimentēsi, tad stāvošā ūdenī bieži vien raudas ņem tikai grimstošu ēsmu, tātad ir savādāk jāregulē pludiņa izsvarojums. Pavasara ēsma numur viens ir ūdenstārpi, jeb maksteņu kāpuri, tad nāk visas pārējās ēsmas mušu kāpuri, mīklas, maizes, grūbas u.c. tradicionālās ēsmas, ūdenstārpus var salasīt gan dīķos, gan mazās upītēs un strautos, ļoti laba ēsma arī vimbai, sapalam un ālantam. Raudu copei ieteicamais āķa izmērs ir 14. , pie kaprīzas copes 16., pavadiņas aukla 0.12, ļoti kaprīzas copes reizēs 0.10, bet tad ir attiecīgi jānoregulē arī makšķeres spole un pašam jāatcerās, ka pavadiņa ir tieva

tā kā jau gadus 5 vismaz esmu Salmo eksperts, tad nebūs godīgi man ko teikt par citas firmas kātu, vēl jo sevišķi tāpēc, ka neesmu to pat rokās turējis, katrā ziņā varu teikt tikai vienu, ka firmai Okuma kādreiz bija labas spoles, bet neko īpašu par kātiem gan neesmu dzirdējis, izstāsti kādiem copes apstākļiem kātu meklē, aptuveni kādā cenā un es izstāstīšu kādus kātus par šo cenu vari nopirkt no SALMO, BALZER, ZEBCO, SHIMANO, MICHELL, ABU GARCIJA un citām firmām, kuru produktus tirgojam Salmo veikalos