Atceros šo gadījumu, fotogrāfijā bija skaidri redzams, ka zivij ir sarkanīgas spuras un izteikti resns vēders, mans secinājums, ka tas bija ālants, breksim nekad nav krāsainas spuras, arī tik liela brekša forma vairāk līdzinās portfelim. Sapals, sākot jau no maziem 100 gramīgiem prusakiem, ir apaļš , tam ir izteikti liela, biezlūpaina mute, astes gals ir izteikti melns. Ālants savukārt ir krietni platāks, ar raudai līdzīgu muti un spilgtākām peldspurām, sajaukt sapaliņu un ālantiņu var kamēr tie ir maziņi, jo vairāk tie paaugās, jo vairāk parādās atšķirības, bet nu ar breksi šīs zivis sajaukt nevar nekādi.

Ar svilpošanu, ja nopietni, tad kas kuram ir liels asaris un katrā ūdenstilpnē asari , sevišķi lielie, dzīvo citās vietās, nav vienas gatavas formulas, kā tikt pie zivīm

Skatoties kas kombinezonam vainas, salabot jau var praktiski visu, ir labas līmes, piemēram līme STORMSURE, ar to var lieliski salīmēt gan zābakus gan pašas bikses

Nu saulespuķes un kukurūzu pie mums neražoja arī agrāk, Iecavnieks nodarbojās ar citām lietām un viņus tādi sīkumi kā makšķernieku intereses nesaista, bija ieplānots, ka šogad šos produktus sāks ražot cita firma, viss jau pat sākās, bet kaut kas tur viņiem notika un tālāk par gudru parunāšanu nekas netika.

Kukurūzas putraimus var nopirkt pārtikas veikalos, saulespuķu spraukumus lopbarības tirdzniecības vietās, tiesa tie tur ir pa 25 kg fasējumos, bet nu citas izejas šogad nav, ceru, ka uz nākošo sezonu viss sakārtosies

Līdaku copē mazāk, asarojot biežāk mēdz izmantot smalkas, duļķi radošas barības, lai sapulcinātu sīkzivis, un kur sapulcējās sīkzivis, tur pavisam nemanot savācās arī plēsēji. Var izmantot gatavās sīkzivju barības, tajā pašā NG MIX sērijā ir barība ēsmas zivtiņām, var ņemt SENSAS ausleju barības, var arī pats gatavot kādu maisījumu, kuram klāt pieliek kārtīgu devu piena pulvera, kas ūdenī rada garšīgu duļķi..

Nu tādu tauvu kā tu esi uztinis uz pludiņmakšķeres vispār reti vairs kāds lieto pat uz butēm un līdakām, kur tad nu vēl uz raudām un brekšiem, ja tu parasti copē baltās zivis, tad uz spoles uztin 0.20 -0.22 mm pamatauklu, kā pavadiņas lieto 0.12-0.14mm aukliņas, āķus arī centies nelietot lielākus par 12. numuru un viss notiksies.

Es varu ieteikt SALMO auklas, sevišķi, ja makšķeri gatavosi nākamam gadam, jo no nākošā pavasara SALMO sāk tirgot jaunu auklu kolekciju, kur lielākā daļa auklu būs Japānā ražotas.

Šoreiz būšu tik pat gudrs kā tu, arī zinu, ka kaut kur pie Kalnciema tilta ir bāze, kur var dabūt laivas, bet tuvāk neko nemācēšu pateikt

Pludiņi tiešām interesanti, ir veči, kuri viņus lieto un citu pludiņu vidējā straumē nemaz vairs negrib redzēt, bet es piederu pie tiem, kuri pamēģināja un vairs nelieto, jo mans uzskats ir, ka šie pludiņi ir paredzēti lielu zivju ķeršanai , kad copes nav parāk biežas, kad makšķerējamais attālums nav paŗāk liels, katrā gadījumā nenoliedzu, ka pludiņa konstrukcija ir interesanta un ka iemanoties ar to strādāt var gūt labus rezultātus, bet zinu arī to, ka sacensībās, kur parasti visi lieto pašu labāko un jaunāko, šie pludiņi nav redzami

Barības galdus gatavo ļoti aizaugušos ezeros, pārsvarā tikai līņu, reizēm arī brekšu copei, par iebarošanu nevar izstāstīt pāris teikumos, nepaslinko un palasi pāris gadu CL žurnālus, gan es gan citi tur par barībām un barošanu ir rakstījuši ļoti daudz, bibliotēkās parasti var atrast visus žurnālus