Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.

Atbildes

Jautā kakitis99

Kā ziemā pievilināt breksi. Ar kādu barību barot un uz kā ķert?

Atbild Normunds Grabovskis

Nu mana pieredze rāda, ka labāks par motiļiem un kapātām sliekām neklas nav izdomāts, dažādas barības protams arī pievelk breksi, tomēr tas aizņem vairāk laika, no gatavajām barībām varu ieteikt to pašu SALMO BREKSI, kuru 1\1 vajag sajaukt ar SALMO RAUDA vai SALMO UNIVERSĀLĀ, tās ir tumšas barības un ziemā tomēr tumšas barības strādā labāk, barību uz grunts labāk nolaist ar barotavu, tad būs garantija, ka tā pulcinās zivis tieši zem āliņģa, nevis kaut kur blakus, kur tu netiec klāt, uz āķa tas pats motilis, var izmantot arī smalkās slieciņas, tomēr motiļi strādā labāk.

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:09 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā kakitis99

Sveiks Normund vai Tu esi kādreiz zvejojis balvu ezerā? Tu varētu pateikt kā plaužus pievilināt tagad, kādu esmu iebarot un ko likt uz āķa? Paldies iepriekš

Atbild Normunds Grabovskis

Diemžēl Balvos makšķerējis neesmu, tāpēc neko precīzāk pateikt navarēšu, barība būtiski neatšķirās no vasaras barības, tikai jāskatās, lai nav parāk saldi aromāti, ēsmās tās pašas kas visu laiku, breksim ēsma nemainās visa gada garumā

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:08 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā morati

Kā pareizi nokomplektēt makšķeri priekš rudens copes uz līdakām?

Atbild Normunds Grabovskis

Ne pārāk mīksta makšķere, ieteicams ap 3,5-4 metri gara, lai var pacopēt arī aiz zālēm, bet var izmantot arī spininga kātu, laba aukla, ja monofilā, tad 0.30-0.40mm, ja pītā, tad 0.12-0.16mm, apaļīgas formas pludiņš, lai lēkā pa viļņiem, pludiņam nav jābūt pārspīlēti lielam, bet gan labi redzamam un tādam, lai ēsmas zivtiņa to nevarētu ilgi noturēt zem ūdens, ja pludiņš ir pārāk liels, tad līdaka sajūt dīvainu pretestību un sliktas ēstgribas reizēs izspļauj zivtiņu, tad svins, tad pagara, ap 25 cm, ne pārāk resna pavadiņa ar trīsžubura āķi, ja ēsmas zivtiņas ir jau kādus 7-8 un vairāk centimetrus garas vai vienžubura āķis, ja izmanto mazākas ēsmas zivtiņas ar domu, ka var pieķerties arī asaris, uz trīsžubura ēsmas zivtiņu kabina aiz muguras, zem muguras spuras, uz vienžubura āķa zivtiņu kabina caur nāsīm, jo asaris parasti ierij zivtiņu ar galvu pa priekšu.

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:08 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Simulants

Labdien. Sākumā paldies par info kopumā, iepriekš bija daudz jautājumu, bet palasot Jūsu atbildes, iztiku bez jautājumu uzdošanas un daudz kas tapa skaidrs tā pat, bet ir viena lieta, ko neizprotu līņu un brekšu copē...

Makšķerēju nelielā, seklā ezeriņā. Daru visu tradicionāli - iebaroju un gaidu. Izmantoju Salmo barības un uz āķa slieka, gaļas tārps vai kāda kukurūza. Iestājas cope un tad copē kādas 10-20 min. pēc tam kā ar nazi nogriež uz kādu pus stundu. Un tā līdz tumsiņai šis scenārijs atkārtojas kādas 5 reizes kā pēc pulksteņa. Kas tur varētu būt par vainu? Un nav tā, ka cope beidzas vai sākas ar kādas jaunas barības bumbas piemešanu, bet ir kā pēc pulksteņa.

Kaut kādas straumes vai līdaka uzraugs : "Kto nepoel, tot neuspel"?

Atbild Normunds Grabovskis

Mazā ezeriņā arī zivju bariņi ir maziņi, ja lielā upē brekšu bars ir simti, pat tūkstoši galvu, tad mazā ezeriņā jau pieci brekši ir bars, nu ja tu veiksmīgi kādam iedod pa zobiem vai velkot zivi patrokšņo, tad viņi uz kādu mirkli paiet nost, bet uzklātais galds neliek mieru, tāpēc izmetot apli pa ezeru viņi atgriežās. Arī karpu dīķos ir līdzīga situācija, karpas reti kad stāv uz vietas, viņas kursē pa noteiktu maršutu, tāpēc ļoti reti, kad izdodas panākt, ka viņas tur nostātos un neskatoties uz troksni paliktu.

Līdaka var ietekmēt copi, bet nu viņa sevi parasti parāda patrenkājot sīkzivis, pats praktiski vienmēr ņemu līdzi arī līdaku makšķeri, upē to iemetu netālu no barotās vietas, un ļoti retas ir reizes, ka līdaka trenkā zivis no barības un nepaņem viņai domāto zivtiņu, tas, ka tās visbiežāk ir zemmēra siļķes ir cita lieta.

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:07 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā grantinjs

Sveiks Normund! Es pārlasīju gandrīz visas tavas atbildes un tik un tā nesaprotu vienu. Kā tas var būt, ja es iebaroju ar sensas barību, sajaucu ar zemi, klāt vēl piemetu kukurūzu, mazliet sliekas un, protams, upes zemi. Es nosēžu 4 stundas un mans rezultāts ar divām makšķerēm ir 1ns asaris, kurš ir 15 cm garš un tas pats paņēma uz slieku kopā ar kukurūzu. Kāpēc tā? Protams ar pludu sēdēju un uz grunts bija. Tajā upe zivis ir pilns, karpas, karūsas, līņi, brekši, līdakas asari un vel citas saldūdens zivis. kāpēc tā? Paldies jau iepriekš.

Atbild Normunds Grabovskis

ĒĒĒ bračiņ, viens pats vārds SENSAS jau brīnumu nedara, tas ir tāpat kā ar mašīnām, ja tu nemāki braukt, tad sēdies kuras firmas mašīnā gribi, pati viņa no vietas nekustēsies, arī tas, ka upē vispār zivis ir vēl nenozīmē pilnīgi neko, jo jebkurā, pat viszivīgākajā upē ir vietas, kur zivis vienkārši neuzturās, ja tu man teiktu, ka veči apkārt ķēra zivis, bet tu sēdēji kā m..., tad būtu cita lieta. Upes mainās katru gadu, citas vairāk, citas mazāk, bet mainās, ja savu copes vietu labi nepazīsti, tad likt visu uzsvaru uz vienu vietu nedrīkst, ir jāiemet 3 barības bumbas vienā vietā, jāpacopē, ja stundas laikā nekas nenotiek, tad jāpāriet uz citu vietu, jāpārmēra dziļumi maksimālā iemetiena attālumā, kas zin, var būt, ka upes vidū ir bedre vai sēre un visas zivis ir tur, makšķerēšanā nav gatavu recepšu, katra diena ir savādāka.

Starp citu, kāpēc tu liku upes zemi, tu gribi teikt, ka liki tos smirdīgos dubļus?

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:06 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Jautā jonas

Labdien.Vienā no raidījumiem Ar makšķeri Jūs makšķerējāt Daugavā plaužus. Kas tie par sarkaniem plankumiem. Pie Pļaviņām tāda pat kaite.

Atbild Normunds Grabovskis

Tas būtu jautājums zinātniekiem, es varu pateikt tikai to, ka man tie pleķi nepatīk, visticamāk, ka tas ir kaut kāds zemzvīņu parazīts, kurš dzīvo uz tiem mūsu brekšukiem, termiski apstrādājot ēst šīs zivis var droši

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:05 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā emshiks1

Sveicināts Normund.Es griezos pie tevis ar tādu jautājumu kā runa par pīto auklu kā īsti ir ar to pīto auklu viņa ir laba vai ne? Citi saka, ka loti laba, citi atkal, ka tomēr monofilā ir labāka. Bet kura tieši ir labāka īsti nezinu. Man jau liekas, ka vairāk tas ir gaumes jautājums. Bet kuru auklu tu man ieteiktu iet uz karpām un tamlīdzīgām zivīm varbūt vari kādu tieši ieteikt. Paldies.

Atbild Normunds Grabovskis

Viss ir atkarīgs no tā, kādai makšķerei tu gribi likt to pīto auklu, ja pludiņmakšķerei, tad viennozīmīgi labāk izmantot monofilo, ja fīderim vai spiningam, tad pīto, pītā aukla nestiepjas pilnīgi un nemaz, kas ir liels pluss tad, kad tu copi nosaki pēc kāta spices, kā tas ir fīdermakšķerēšanā un ‘džigošanā, lietojot monofilo auklu pastāv reāla iespēja, ka mazās copes neredzēsi. Katrā gadījumā tie kuri ir sākuši lietot pītās auklas reti kad vairs no tām atsakās, protams, ka ir vēl otrs jautājums, cena, pītā aukla ir reizes trīs dārgāka par vislabāko monofilo auklu, tas bieži vien ir iemesls kāpēc veči atsakās no pītās auklas, bet nu nauda ir tāds mainīgs lielums, te viņa ir, te atkal nav.......

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:04 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā valdis1

Sveiks ekspert! Tātad jautājums sekojošs. Ir vēlme piebarot vienu vietu ar brekšiem, tādēļ kā jūs domājat kurā vietā to labāk darīt? Cope no krasta ar fīderi. No krasta aiziet kants līdz ~6,5m. Kāda dziļumā tos labāk medīt? Un vai breksis tiešam tājā vieta būs. Cope Daugavā. Paldies

Atbild Normunds Grabovskis

Vai breksis tajā vietā būs, to sēžot pie datora es nepateikšu, gaišreģis neesmu, patreiz jau paliek vēss, brekši pamazām sāks vākties uz ziemošanas vietu pusi, tāpēc mēģini tos barot un ķert kants lejas daļā, septembra pirmajā nedēļā Daugavas brekši bija visnotaļ ēdelīgi, mani paziņas labi vilka gan 4 metru dziļumā, gan arī 10 metru dziļumā, viens ir skaidrs, ka no seklajām vietām breksis pazudīs daudz ātrāk, dziļumā viņš ēdīs arī oktobrī

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:03 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā karlisfr

Vari lūdzu pateikt kāds tests bija padomju laikos populārajam "Ausmas" stiklšķiedras kātam? Paldies!!!

Atbild Normunds Grabovskis

Man pašam gan arī bija šie kāti, tomēr tajā laikā par testiem kā tādiem vispār negāja runa, tāpēc nepateikšu, atceros tikai to, ka pēc iemetiena kāts vēl pusstundu šūpojās un ļurkājās, pasarg dievs kādreiz vēl kaut ko tādu ņemt rokās.

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:03 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Brexis

N.Grabovska kungs! Esmu iesācējs tāpēc daudz ko nesaprotu par spolēm (ar makšķerēšanas tehniku es jau apejos tīri labi)....vēlētos uzzināt kam vajadzīga spoļu antireversā sistēma?

Atbild Normunds Grabovskis

Tu esi makšķernieks, vai spoļu meistars, nelauzi galvu tur kur nevajag, jo no tā, ka zināsi perfekti visu spoles uzbūvi un katras detaļas nosaukumu zivis vairāk neķersies, antireversā sistēma tautas valodā ir tā sistēma, kura nodrošina to, ka spoles rokturim nav brīvgaitas atpakaļ, kas būtiski traucē makšķerēšanu un spiningošanu, šī sistēma nav tikai pašām lētākajām spolēm.

Atbildēts: 13.septembris 2008, 21:02 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager