Ņurņiks ir nevis jūras nēģa, bet gan upes nēģa mazulis, precīzāk pats upes nēģis, oficiāli šos zvērus ir aizliegts izmantot kā ēsmas zivtiņu, tāpēc sevišķi daudz informācijas par viņiem nekur arī neatradīsi, tikai zinātniskajā literatūrā

Protams, ka labāk ir izvēlēties ūdenskrātuvi, kura jau ir pilnībā atkususi, bet protams, ka var makšķerēt arī dīķu un ezeru atkusušajās daļās, tiesa gan vairāk par raudām un asariem tur neko nenoķersi. Ja jautājums ir par to vai atkūstot kādai dīķa malai visas zivis drūzmējas tur, tad tā noteikti nav taisnība, ja vien dīķī nav bijis izteikts skābekļa bads, bet tādā gadījumā zivis tik un tā neķersies.

Diemžēl neko tuvāk par šiem vizuļiem pateikt nevarēšu, uzzvani Ritai un viņa visu izstāstīs, telefonu taču atrast mācēsi?

Nu nekāds dižais ehalotu speciālists gan es neesmu, šīs vasaras katalogā šis modelis ir tikai ar devēju, tāpēc neiespringsti un ņem tik ciet, šim ehalotam stars iet tikai uz leju, LOWRENCE un EAGLE modeļiem visiem stars iet tikai uz leju, tevis minētais ir FISHING BODY ehalots, kuri ir patentējuši to sānstaru, bet vai tas kaut ko dod arī ir ļoti strīdīgs jautājums, jo pamatā jau ehaloti lieto, lai atrastu dziļuma kantes, sēkļus u.t.t., nevis lai meklētu zivis. Katrā gadījumā pirms ehalotes pirkšanas iesaku pakonsultēties pie SALMO veikala pārdevējiem, tur ir cilvēks, kurš ir izkodis ehalotus pilnīgi, izstāsti viņam ko tu no aparāta gribi un viņš tev ieteiks kuru aparātu tev vajag, un tas noteikti nenozīmē, ka pārdevējs ieteiks dārgāko.

Interesanti kur tad tas breksis bez barošanas ķerās, pačuksti, es tādu vietu nezinu, jo zem vārda ķerās saprotu nevis 1-2 noķertas zivis, bet gan mērķtiecīgu brekšu ķeršanu ar 10-20-30 noķertām zivīm. Breksis ēd visu gadu, upēs tas aktivizējās praktiski uzreiz pēc ledus iziešanas, tāpēc arī pats pamatā brekšoju upēs, tur zivis ir mazāk kaprīzas, Ventā un Salacā jau patreiz februāra beigās , marta sākumā var mērķtiecīgi ķert brekšus. Receptes neturu noslēpumā, šī ir mana iecienītākā barība, tiesa šīs barības Latvijā būs tikai uz marta vidu : 2 kg BRUDA breksis, 1 kg SENSAS breksis, 0.3 kg BRUDA barības līme, šos komponentus var sajaukt jau mājās un uzreiz sadalīt 2 vienādās daļās un sabērt atsevišķos maisos. Pie upes vienu daļu ieber spainī, un mitrina šo barību ar melases un ūdens maisījumu, bet tas nav tik būtiski, var ar tīru ūdeni, barības mitrināšanas process ir intīms pasākums, barību ir jājūt, lai to nepārmitrinātu, bet arī lai tā nebūtu pārāk sausa, tad tā ātrāk izskalosies. Kad barība ir samitrināta, tai ļauj minūtes 10 piebriest, vēlreiz samaisa un pievieno 3-5 kilogramus zemes, es parasti lieku 5-6 kg, visu kārtīgi samaisu, ja vajag, tad biki samitrinu, lai var veidot cietas bumbas, tad pievienoju nedaudz motiļu vai kapātu slieku, ja motiļu, tad uz dienu ar gramiem 100 pietiek, sākumā pielieku gramus 20, galvenais lai viņi vispār tur būtu. Startā lieku bumbas 5-7, tālāk jau kā brekši prasa. Aukstā laikā barībai pievienot tārpus ir pad daudz svarīgāk kā siltā, jo bieži vien breksis reaģē tikai uz tārpiem.

Teorētiski ķerās, tikai jūra ir daudz neprognozējamāka par iekšējiem ūdeņiem , tāpēc bieži vien jūrā ir krasta straume, kas nes zāles un dažādas drazas, kas padara makšķerēšanu praktiski neiespējamu, tāpēc vislabāk par ikdienas ativitātēm jūrā vari uzzināt lapā zive.lv, kur veči reizēm padalās ar informāciju kā, kur un uz ko.

Vimba upēs ir visu gadu, lielais pavasara gājiens Ventā un Lielupē sākās jau no rudens un ar lielajiem pavasara ūdeņiem vimba kāpj ļoti ātri, palasies internetā, vimbu jau velk pilnā sparā. Par ēsmām, ja runa iet par gruntsmakšķeri, tad mana mīļākā ēsma tomēr ir un paliek izlobītas garneles gabaliņš(ar nazi sagriežu tādas tabletītes) un 3-5 motiļi uz āķa, šādu kumosu nesmādēs ne breksis, ne sapals un protams, ka ne pati vimba. Es nelieku lielus kumosus, jo vimba jau nav cūka, bet gan tāda vidēji liela zivs, tieši šī iemesla dēļ arī āķus, precīzāk plastmasas vai spilgti krāsotas svina mormiškas izvēlos ar 12., maksimums 10. numura āķiem, praksē ir pierādījies, ka pludināšanai un vieglajai gruntsmakšķerei spilgtas mormiškas ir daudz rezultatīvākas par plikajiem āķiem, sevišķi jau pašā agrā pavasarī, kamēr ūdens nav noskaidrojies, priekšroku dodu zaļi sarkanām, fosforizēti sarkanām, zaļām mormiškām.

Pats vimbas ķeru tikai tad, ja neķerās brekši , raudas vai baltie sapali, jo vimbu kulinārās īpašības tā arī neesmu sapratis. Pavasaros visvairāk makšķerēju Salacā, bet kā vimbu upe Salaca ir beigusies, vēl jau zivis ir, bet ne tuvu tam cik to bija vēl gadus 5 atpakaļ un te pie vainas nav makšķernieki, bet gan dabas procesi, jo piemēram pavisam netālajā Pērnavas upē vimbu ir ļoti daudz, neskatoties uz to, ka Igauņiem nav ķeramo vimbu skaita ierobežojuma . Gaujā iecienīta pamatā ir tikai gruntsmakšķerēšana, sevišķi jau agrā pavasarī, kamēr palu ūdeņi neļauj straujajos upes posmos makšķerēt ar pludiņu. Starp citu Salacā jau gadus 3 pavasaros ir aizliegt izmantot gruntsmakšķeri.

Pieļauju, ka šis punkts nav tā īsti atrunāts, lai gan man pa galvu jaucās kaut kāds datums 1. marts, bet varu kļūdīties, ja tas tevi tiešām interesē, tad ieej fishing.lv lapā un uzprasi to J.Stikutam, cilvēkam, kurš ir bijis klāt pie lielākās daļas noteikumu izstrādes

Sliekas un naktstārpi, arī motilis, lielu asari gan biežāk var noķert uz mazo ēsmas zivtiņu, pludiņa izmēram un krāsai nozīmes nav, asaru copei ir ieteicami apaļu formu pludiņi, tie vairāk šūpojās un kratās viļņos, tādējādi kustinot ēsmu, asaris ir plēsējs un viņam visādi lēkājoši tārpi nepatīk, tāpēc viņš klūp virsū un ēd to tārpu nost.