Ezera dziļumam ar barības izvēli nav nekāda sakara, piemēram es ar vienām un tām pašām barībām strādāju gan upē, gan ezerā, mainās tikai barības konsistence un pievienotās zemes daudzums. No tava jautājuma ir grūti saprast par kuru gada laiku tu runā, ja par ziemu, tad paskaties dažas atbildes augstāk, ja par vasaru, tad tā brekšu ēdienkarte nedaudz pamainās, patreiz par to nerunāšu, bet nākot tuvāk vasarai par šo tēmu būs ļoti daudz kas rakstīts gan CL žurnālā, gan manā interneta lapā, droši vien, ka arī šeit.

Paņem 0.4 auklu un varēsi ar to mušas sist, bet ja nopietni, tad ne jau auklā ir vaina, vaina ir tikai un vienīgi pieredzē, arī laika apstākļos un pat tajā kā tu sēdi, jo aukla tievāka, jo tā vairāk pinās ziemā, jo tā daudz vieglāk pakļaujās vismazākajām vēja plūsmām, tāpēc es ieteiktu makšķerējot ar tievām auklām (ziemā) pamest makšķerīti sānis, tādējādi tev ap rokām un kājām appīsies mazāk auklas, patiesībā jau 0.12 ir resna aukla, tāpēc ja gribi vienmēr būt ar lomu un iemācīties makšķerēt, necenties asaru, raudu un citu vidēji lielu zivju copei lietot resnāku auklu, labāk nedaudz piedomā pie savām kustībām, piecērt, pavelc zivi ar vienu roku, ar otru pamet makšķerīti sānis. Tieši tas pats ir ar vēju, ja sēdēsi tieši ar muguru pret vēju, tad aukla virpuļos, ja nosēdīsies nedaudz ieslīpi, tad vējš auklu nesīs sānis, paskaties kas notiek upē aiz akmeņiem, jo stiprāka straume, jo vairāk tur virpuļo, ar tevi un vēju ir tieši tāpat.

Par barībām izlaidīšu, jo tikko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, par vietām kur meklēt breksi, tieši breksi, nevis plaukstas izmēra finieri, lielākoties ziemā brekšus makšķerē dziļāko ezera vietu tuvumā, reizēm arī pašās dziļākajaš vietās, tomēr perspektīvākas ir tieši pašas dziļuma kantes un to apakšējā daļa, lai atrastu šādas vietas ir daudz jāurbj un ar barotavu jāmēra kā mainās dziļumi. Parasti ir jābaro ap 10 āliņģu dažādos dziļumos, tad ir vieglāk atrast kur breksis tajā dienā vai tajā stundā uzturās.

Nu jau izskatās, ka atbilde būs stipri novēlojusies, lai gan šodien veči Alīksnē vēl sēž un kādu nedēļu vēl taisās sēdēt, es vienmēr un visur esmu uzsvēris, ka breksi ziemā vislabāk barot ar motiļiem, kapātām sliekām un baltajiem tārpiem, tas ir tad, ja copē tajā pašā dienā, kad baro, ja ir iespēja piebarot breksi iepriekš, tad vari izmantot jebkuru no vidējas aromatizācijas brekšu barībām, kuru samitrina līdzīgi kā vasarā un ar barotavu barības bumbas nolaiž uz grunts. Papildus atraktorus vai aromatizatorus ziemā lietot neiesaku, no 10 reizēm var būt 1 tie kaut ko dos, bet parasti tie tikai aizbaidīs zivis. Ja runa iet par konkrētām barībām, tad pārbaudījis esmu SENSAS CLUB sērijas brekšu un gruntsmakšķeru barību (ap 3 ls kg), SALMO breksis (ap1,7-2 ls\kg) un manis paša radīto NG MIX breksi un gruntsmakšēre (1.7-2 ls\kg), noteikti, ka strādā arī citas līdzīgas kvalitātes barības, veči lieto arī granulētās barības, bet granulas aukstā ūdenī ilgāk šķīst , visādi citādi arī tām nav nekādas vainas.

A, bet vai tad raudas normāli var ķert arī bez iebarošanas?

Piedod, ka atbildu ar pretjautājumu, bet mani ļoti bieži izbrīna un ja godīgi, tad pirmā mirklī arī sadusmo, šādi vispārīgi jautājumi, bet tad es padomāju un saprotu, ka jautātājs laikam ir gados jauns cilvēks, kuram nav makšķerēšanas pieredzes .

Raudas ir no tām zivīm, kuras jāiebaro OBLIGĀTI, citādāk tās trāpīsies tikai pa retai, bet patiesībā jau raudas ir zivis, kuras ir visur un arī ķerās praktiski vienmēr, to makšķerēšana gan nedaudz atšķirās no asaru makšķerēšanas, ja asarim visbiežāk nepieciešama ātra spēle ar mormiškas dauzīšanu pa grunti un ēsmas celšanu uz augšu, tad raudām visbiežāk nepieciešama lēna līgana ēsmas laišana uz leju vai pat pilnīga ēsmas apstādināšana. Par ēsmām, raudas, sevišķi upēs, var pilnībā ignorēt motili, bet alkatīgi ēst vībotni vai mazu gaļinieciņu, arī iebarošanai , ja doma ir tikai par raudām, labāk lietot kādu no ne pārāk stiprajām gatavajām raudu barībām, es ieteiktu SALMO rauda, SENSAS CLUB rauda, NG MIX rauda vai kādu no līdzīgām barībām, ezerā, dziļumā līdz 3 metri, vienkērši ieber šķipsniņu barības āliņģī un ar karoti vai koka nūju samaisa, lai tā samirkst un lēnām sāk grimt, zivis pienāks pusstundas laikā, reizēm jau pēc minūtēm 10, vislabāk ir ieberot uzreiz 5-7 āļiņģus vienu no otra metrus 15, tādā kā aplī, tad paņem aktīvākās zivis no āliņģa un ej uz nākošo, šādi tu visu laiku esi kustībā un arī zivis ir daudz drošākas un loms lielāks.

Breksis patiešām ir mana mīļākā zivs, tur tev taisnība, priekš sevis esmu izveidojis barības recepti, kas vairāk vai mazāk strādā visos ūdeņos, kuros esmu to lietojis, ja esi cītīgs mūsu žurnāla lasītājs, tad esi lasījis manus rakstus par barībām , tādu rakstu ir bijis daudz un vienmēr es dodu vismaz 2, bet reizēm arī 3 receptes, no kurām viena ir domāta tieši kā ekanomiskais variants tiem, kam laika ir vairāk kā naudas, un tiem, kas visu barošanas mākslu grib izkost no paša sākuma, nepaslinko, pašķirsti CL un atradīsi atbildes uz visiem saviem jautājumiem.

Par brekšiem makšķerējot karpas vislabāk varētu atbildēt mūsu karpu eksperts Aivars, bet zinu to, ka ezeros, kur daudz brekšu, karpinieki ir pat spiesti likt lielākas boilas, lai tās neēd brekši, labs piemērs ir Kaķīša ezers, tur karpojot ļoti bieži ķeras smuki ap 1,5-2 kg brekši, līdzīgi ir visur, kur ir lieli brekši, paēst puikiem patīk un karpu barība ir garšīga.

Tā gluži nav, ka šādi izrīkojās visi makšķernieki, es mazos finierus ņemu tikai sacensībās vai arī tad, ja kāds radinieks vai kaimiņš ir palūdzis atvest kādu zivtiņu cepšanai vai kotletēm , un arī tad ņemu tos 300-500 gramīgos finierus, izņēmums ir liels sals, kad nevar sakrāt čupiņu un tad aiznest uz blakus āliņģi palaist vaļā.

Ir cilvēki, kas zivis ēd, arī mazās, un domāju to nevar pārmest, jo patiesībā jau asarus ziemā izķer 10 reizes vairāk kā brekšukus un ja tie, kas viņus ķer visu noķerto apēd, tad viss ir ok, sliktāk ir ja zivis atstāj uz ledus, tā tad ir gan nosodāma, gan sodāma lieta. Lai gan ļoti labi pazīstu E. Zveju , tomēr neko labu par viņa sižetiem pateikt nevaru.

Ja jau esi ticis līdz internetam, tad ieej lapā zive.lv, tur šī tēma ir apspriesta jau vairākus gadus, ir arī visi paskaidrojumi, kas un kā.

Mmmm, breksis ir mana mīļākā zivs, arī labprāt tos ķeru, tiesa ja vasarā baudot procesu esmu ar mieru vilkt simtiem tos 500-700 gramīgos (tos var nofotografēt visus kopā un palaist vaļā) , tad ziemā ja brekšoju, tad ar domu par brekšukiem no kg, tādiem, kurus jau var apēst, jo ziemā izvīti dzīvu ilgi noturēt nevar un malt finierīšus kotletēs man tā īsti negribās.

Lielos ziemas brekšus cenšos tomēr ķert ar pludiņmakšķeri, tas ir īpašs process, sākumā liekās garlaicīgs, bet kad sajūt garšu, tad ir baigi interesanti.

Ja runājam par mormiškām, tad ļoti labi strādā zelta krāsas seškantītes, iegarenas formas pilieniņi, tomēr daudz svarīgāk ir, lai mormiškām āķis nebūtu pārāk tievs un mīksts, palasi manu rakstu decembra žurnālā, tur tieši šī tēma ir parādīta ar piemēriem, kas kurā brīdī notiekās. Galvenais veiksmīgas brekšošanas noslēpums ir iebarošana, brekšuki ir ļoti ēdelīgi, par iebarošanu vari lasīt gan šeit, gan manā lapā zem fishing.lv.