Mmmm, breksis ir mana mīļākā zivs, arī labprāt tos ķeru, tiesa ja vasarā baudot procesu esmu ar mieru vilkt simtiem tos 500-700 gramīgos (tos var nofotografēt visus kopā un palaist vaļā) , tad ziemā ja brekšoju, tad ar domu par brekšukiem no kg, tādiem, kurus jau var apēst, jo ziemā izvīti dzīvu ilgi noturēt nevar un malt finierīšus kotletēs man tā īsti negribās.

Lielos ziemas brekšus cenšos tomēr ķert ar pludiņmakšķeri, tas ir īpašs process, sākumā liekās garlaicīgs, bet kad sajūt garšu, tad ir baigi interesanti.

Ja runājam par mormiškām, tad ļoti labi strādā zelta krāsas seškantītes, iegarenas formas pilieniņi, tomēr daudz svarīgāk ir, lai mormiškām āķis nebūtu pārāk tievs un mīksts, palasi manu rakstu decembra žurnālā, tur tieši šī tēma ir parādīta ar piemēriem, kas kurā brīdī notiekās. Galvenais veiksmīgas brekšošanas noslēpums ir iebarošana, brekšuki ir ļoti ēdelīgi, par iebarošanu vari lasīt gan šeit, gan manā lapā zem fishing.lv.

Ja runa iet par Makšķerēšanas karti, tad jā, jo arī privātos ezeros ir jāievēro makšķerēšanas noteikumi, pietam lielākā daļa ezeru ir tikai iznomāti, vai arī saimniekam pieder tikai daļa krasta, bet tautas iebiedēšanai tiek sludināts, ka viss ir privāts un neaizskarams, runa iet par dabīgiem ezeriem, nevis raktajiem un uzpludinātajiem dīķiem.

Ja ezers tiešām ir privāts vai tam ir kārtīgs apsaimniekotājs, tad makšķerēšanas maksu nosaka viņš, piemērs ir Kaķitis, Burtnieks, Alūksnes ezers, katrā no tiem ir cita veida apsaimniekošanas uzņēmumi, arī samaksa ir dažāda, visprecīzāk par katra ezera apsaimniekotājiem un noteikumiem vajadzētu zināt attiecīgajā pašvaldībā.

Ja tavs jautājums bija par to vai ir kaut kāda kārtība ar Latvijas ūdeņiem, tad godīgi teikšu, ka ja arī ir, tad tikai nelielā daļā ūdeņu, tur kur ir uzņēmīgi cilvēki un gudras pašvaldības, bet visumā situācija krietni uzlabojas un ceru, ka gadu 3-5 laikā jau lielākajā daļā ezeru un upju būs kārtība.

Ir arī man pašam šis kombinezons, viss ir baigi labi, tikai pērkot noteikti ir jāmēra, jo izskatās, ka kombinezons ir paredzēts tikai vidēja auguma un ne pārāk resniem makšķerniekiem, es šajā kategorijā neietilpstu, tāpēc man sākot tupēt uz ledus ir tāda jocīga sajūta, ka plecos un staklē kaut kas spiež, sēžot uz kastes šo sajūtu nav. Visādi citādi labs, esmu braucis gan ar sniega moci lielā ātrumā, gan bijis tiešām stiprā vējā ar lietu, nosalis un samircis neesmu, apakšā zem kombinezona velku tikai vienu biezo NORFIN COSY LINE veļu, esmu krietni spalvains tēviņš, tāpēc man pietiek, kolēģis, kurš pēc dabas ir stipri nosalīgs, velk vēl apakšā arī GUAHO firmas plāno veļu.

Runājot par apaviem ir vispirms jāsaprot par kuru cenu kategoriju tu runā un kādam mērķim zābakus gribi, salam vai mitrumam, vai abiem, es esmu izvēlējies universālākos apavus, kurus varu lietot gan pavasarī, gan rudenī, gan ziemā, lietoju NORFIN TREPPER gumijas zābakus, kuru salizturība ir līdz 25 grādiem, pasmagi gan viņi ir, toties man nav jādomā kā tikt uz ledus, ja ūdens ir pacēlies, tāpat visus pavasara un rudens salus, kad gar upmalu staigājot kājas salst vēl vairāk, šādos zābakos eju bez bēdām, vienīgais arguments pret ir palielais zābaku svars. Laba alternatīva NORFIN zābakiem ir Kanādā ražotie KAMIK zābaki, tiesa cena ir lielāka’, bet solītie salizturības grādi arī nav mazi. Ja zinātu kādu summu esi ieplānojis tērēt apavu iegādei, tad varētu nosaukt, manuprāt, labākos modeļus.

Ziemā breksis visvieglāk ir pievilināt ar motiļiem, kapātām sliekām vai šo tārpu un zemes maisījumu, pats brekšus ziemā baroju tikai ar motiļiem, diemžēl pie patreizējās tārpu cenas veikalos tas jau sāk palikt diezgan dārgs prieks, tāpēc reizi pa reizei, vietās kur esmu pārliecināts par brekšu klātbūtni, ņemu parastu tumšu zemi un sajaucu ar kapātām sliekām, arī kādu mušu kāpuru pielieku klāt, nedaudz motiļu. Ar barotaviņu nolaižu šo maisījumu uz grunts, pāris reizes uzsitu pa grunti un atveru barotavu, izveidojās tāds kā vulkāna krāteris, parasti brekši šādai vietai pienāk stundas laikā.

Raudām pēdējā laikā lietoju tikai gatavās barības, SALMO rauda un breksis, BRUDA breksis, NG-MIX rauda , breksis , ezers. Ja makšķerēšanas vietā dziļums nav liels(2-3 metri) , āliņģī ieberu nelielu sauju sausas barības un ar kociņu kādu pusminūti maisu šo putru līdz visa barība daudz maz ir dabūjusi mitrumu, raudas sāk pienākt jau pēc minūtēm 10-15.

Ja ir straumīte vai lielāks dziļums, tad barību iepriekš samitrinu nedaudz un tad nolaižu to ar barotavu uz grunts un nelielu piciņu iemetu arī no augšas, veidojās smuks barības stabs.

Lielā straumē lietoju tikai stacionārās barotavas, vienkāršākais barotavas veids ir smalks aizkaru auduma maisiņš, apakšā saliek smagumus , es izmantoju akmeņus un visādus dzelzs štruntus, virsū uzber sauso barību, aizsien un ar striķi vai resnu makšķerauklu visu nolaiž uz grunts. Makšķerēšanai āliņģus urbju kādu metru līdz trīs no šī barotavas āļiņģā, pietam straume nemēdz būt vienmērīga , parasti tā mutuļo, tāpēc āliņģus urbju vēdekļa formā un ja vienā āliņģī cope pieklust , tad eju uz citu, barotavu vajag ik pa brīdim pakustināt, lai barība labāk skalojās.

Man darīšana ir ar LOWRANCE firmas ražojumiem, kurus Latvijas tirgū pārstāv SALMO firma, vienkāršākie modeļi veikalā maksā virs 80 latiem, tie ir IFINDER GO, lasot aprakstu saprotu, ka tas ir tas ko tu meklē, ja cena apmierina, tad iebrauc Daugavgrīvas 31a SALMO veiklā, tur veči daudz maz ir lietas kursā, arī pats vairāk vai mazāk tur pat visu laiku grozos.

Diez cik liela tā tava kolekcija nesanāks, jo makšķernieku kartes ir labi ja desmit gadus, precīzāku informāciju atradīsi fishing.lv lapā, ja nebūsi slinks un parakāsies arhīvos.

Pavasarī līņi sāk kustēties un baroties uzreiz pēc ledus nokušanas, tas gan vairāk ir upēs, bet arī dīķos, dienai iesilstot zivīši pa kādam ir pierunājami. Tevis minētie rajoni nav man pārāk labi pazīstami, tāpēc neko konkrētāk pateikt nevaru, līdz līņu sezonai ir savi trīs mēneši noteikti, tāpēc vari mēģināt pa interneta lapām sev kādu kripatiņu informācijas atrast, uzdod maksimāli precīzus jautājumus šīs lapas un zive.lv lapas forumos un gan jau kāds vietējais takuzinis tev ko vērtīgu pateiks.

Arī breksim un vimbai, pat lielai raudai patīk, BET , ne vienmēr un ne visur, pietam jārēķinās, ka runa iet par ļoti mazu koncentrāciju, ko pievieno barībai vai ēsmai. Visiem zināmais Pēteris Lideris dažus gadus atpakaļ pat Staiceles vimbu sacensības novinnēja pateicoties tam, ka pusstundu pirms beigām, aiz patiesa un liela izmisuma par necopi, uzpūta barībai nedaudz WD-40 , (petroleja airosola baloniņā), vimbas un brekši noreaģēja momentāni un Pēteris pusstundu vilka zivis vienu pēc otras. Tomēr tālākie eksperimenti tik izcilus rezultātus vairs nedeva, reizi pa reizei tas nostrādā, bet ne biežāk, kā citu aromātu pievienošana, barības aromatizēšanai var izmantot praktiski jebko, sevišķi ja vajadzīgs ātrs un īslaicīgs efekts, esmu lējis klāt vai visu aptiekas sortimentu, sākot ar anīsu ar amonjaku un beidzot ar visādiem uzlējumiem, tomēr pamazām sapratu, ka brīnumi nenotiek un ka lietojot labas barības visa tā ķīmiķošana nav vajadzīga.

Kad paspēri vaļā jautājumus, tad paspēri, un uz visiem taviem jautājumiem varu atbildēt ar vienu atbildi, viss ir jādara uz izjūtām, nav konkrētas receptes kā rīkoties vienmēr, ja esi iesācējs ziemas copē, tad vispirms ir viss jāredz praksē, jāsajūt tā garša, jāsaprot kas tur apakšā notiek un tikai tad var sākt rēķināt sekundes un leņķus.

Viss ir tāpat kā ar pirmo seksu, kamēr nebūsi to izmēģinājis, tikmēr tu vari runāt cik gribi, bet pamatjušanas tev nebūs, makšķerēšana ir ļoti intīms pasākums.