1) Iesaku mēģināt jebkurā ūdenstilpnē, kas nav vanna vai baseins, jo zivis(pat vislielākie meistari) var noķert tikai tur, kur tās ir.

2) Pats visbiežāk makšķerēju Gaujā pie Valmieras, tāpēc, ka dzīvoju Valmierā un labi pazīstu upi.

3) Nav labāko vai sliktāko vietu, lai iemācītos makšķerēt , lai pasapņotu par to lielo zivi, pietiek arī ar visnecilāko peļķi vai grāvīti.

PIEDOD, bet no manis sanāk slikts bērnudārza audzinātājs.

Lai daudz maz precīzi atbildētu, runāšu tikai par Lielupi, jo katrā upē ir savādāk, līņus parasti ķer seklajos, zāļainajos līčos, kā arī uzreiz aiz zāļu kantes, patreiz , t.i. vasaras otrajā pusē, līņu un brekšu(kilograms un virs) ceļi vairs diezko nekrustojas, kā tas bija pavasara pusē, mans padoms būtu patreiz vairāk pievērsties brekšiem, jo nupat ir labs laiks to copei. Lielupē brekšiem ir savas no gada gadā iecienītas stāvvietas, kas skatoties no krasta, ne ar ko neatšķirās, tāpēc visdrošākais variants kā nepazīstot upi tikt pie loma ir mest kaunu pie malas un aprunāties ar vietējiem makšķerniekiem, parasti jau veči ir runātīgi un lielos vilcienos situāciju apstāsta, es gan iesaku uzreiz to stāstu izdalīt ar divi vismaz, bet kaut kādu priekšstatu gūt var.

Par barībām, ņem jebkuru no manis minētajām brekšu barībām, piemēram, SALMO BREKSIS vai BRUDA BREKSIS , ņem vismaz pāris kilogramus barības uz dienu, mitrini to tā kā norādīts uz iepakojuma, pievieno tādu pašu daudzumu kurmju rakumu zemes , taisi bumbas un lādē tik tās ūdenī, būs labi, var būt pirms pašas copes ienāc pie manis manā lapā iekš fishing.lv un aprunāsim vēl tavus makšķerrīkus, jo bieži vien problēma ir tieši tur.

Lielupē lielākoties var veiksmīgi brekšot no krasta, tiesa tas ir ar tālmēšanas kātiem, labi iepazīstot vietu un zivis daudzviet veiksmīgi var copēt arī uzreiz aiz zāļu kantes, t.i. 3-4 metru dziļumā, uz dziļuma kantes, bet tas ir atkarīgs no vietas un gaisa temperatūras, rudens tomēr savas korekcijas ieviesīs ar katru dienu vairāk.

Vienīgā, daudz maz sakarīgā un patiesā atbilde uz šādu jautājumu ir - tad kad ir laiks, brīvdienas, atvaļinājums vai kāds laiciņš ko izdodas aizbēgt no darba.

Uzdošu to pašu jautājumu ko citiem, vai tev ķerās mazāk kā citiem, cope no laivas ar ziemas makšķerīti ir ļoti aizraujoša, man arī patīk, manuprāt jau diezgan veiksmīgi var sākt brekšot no kāda 3,5-4 metru dziļuma, pie nosacījuma, ka laiva nav graboša . Es dodu tikai tādu barību receptes, kādas esmu pats lietojis un atzinis par gana labām un visas tās receptes, kas domātas upei der arī Daugavai.

Iesaku izlasīt makšķernieku ābeci, zinu, ka tāda bija nopērkama grāmatu veikalos, var būt, ka tad varēsi noformulēt savu jautājumu precīzāk.

Es šoreiz būšu kātu ražotāju pusē, jo neesmu redzējis nevienu mačkātu, ko būtu salauzusi zivs un kāta testam te nav nekādas nozīmes, bet nu „nebraukšu” tev virsū, tāpat jau kreņķu pietiek, lai gan katru kāta daļu var nomainīt, kas tev ir par kātu, var būt varam ko līdzēt, jo SALMO firmai, kur strādāju, ir darbnīca, kurā speciāli tiek pasūtītas rezerves daļas daudziem simtiem kātu modeļu, daudz detaļu ir uz vietas, tāpēc var gadīties, ka tev tas kreņķis nemaz nav tik liels.

Konkrētu kāta modeli es tev neieteikšu, jo nezinu kur tu dzīvo un kādu firmu inventārs tev ir vairāk pieejams, pats lietoju SALMO GRAND un ELITE mačkātus, bet tie ir nedaudz dārgāki.

Par kātu atšķirībām runājot, ir teleskopiskais makšķerkāts un ir saspraužamais(štekerveida stiprinājumu) kāts, saukts par mačkātu, telemačs ir tikai un vienīgi tirgotāju izdomāts apzīmējums, kam vajadzētu nozīmēt tievu, vieglu kātu ar daudz riņķīšiem, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Teleskopisko kātu lielākais pluss ir ērtā salikšana un transportēšana, kā lieli garumi, savukārt mačkāti pēc savas uzbūves ir daudz izturīgāki, ar tiem ir daudz vieglāk izdarīt metienu, vieglāk un patīkamāk izvilkt zivi, katrā gadījumā pats jau gadus desmit esmu tikai mačkātu piekritējs un neviens no maniem paziņām, kuri pārgājuši uz mačkātiem( to ir ļoti daudz) nav atgriezies pie teleskopiskā kāta, bet tas ir tikai mans viedoklis.

Latvijā visi ezeri ir labi ezeri un zivju tajos ir ka ne saskaitīt......

Līnis, lai arī viņu Babītē ir daudz, tomēr nav tik liels bara dzīvnieks( atvainojos zivs), lai viņam būtu nepieciešams milzīgs galds, tāpēc iemetot no starta (vakara) bumbas 7 (manā gadījumā tas ir ap 2 kg barības) jau vari uzskatīt, ka esi uzklājis labu galdu, naktī barot nevajag, ir tumšs un tu ar 100% garantiju aizmetīsi barību kur citur, vēl jau tev kaut kā jānodrošinās lai vari makšķerēt pats uz sava galda, es ieteiktu piesiet spīguli pie kādas niedres vai koka, kādu metru no barotās vietas. Tavā gadījumā, kad tu taisies makšķerēt ilgāku laiku, pietam visnotaļ sarežģītos apstākļos ideāli būtu barību nevis mest pa gabalu, bet gan uzbraukt uz makšķerēšanai paredzētās vietas un smuki uzbērt barību, samitrinātu, protams, tādējādi tu nodrošinies pret to, ka barība iegrims dūņās. Ņemot vērā Babītes specifiku un to, ka copēsi naktī, manuprāt, optimālais makšķerēšanas attālums ir 10-15 metri no laivas, tas ir pietiekošs attālums, lai zivis justos droši un lai tu pats arī naktī vienmēr trāpītu tur kur ir zivis, t.i. uz barotā galda. Gaismai austot vari uzmest vēl kādu kripatu barības, bet nu tādām nelielām, mīkstām piciņām, lai neizbaida zivis.

Izklausās jau pēc kaut kāda hesa darbības, tie parasti rausta ūdens līmeni un straumes ātrumu, tipisks piemērs ir Daugava, tepat Lucavsalā, kur mums bieži notiek mači, darba dienās jāpludina ar 7-10 gramīgiem pludiem, brīvdienās pietiek ar 2-3 gramiem.

Tu aizmirsi piebilst vai copē no laivas vai no krasta un kādā attālumā, tad varētu dot pavisam precīzu atbildi, patreiz varu vien piebilst, ka pie mainīgas straumes, lai nebūtu jāmaina makšķeres, optimāli būtu ņemt teiksim 5 gramu pludiņu un to izsvarot sekojoši – viena 3 gramu olīve un attiecīgi 7-10 skrotis zem tās, ja pavisam precīzi, tad viena virs un pārējās zem. Kad straumes nav, tad svinu izvietojums varētu izskatīties šādi (no lejas) - āķis, pavadiņa 15-20 cm(nu kuras 2\3 guļ uz grunts), uz pamatauklas 2 skrotis (vidēji 0,2-0,3 grami katra), pārējie svini visi kopā ir ap 30 cm augstāk, praktiskajā makšķerēšanā šāds izsvarojums ir gana labs un salīdzinoši maz pinās iemetienā. Kad sākās straume, tad pakāpeniski, pieaugot straumes stiprumam, bīdi skrotis pa vienai uz leju, rezultātā tu panāksi situāciju, ka straume vairs nespēs pacelt atsvarus, nedaudz jau tu makšķeres jūtīgumu zaudēsi, bet tikai nedaudz, jo straumē zivis tomēr ņem nedaudz drošāk. Ja ir pienācis labs breksis un sākas straume, bet tu neesi paspējis pārtaisīt makšķeri, palielini dziļumu par pusmetru un ļauj sviniem gulēt uz grunts, pats turot auklu nostieptu, sanāk tāda gruntsmakšķere ar pludiņu, ļoti rezultatīvs rīks starp citu, breksis pludu ar mešanu metīs no ūdens ārā.