cik atceros,tad tas kāts arī nebija nemaz tik lēns :), pirmais, ko iesaku izdarīt ir paņemt citas firmas un izmēra griezuli ar karabīni, jo ļoti iespējams, ka griezulim ir asas malas un metiena brīdī tieši griezulis var griezt pamatauklu, pašam tā ir bijis, tāpēc griezuļus un karabīnes fīderim (un vispār) izvēlos tikai kvalitatīvus.

Nākošais ko pārbaudīt ir spices gala riņķis, pietam to vajag apskatīt ļoooti rūpīgi, kaut ar lupu, jo jebkurš nošķēlums, jebkura plaisa riņķī var būt par iemeslu auklas plīšanai, lai gan es vairāk domāju uz griezuli |:)))

visādi citādi problēmām, ja to sistēmu pārsien pirms katras copes reizes, nu vai reizi 2 izbraucienos :))), problēmām nevajadzētu būt, bomītis pamatīgs ir tas kāts, bet savas pamat funkcijas pilda, tā uzdevums, kad to radījām, bija kļūt par vienu no lētākajiem pilnvērtīgajiem fīderiem

Ar barotavu formām ir tā pat kā ar mašīnām :))), ir dažas, kuras atšķiras funkcionāli (džips, sedans, pikaps) un ir lielākais vairums, kur atšķirības ir kā ir, bet :))), lietotājs tās reāli neredz un nejūt , vienu vārdu sakot bizness :))), kā jau jebkurā jomā

ja gribi mest ļoti tālu (tur gan arī kāts-spole-aukla jāpieskaņo), tad tev labāk izvēlēties lodes vai djuzas(caurās lodes) tipa barotavas, vienu vārdu sakot barotavas, kurām svars ir lejā, nevis sānā, tādas barotavas lidojumā negrižās ap savu asi un lido tālāk un precīzāk

ja tavi metieni ir “veču klasika” 30-40 m, tad droši vari izmantot jebkuras formas barotavu, uz tādu attālumu aizlidos jebkura

ja vairāk cope straumē un stiprā straumē, tad ir vērts pamēģināt barotavas, kurām ir tādi kā (dr;ats vai no svina izlieti) āķi, kuri ieķeras gruntī

vienu gan varu teikt, nevajag baidīties no apaļām baroitavām :))), barotavas pašas pa sevi neripo pa grunti, tās stiepj aukla, attiecīgi kantaina vai apaļa barotava nav svarīgi, ja tu pieej fīderēšanai jau biki nopietnāk, liec barībā “gaļu” u.t.t., tad tev vairāk jāpaskatās uz barotavu režģi un\vai materiālu, jo tieši ar barotavas režģa rupjumu regulējam barotavas izlādēšanās ātrumu un “gaļas” nogādāšanas uz grunts efektivitāti, ieskaties ir barotavas ar rupjāku un smalkāku sietu, ir plastmasas barotavas vispār kā trubiņas, bez vai ar retiem caurumiņiem, BET tajā visā vajag iedziļināties tikai tad, ja gribi fīderī iet dziļāk, ja tikai copēt un viss, tad liec parastu apaļu barotavu ar vidēji rupju sietu un būs ok.

1. Kalnciems vasarā un Kalnciems pavasarī ir divas dažādas upes, vasarā tur parasti pietiek ar 40-60 gramu barotavām, pavasarī var arī 100 vilkt, vidējais metiens līdz 50 m, bieži vien vairāk par 25-35 nemaz nevajag, jo dziļumi un zivis ir tuvu krastam
2. ezeros praktiski viss tas pats, pašam iemetienam pietiek ar 20-40 gramu barotavām, bet ja ir vējš un vilnis, tad liekam 50-60, lai labāk tur grunti un caursit vēju, labi ir tas, ka zivij ir pilnīgi vienalga vai tev ir 30 vai 50 gramu barotava, viņai daudz svarīgāk ir kur tu to barotavu met, ko un kā tu viņā liec iekšā

kā aromatizatoru tu vari izmantot praktiski visu ko izmanto kulinārijā un konditorijā, arī pusi no aptiekā nopērkamajiem pilieniem un tinktūrām :))))), ar pašgatavotām ēsmām pats gan neaizraujos, jo pats vairāk tomēr koncentrējos uz breksi un breksim pamatu pamatos tomēr gaļa (tārpi) biežāk nostrādā tā kā esmu pieradis ķert :))), lai gan reizi pa reizei makaronus uzvāru, mannā mīklu uztaisu, arī rupjmaizes mīkstumu vasarā līdzi uz upi paņemu, grūbas un prosu arī izmantoju diezgan bieži :),

zinu Liepājā vīru, kurš vāra putru ēsmai, viņš man stāstīja kā to visu dara un kādās proporcijās ko cik ilgi vārā, bet īsti necentos atcerēties, jo zināju, ka pats nekad neko tādu nevāršu, bet viņš grieza to putru kubikos, lika uz āķa, ar to pašu arī biki baroja un tiešām labi ķēra reizēm

zinu, ka auzu pārslas kaut kā mitrina un presē, lai dabūtu tādu gumijotu struktūru, kura turās uz āķa, arī mannā veči vāra tik biezu, ka var griezt kubikos āķim, bet…. kā jau teicu, neauizraujos pats ar to visu

pēc būtības jau ir tā, ka tikko tu sāc vārīt tā tev sanāk kaut kas līdzīgs klimpai (milti, ola, ūdens) un klimpa ir tāds boilas priekštecis copē :)))), tās izmanto ēsmai jau sen, breksim un karpai, savulaik pats turēju klimpas šķidrā medū :)))), tiesa tas bija laiks, kad ļoti priecājos 3-5 noķertām karpām pa vasaru :))))

tas labi, ka tevī iekšā sēž tāds ēsmu “mazais dzejnieks” , uz dīvainīšiem turās pasaule :))))

aptuveni skaidrs par kuru rajonu iet runa, šogad pats tur bijis neesmu, bet citus gadus arī tur mēdzu piebraukt, tieši tas pats scenārijs bija, zivis pienāk uz īsu brīdi un aiziet, ja tas ir tas taisnais posms, par kuru es domāju, tad tur īsti nav jēgas nekādus lielos iebarojumus taisīt, jo straume tur mēdz mainīties ļoti stipri un manuprāt zivis uz vietas vispār nestāv

1. nevis pa vienam, bet staigā nelielos bariņos, pienāk, apēd visu ko esi sametis un aiziet, ja paspēj 1-2 paņemt labi, ja iedod pa zobiem, pats vainīgs :))), tā ir daudzviet upēs
2. 50 uz 50, tur nav dziļumu lielu un manuprāt lielu zivju baru arī, viņi patreiz staigā nelielās kompānijās, tā ir reālāk atrast ēdamo nekā lielā barā
3. vietas “piesiešanai” vari izmantot lielu daudzumu zemes sajauktu ar nelielu daudzumu barības vai kombikorma, tur jau galvenais atzīmēt to vietu, lai breksis pierod, ka tur dod ēst, tad viņam tie barības meklēšanas apļi pa upi var palikt mazāki , jo kāpēc jāiet tur, kur nekā nav, ja bija vieta, kur bija ēdiens :), ar viena vakara iebarošanu gan var nepalīdzēt, ezeros ir vieglāk, tur viņš ilgi nāk uz vietu, bet tad tur turās tuvumā, upēs brekši vairāk klejo kā ezeros

nezinu gan, es pats tai pusē tikai pāris reizes pavasaros esmu bijis copēt, tur tev vietējās copes bodēs jāpajautā vismaz aptuvenie copes rajoni un tālāk, tad ar bakstīšanas metodi :))))

nē nē, seklumos, kādu +- mēnesi viņi vēl ganīsies pa seklumiem, te gan jāpiebilst, ka 3-4 metri nav dziļumi, bet 5+ metros es viņus tagad noteikti nemeklētu, “manos” copes ezeros un upēs viņi tagad ganās pa 1-2-3 metriem, tiesa daudzviet tikai nakts režīmā var tikt pie brekša, pārējā laikā sīkzivis neliek mieru

kā kurā vietā, Kurzemē daudzviet breksis nonārstoja jau maija beigās, pirms aukstuma viļņa, arī Gaujā breksis bija jau tukšs

breksis nārsta brīdī neņem, cits stāsts ir, ka parasti visas zivis vienlaicīgi nenārsto, ja vien neiekrīt tādi ideāli apstākļi(ūdens un gaisa temperatūra, pareizais līmenis u.t.t.)

nu tad pats no sevis prasās kāts ar testu 80-90 grami, pietiekoši, lai varētu copēt upē un ļoti atbilstoši ezeram, garums 3,6-3,9m, tādu kātu veikalos ir gana daudz, līdz metriem 50-60 iem,est nav problēmu, bet copes ar tādu kātu redzēsi daudz labāk, šis kāts būs vieglāks un rokā patīkamāks, zivis dils mazāk piecērtot un velkot ārā.

BET… to gan es iesaku visiem, ja vien ir iespēja, tad kātu pirkt tikai tādu, kuru tu esi turējis rokās, pakratījis un sapratis, ka tas ir tavs, tev saprotama un pieņemama kāta akcija, nevis tests, bet gan akcija (ātra - cieta,stingra, sausa, vai vidēja - jau lokanāka, vai lēna\paraboliska - locās labi, slāpē zivs rāvienus vairāk, bet arī ilgāk ar lielu zivi jācīnas.

Pirms pirkšanas saprast kāta akciju ir ļoti svarīgi, citādāk bieži vien ir tā, ka veči saklausās reklāmas, pasūta kātus un …. pamēģinot saprot, ka tas nav viņa un tad mēģina nopārdot, iemainīt u.t.t.

Katrā cenu kategorijā ir pieejami visu akciju kāti, tāpēc, ja vien ir iespēja, tad pirms pirkt pakrati kātu :))))

Daugava, Lielupe, Varkalis, Buļļupe, Vecdaugava