daudzdienu atpūta pie ūdeņiem ar teltīm nav mans lauciņš, tāpēc neko prātīgu ieteikt nevarēšu gan, tur jums pašiem jātiek skaidrībā kurā virzienā un kādu copi gribās doties :)))

nu brekšuki tagad ir praktiski visur :))), šogad nu pavisam nevar sūdzēties par brekšu necopi :))), man domāt, ka noteikti nav no Jūrmalas jābrauc brekšot uz Klanciemu, jo pašā Jūrmalā, vai no pretējā upes krasta ir labu labās brekšu vietas , pietam Kalnciemā šonedēļ sportisti kārtīgi sadurstīs brekšukus, tur palielas sacensības nedēļas nogalē būs, tā, ka brekšiem vajadzēs pāris dienas lai atietu no šoka :))))

lai ko tu darītu tev jāsaprot kāpēc tu dari tieši to ko dari, tātad- barību liekam, lai piesaistītu zivju uzmanību un iekārdinātu tās uz ēšanu, BET nevis lai pabarotu zivis, tāpēc jāatcerās, ka jo mazāks ūdens, jo mazāka zivju koncentrācija un mazāk vajag barības, attiecīgi mazāka apjoma barotavas u.t.t., bet tomēr neaizmirstot, ka breksi grib ēst un tu viņam esi interesants tikai tikmēr, kamēr tu viņu baro :), tomēr barība nedrīkst būt tāda, ka tu uzreiz piesātini breksi (ja tu atnāc ciemos un tev uzreiz "ietriec māgā" pus torti, tad diez vai pēc tam tevi interesēs salāti, gaļas u.t.t. :))) ), tāpēc liekam pie barības zemi, zemi liekam pie barības arī tāpēc, ka tā glābj situāciju, ja esam nepietiekoši samitrinājuši barību, sevišķi lielākos dziļumos, jo zeme palīdz uzklāt uz grunts galdu pie kura tad arī nāk breksis, breksim nevajag mutuļojošu, pusūdenī izšķīstošu barību, viņam vajag kārtīgu galdu, kur atnākt un parakāties. Tieši šādu galdu palīdz uztaisīt arī melase, melase gan saldina barību, jo melase ir sīrups, gan iekrāso barību, gan papildus salīmē barību, tomēr siltā ūdenī melase ātri šķīst un "galds" sāk strādāt pietiekoši ātri. tā, ka tavs plāns ir ļoti ok, mitrini barību ar melases \ūdens 1\1 maisījumu, bet melsi netaupi sevišķi, ja liec, tad liec lai ir, un tad piejauc jau samitrinātai barībai 1\1 zemi, visam vajadzētu notikties pat ļoti labi :) pavadiņas garums fīderī ir daudzu diskusiju tēma :)), bet nu sāc ar 50-70 cm garu pavadiņu un tad skaties, es teiksim ikdienas copē vienmēr sāku ar gatavajām Owner pavadām, tās ir 70 cm garas un tad skatos vajag īsināt vai garināt, mainu kaut ko 1-2 gadījumos no 10, parasti jau pietiek ar to, kas ir

nu tagad jau pamazām līņu laiks ies uz galu, kamēr silts viņi vēl aktīvi barojas, bet tikko paliks vēsāks, tā paliks kaprīzi un uz makšķeres trāpīsies ļoooti reti, tāpēc līņu copei, seviķi mācībām, labākais laiks ir pavasaris, kad zāļu vēl maz un pie līņa tikt ir salīdzinoši vieglāk kā tagad :) ar tām līņu ēmsām ir tā, ka naktstārpu vis biežāk liek, lai izvairītos no sīkzivīm, kuru arī seklumos (0,5-1,5 metri, reti, kad dziļāk), kur ķeram līņus, pietiek, bet pašam līnim pilnīgi nekas nav pretī apēst arī mazu slieciņu pušķīti vai "sviestmaizi"- 3-5 baltie tārpi un 1-2 slieciņas, teiksim es ejot līņos kukurūzu vispār neņemu līdzi, jo nu nav man pieredzes, ka līnis tīru kukurūzu izvēlas labprātāk kā "gaļu". Barība līņiem derēs praktiski jebkura brekšu barība, protams arī līnis\karūsa, galvenais, lai barība nav gaiša, tai nav jābūt melnai, bet tā noteikti nedrīkst būt gaiša, jo seklumā tāds gaišs pleķis var zivis atbaidīt, un pats galvenais, ka barību līņu copei nevajag daudz, jo līņi nestaigā lielos baros, tie staigā 1-3, retāk 5un vairāk, viņi var it kā grozīties vienā rajonā, bet baros, kā brekši, nestaigā, tāpēc pilnīgi pietiks, ja tu vietā, kur copēsi sākumā iemetīsi 2-3 mandarīna lieluma bumbiņas ar barību, zivis tas pievilinās tieši tik pat labi kā 5 barības "apelsīni", toties zivij pienākot tā nevarēs ātri pieēsties no tīras barības, tieši tāpēc es barību vienmēr jaucu ar zemi, proporcijas 1\1 pilnīgi pietiek. Noteikti pieliec barībai to uz ko makšķerēsi, ja tie ir baltie tārpi, tad pieliec barībai arī tos, pavisma nedaudz, lai katrā barības bumbā ir 5-7-10 tārpiņi, viss, ar to pietiktu, lai zivs atnākot sajustu garšu, ja ķer uz sliekām, tad sagriez ar šķērēm 3-5 sliekas, laibarībā ir arī sleiku gabaliņi, lai zivs papildus barības aromātam sajūt arī sleiku aromātu, tad viss notiksies daudz labāk un atceries galveno, līnis ēd no grunts, tātad ēsma jāliek uz grunts un ēsmai jāguļ nekustīgi, ir dažādi izņēmumi, kad līnis sagrābj kustīgu ēsmu, tomēr pamatu pamatos tā ir nekustīga ēsma, jo viņam patīk ēsmu izgaršot, izčūpstināt un tikai tad apēst, tēpēc līņu copē vajag lielu pacietību :))

Par Gauju … ir vietējie copmaņi, kuri upi pazīst ļoti labi, bet upei mainās, mainās dēl pavasara paliem, mainās dēļ zemā līmeņa un daudziem citiem iemesliem, pietam zivis patstāvīgi vienā vietā nestāv nekur, nav tādas vietas, kur visa gada garumā būtu zivis :), nu es te domāju normāla izmēra zivis :), upe it kā nav maza, bet tā ir ļoti smilšaina un zivīm, lai paēstu ir vajadzīgas lielas ganības, tāpēc Gaujā zivis izteikti daudz migrē, ja apstājas kaut kur, tad uz kādu brīdi, tas bŗīdis var būt diena var būt 3, bet var būt arī pāris nedēļas un zivju kustība ir neparedzama :), bet... ar gadiem jaut kāda loģika parādās, tomēr vietējie profi tik un tā copi sāk ar to, ka brauc no vietas uz vietu un meklē zivi un tad to ķer, Gaujā ap Valmieru vis biežāk ir tā, ja zivis ir, tad viņu ir daudz, ja nav, tad viņu nav vispār :), daudz maz prognozējamas ir tikai ziemošanas vietas, bet tur cope sākas parasti tikai oktobrī :) 1. ir tādas pāris , visiem zināmas, tomēr labas vietas, kur reizi pa reizei var tikt pie labām zivīm, piemēram "čigānu līkums", tas ir pilsētā zem gājēju tilta, tur gan viss posms līdz krācēm un airēšanas trasei ir makšķerējams, vasarā tur ir pāris peldētavas, kas copi pēc 9 no rīta apgrūtina :), bet arī zivis ir pieradušas pie trokšņa, dziļumi labi un noteikti var mēģināt, ir tāda vieta kā "Ķelderleja" nedaudz virs pilsētas, "Stāvie krasti" pie Valmieras stadiona, pat pie pilsētas tilta reizēm apstājas i breksēni i izcilas raudas, bet to mirkli vajag noķert :))) 2. Burtniekā ietekošās upes (Briede, Rūja, Seda) un iztekošā Salaca, ezera tuvumā (pēdējā kilometrā teiksim) tajās var ļoti labi pabrekšot, tiesa runā, ka tur brekšiem kaut kāda kaite esot piemetusies..., Rubenē esošais "Mazais Ansis", tur ir i karpas i ļoti skaisti brekši, neliela licenses cena, Trikātas ezeri, Vaidavas ezers, kur kur, bet nu ap Valmieru jau nu pietiek vietu kur copēt :), 10-20 km rādiusā ir ļoti daudz labu ūdeņu 3. Gaujā breksis vasarā ganās pa seklumiem pamatā, viņu var satikt sēkļos kur dziļums mazāks par metru, bet nu ir viņi arī 2-3 metros, patīk viņiem dažādi koku sanesumi u.t.t., no kuriem tad nu tev viņu ar barību vajag izmānīt :) 4. ja vien tu necopē karpas un samus, tad auklas klipsēšana ir pilnīgi droša, breksis tev nepārraus auklu uz spoles klipša, ir tur Gaujā arī 5nieki un lielāki brekši, bet tie kādam trāpās ļoti reti, pamatu pamats tomēr ir tādi līdz un biki virs 2 kg, un tas jau ir viegli valdāms, kā teica Karlsons - mieru, tikai mieru :)))) un viss notiekās :)

ļoti labs upes posms, es pat teiktu izcili labs, tur ir gan lieli koku sanesumi, gan dziļi līkumi, tur visu zivju ir daudz, arī brekšu, BET... brekši tur visu laiku ir kustībā, viņus ir jāatrod un bieži vien viņus atrodot netiec klāt, jo viņi ir zem kāda no koku sanesumiem :), tur nav viegla cope, arī piekļūšana upei ne visur ir iespējama, abet no laivas tur breksim klāt netiksi, kad noiet laiva, tad breksis uz stundu pazūd tajā posmā ir tikai meklēšanas vaina, atradīsi, tad dienas 2-4 paķersi līdz bars atkal aizies, labākais ir tas, ka nekādas izvvirtības ar barībām un ēsmām nevajag, jo zivis ja tur ir, tad atsaucās arī uz kombikormu un vienkāršu barību, galvenais saprast kur barot un kā viņu no turienes dabūt ārā :)))

1. ja priekš fīdera klasiskā, tad tikai ar priekšējo bremzi, i vieglāka, i pašā mehānismā ass īsāka, mazāk kam plīst, mazāk aiz kā aizķerties auklai, ja tomēr fīderis, kuru izmantosi arī karpu copē vai teiksim zandartu copei uz dzīvo, vai samu grunteņošanai, tad labāk ar baitrunneri spolīte, jo tā divu bremžu sistēma ir baigā štelle copējot zivis, kuru copes nākās ilgi gaidīt un kuras mēdz dikti skriet :))). Vienkārši spole ar aizmugurējo bremzi …, izmantot var, bet tai nav neviena plusa, bremzes regulēšanas ērtums nav arguments, jo zivs izvadīšanas laikā spolei bremzi neviens neregulē, to visu izdara pirms tam. 2. nu līdz 55 eiro tev diži lielas izvēles nebūs, ir vai nu labi pikeri (vieglie fīderi) , piemēram Elite Picker 40, ar testu līdz 40-50 gramiem un līdz 3 m garumam, vai jau tādi krietni jaudīgāki, attiecīgi arī universālāki, kāti ar testu 90 grami (Snipper Feeder, Diamond Feeder), tie būs arī 3,3-3,6m gari. Pikeri ir ļoti patīkami kātiņi, bet nu diezgaqn šauras specializācijas, teiksim kādam maksas dīķim, nelielai upei un vispār metienoiem līdz metriem 40 ar +-40 gramu barotavām ir ļoooti ok, i zivi izspēlēs i izjūtas būs , bet ja jāmet tālāk vai smagāka barotava, tad diez kas labs tur nesanāks, kāts vienkārši nemetīs, vēl 60 gramus uz metriem 25-30 iemetīs, bet ne vairāk. Tavā situācijā, ja runājam par stāvošu ūdeni un mazām upītēm, kāti 100+ grami vispār nav jāapsver, skaties uz kātiem 40-80-90 grami maksimums Salmo veikalos ir 3-5 kātu modeļi šajās cenās un testos

:))) upi Daugavu nezinu, zinu Daugavu :))) Daugava Latvijā stiepjās daudzus simtus kilometru un praktiski katrā kilometrā ir foršas copes vietas :), tāpēc man būs ļoti grūti tev šeit ko uzrakstīt :) uzraksti kādas zivis, ar kādu copes veidu un aptuveni kurā rajonā gribi ķert, tad var būt es, var būt kāds cits varēs tev ko ieteikt

lai 100% precīzi diagnosticētu tavas kļūdas :))) ir pāris neskaidru lietu - * kādas konstrukcijas barotava, parastā atspere, kurai iet aukla cauri pa vidu vai fīdera barotava, kurai aukla iet caur stiprinājumu barotavas sānā * kādu ēsmu izmantoji * meti kur lido vai tomēr kādā noteiktā vietā piefiksējot (aizklipsējot) metiena attālumu bet tā lielos vilcienos izskatās, ka esi metis vienkārši kur lido un metiena beigās nepiebremzējot, tādos gadījumos barotava un pavadiņa iekrīt ūdenī vienā lielā čupā un pavada aptinās ap barotavu vai pamatauklu jau lidojot, iekrītot vai grimstot, šis ir aktuāli jebkuras konstrukcijas barotavām, risinājums ir vienkāršs, fiksēt metiena attālumu uz spoles kasetes aizklipsējot auklu, vai metiena beigu stadijā nedaudz piebremzējot auklu ar pirkstu, jebkurā gadījumā tev jāpanāk, lai pavadiņa, kura lido no pakaļas barotavai, lidojumā apdzen barotavu un visa montāža it kā smuki izstiepjās, tā it kā tu to būtu izstiepis pļavā, viss ja lietoji fīdera barotavu, tad tur ir cits pīšanās iemesls, tad labāk nopirkt veikalā tās speciālās plastmasas pretsavērpēja trubiņas, tās neļauj pavadai metienā un lidojumā aptīties ne ap barotavu ne pamatauklu nu un protams, ka pirms katra metiena visu montāžu pārskati :), tā automātiski pārlaid acis, visam jābūt kārtībā, tad arī viss aizlidos un strādās labi otra problēma ir tikai pus problēma :))), vis ticamāk, ka tev tu galu raustīja sīkzivis, kad ņem breksis, tad viņš loka kātu ne pa jokam, sevišķi jau 5 m makšķeri :))), to tu ne ar ko sajaukt nevarētu te varianti ir vairāki, āķis ir tikai viens no risinājumiem, uz breksi droši vari likt 8.-10. numura āķi, ja liksi sliekas uz āķa, ja baltos tārpus, tad 10., pie kaprīza scopes 12. āķis, bet ne pārāk tievs un arī ne pats resnākais :), tievi āķi griezīs zivij muti un var atliekties, resni plēsīs ēsmu un kā enkurs gulēs uz grunts, es teikšu tā, ka uz grunteni\fīderi ir grūti nokavēt pieciršanas momentu ķerot breksi, tagad vasarā viņš ņem gana droši, to copi nesajauksi :)