izlasi Makšķerēšanas noteikumus :), izlasi Salacas noteikumus un atradīsi gan atbildi, gan daudz sev lietderīgas informācijas tas, ka tev ir jau 15 gadi ir labi :))), jāsāk saprast, ka ne visu un visur drīkst darīt kad un kā gribās :)

ne es ne kāds mans paziņa copes privātstundas nepasniedz

nu pats top brīdis tur ir pavasarī, pirms brekšu nārsta, pārējā laikā briesmīgs sīkzivju daudzums, tā ir visur un visos slāņos :), ilgi to izturēt nevar :))), esot ziemošanas vietas, kur brekšuki esot arī rudenī, bet es nezinu tās vietas un ... man tepat Latvijā arī ķerās :)

tā kā šogad es arī sāku pastiprināti interesēties par Daugavas brekšiem tajā rajonā, tad ar 100% pārliecību varu teikt, ka tava paziņas teiktajā ir gana daudz patiesības, protams, ka viss atkarīgs no vietām, jo Daugava jūsu pusē ir ļoti mainīga , sēkļi mijās ar dziļumiem, smilšaini "tuksneši" ātri vien pārtop par akmeņu laukiem un katrā vietā ir nedaudz citas zivju uzturēšanās vietas, kuras vēl mainās atkarībā no ūdens līmeņa, kurš šogad lēkā ne pa jokam :) viens ir skaidrs, ka 120 gramu barotava veiksmīgai brekšošanai jūsu pusē bieži vien ir stipri pa mazu :), pie zemāka līmeņa ir ok, bet tagad vēl stipri jāpaskatās kur mest arī 150-180 gramu barotavas :))) kāts tev ļauj izmantot arī 200 gramu barotavas, tāpēc, ja gribi breksi, tad ķer to tur, kur viņš uzturs :), nav jau tā, ka tur upes vidū , pie grunts, ir tāda mega straume, tur ir gan akmeņi, gan sērēs, gan bedrītes un tādās vietās zivis jūtas pavisam droši tici vai nē, bet ne breksi, ne Daugava nepielāgosies tev un tavām vēlmēm :))), ja gribēsi tikt pie laba loma, tad nāksies tomēr tev spēlēt pēc viņu noteikumiem, tas nozīmē, ka nāksies labāk iepazīt upi, vai nu pielāgot rīkus tā, lai tiec breksim klāt upes vidū vai nu meklēt vietas, kur brekšu stāvvietas ir tuvāk krastam, bet... tādas vietas var būt arī 10-20 km attālumā, jo ja vasarā zivis ganās pa visu upi, tad tuvāk ziemai tās vācās ziemošanas vietās, tātad dziļumu tuvumos un tādu vietu nav nemaz tik daudz

:))) tas tiešām ir ļoti tīkams un labs kāts:), arī pats ar baudu to lietoju ar plakanajiem pludiem maham ir tā, ka... ja ar 8m kātu copēsi 6-7m dziļumā, tad vēl var mēģināt ko prātīgu darīt, i pieturēt i pilnībā apstādināt, bet ja seklāks, tad tomēr labāk strādāt ar klasiskajiem bolonēzes pludiem, pats uz šo mahu lieku pludus līdz gramiem 14, vis biežāk 6-8-10 grami, pludi klasika - apaļīgu formu, īss korpuss, garš ķīlis un vidēji resna, koša antena. Bet ... nebaidies arī maham \bezriņķu makšķerei enkurot pludu, taisīt velkonīti, kad dziļums ir uzlikts lielāks kā patiesībā un straume lēnām velk to visu uz priekšu, tu samazini ēsmas skriešanas ātrumu 2-5 reizes un bieži vien ar to pietiek, lai varētu veiksmīgi copēt , tiesa... vajag daudz maz tīru grunti, lai tā copētu

Sensas barībām nevajag likt klāt atraktorus, mūsu platuma grādos vispār nekad, melase netiek uzskatīta par atraktoru, jo tā arī vēl krāso un lipina\saldina barību to pašu es gribētu teikt par Bruda Lielais Breksis, ideāla brekšu barība, kurai visa kā pietiek Salmo barības vasarā var nedaudz pastiprināt ar kādu atraktoru, bet necenšoties jaukt dažādus atrtaktorus, ;labāk vairāk viena veida, nekā pa bišķim 2-3 veidu :))) veidojot sev copei barību jaukt kopā tevis minētās 3 barības nav pārāk prātīgi, Sensas ar Salmo - ok, Bruds ar Salmo - ok, Sensas ar Brudu -ok, bet kopā sanāks laba zupa atškaidīta ar ūdeni...., it kā ir un it kā nav :))) robežas pārāk spēcīgai barībai nav kā tādas, ir zivju reakcija, var gadīties, ka vienu reizi zivis nāks uz tādu smaržu fabriku, ka būs jābrīnās, bet tas būs 1 no 20 gadījumiem, toties nepārspīlējot ar aromātiem viss nostrādās 19 no 20 gadījumiem ar zemi ir tā, ka zeme neko nebojā un sliktāku nedara, pietam pamatīgi palētina copes procesu un samazina zivju pārsātināšanās iespēju, tāpēc es arī fīderī zemi izmantoju vienmēr, ja pludā vienmēr 1\3 līdz 1\6 (barība\zeme), tad fīderī 1\2 -1\3 pamatā un tikai pirms pašas ziemas reizēm 1\5-1\6 bet.... zeme tas ir tikai kā viens no barošanas veidiem :), ja nav ticības, tad neizmanto :)))

tā tas var būt, šogad daudzas zivis neiznārstoja, par līdakām nebiju dzirdējis, bet par zandartiem, brekšiem un citām zivīm ar lieliem ikriem ziņas ienāk regulāri, tas notiek, ja zivīm gatavojoties nārstam, jau ikriem sākot briest, pēkšņi uznāk ilgāks aukstums un ūdens atdziest, process apstājās, ja arī visa vasara ir tāda nekāda, tad var gadīties, ka kāda porcija zivju neiznārsto. ne velti ir ūdeņi, kur iztrūkst kaut kāda noteikta izmēra zivju, teiksim ir līdakas 500-600 grami un tad uzreiz 1-1,2 kg, ļoti iespējams, ka gadu vai pat divus ir bijis slikts nārsts vai ikri nav attīstījušies pienācīgi , tāpēc kāda "vecuma grupa" izkrīt, bet daba visu sakārtos, ja cilvēks nelīdīs ar savām korekcijām :)))

upes ir dikti dažādas, teiksim Lielupē un Daugavā breksis ir tur kur parasti šajā laikā, var būt, kamēr silts, iziet vēl kaut kur seklumā paganīties, bet vispār jau dziļuma tuvumā teiksim Gaujā.... pat nezinu ko tev teikt :), augštecē ir visādas bedres, koku sanesumi, kur viņš ir, vai ēdīs tas ir cits jautājums, lejtecē... nav īstu tādu bedru, pie nedaudz zemāka līmeņa ķērām viņus tur pat sēkļos, kur vasarā, bet pie šāda līmeņa .... pat i nezinu ko darīt :) pats tagad vairāk skatos Daugavas HESu vai Lielupes lejteces, Buļļupes virzienos...., tur tiek ar metienu klāt dziļumiem un ir vietas, kur ūdens līmeņa maiņa tik ļoti neietekmē zivju uzvedību

pietiek ar Igaunijas kopējo makšķerēšanas atļauju savāciet aiz sevis!!!! igauņi vāc parakstus un visādi citādi cenšas panākt latvieču copmaņu skaitu savos ūdeņos...., jo mūsu tautieši pied..š visu upmalu, bieži vien stiepj prom visu, ko noķer un tur tas mēdz būt arī 40-80+ kg zivju...., protams, ka igauņiem tas nepatīk, tas nekas, ka paši bieži vien nav ne par kapeiku labāki :), bet...