tur gan breksi vasarā pamatā ķer no laivas dziļumā, tas nozīmē, ka tā ir ziemas makšķerīte un pludiņmakšķere ar slīdošo pludiņu galvenais copēt vietā, kur breksi ķer vietējie, ne gluži sēsties vietējo iebarotajās vietās, bet rajonu kur ir breksis ir jāzin, citādāk varat ilgi sēdēt :)

nu vecīt ...., atver karti un apskaties, upes dikti smukas gan virs Bauskas, gan zem, brauc gar upi un meklē vietas, zivju ta tur ir daudz, tagad gan sapals\rauda laikam ir galvenās zivis, lai gan līdaku arī esot pietiekoši :), kā tad parasti vietas meklējam, braucam, ejam, provējam :))) par ezeriem un dīķiem tajā pusē gan neko nezinu, nav mani medību lauki :), es tomēr vairāk vidzemnieks esmu :)

:)))) uhhhh , kā to tu dabūji gatavu :), tur tev jābrauc uz Salmo servisu Durbes ielā 8 (bijusī Daugavgrīvas ielas 31a), par resnajiem posmiem nepatiekšu, bet tievākie posmi servisā ir notiekti, lai meistars apskatās, tikai ņem līdzi visu kātu, lai var ko piemeklēt un piemērīt, cenas gan nepateikšu, bet nav kosmoss

:)))) nu ļoti labi, ka tiki pie līņiem :), tad jau ir vērts turp aizbraukt vēl :) baltās zivtiņas vis ticamāk ir auslejas jeb vīķes, tās dzīvo praktiski visos ūdeņos :), bieži vien kalpo par barību plēsējiem, bet kā ēsmas zivtiņa nav laba, ļoti ātri aizmieg un līdakai, ja vien ir izvēle ēst raudiņu\plicīti vai ausleju, labāk izvēlēsies raudiņu :)

pazvani un uzprasi :), internetā visu var atrast :)

nekāds super zivīgais posms tas nav, bet zivtiņas ir, vasaras vidū tur var labus sapalus paganīt, tie uz barību reaģē ļoti labi, ir smukas raudas, pa kādam ālantam trāpās, ja zina kur, brekši ir un labi, bet vairāk skrienoši un vismaz maniem paziņām nav izdevies viņus nolikt vienā vietā uz ilgāku brīdi, ir asari, ir līdakas, katrā ziņā ja paiesies kādus kilometrus gar krastu un pavērosi upi, tad atradīsi itin labas vietas Gaujas barības ne ar ko neatšķirās no citu upju barības, pietam grunts Gaujā ir vidēji gaiša pamatā un barību var papildus netumšot bet..... tas ir populārs laivošanas posms un tas nopietnu zivju copei nozīmē pī..... :))), jo Gauja ir sekla upe un ja nāk atpūtnieku laivas, tad no barības aizbēgs visas zivis, breksi var pāris stundas neatnākt atpakaļ..., tā, ka iespējasm, ka varēsi pacopēt tikai pašas rīta vai vakara stundas

ja runājam par pašu copes reizi, nevis iepriekšēju piebarošanu, tad orientējamies, ka uz pilnu copes dienu(stundas 7-10) var iziet - pludiņā 2-3 kg barības, fīderī līdz 2 kg barības, bet... tu iepriekš nezini cik barības vajadzēs, tāpēc mans ieteikums sākumā iejaukt tikai pusi no dienai paredzētā daudzuma, tas ir pludiņam 2 kg barības un 4 līdz 6 kg zemes (4 Salmo-Traper un līdzīgām barībām, 6 Sensas barībām), fīderī 1 kg barības un attiecīgi 2 līdz 3 kg zemes. ezerā, dīķī, uzpludinājumā zivis nav pieradušas pie lieliem trokšņiem, tāpēc labāk ir uzklāt lielu sākotnējo galdu un pēc tam piemest|piešaut barību bnelielām porcijām tas pludiņ, teiksim reizi 15-20-25 minūtēs pa 1-2 nelielām bumbiņām,makšķeri pārmetam diezgan regulāri, pārbaudam, lai ēsma vienmēr būtu svaiga, ja tie ir tārpi, tad lai viņi ir dzīvi, es teiktu, ka reizi minūtēs 5-10 jāpērmet noteikti, jo breksim bieži vien patīk tikko nokritusi vai pat krītoša ēsma fīderī no sākuma salādējam punktā kādas 10-15 lielas barotavas, pēc tam liekam vidēju vai mazu un pirmos iemetienus 10 pauzes starp iemetieniem taisam minūtes 3, pēc tam varam palielināt pauzes starp iemetieniem līdz 7-10 minūtēm ja redzi, ka zivis aktīvas un vajag vairāk barību, tad uzjauc pilnu vai pusīti papildporcijas, ja nevajag, tad lai sausā barība gaida citu copes reizi :), tas nekas, ja paliks atplēsta paka, nekas viņai pa 3-5-10 dienām nenotiks

Kaņepes ir praktiski visu normālu barību sastāvā, citās vairāk, citās mazāk, izteikti daudz kaņepju ir raudu un karpu barībās, dažās valstīs kanepes izmanto arī lielo raudu ķeršanai, speciāli biņas breidina un vāra, lai liktu uz āķa, arī baro ar tīrām kaņepēm kaņepju aromatizatori ....., ja vien tie nav taisīti uz kaņpju eļļas bāzes, ir, manuprāt, tīrs biznesa produkts, esmu daudz ar tiem eksperimentējis, bet ja aromatizators ir veidots uz kaņepju eļļas bāzes, tad to var likt i dažādām ēsmām klāt (mīklas, makaroni, grūba) i pievienot dažādām plaucējamām ēsmas piedevām (prosa, kurkurūzas putraimi, miežu putraimi), var liet arī barībai klāt, tomēr tas kaņepju aromāts ir tik maigs, ka mazākā koncentrācijā cilvēka deguns to nemaz nejūt :))) un liekās, ka aromāta nemaz nav :), bet zivis jūt. katrā gadījumā es pats speciāli vairs kaņepju aromatoizatorus nepērku, labāk tad kādu paku grauzdētu vai vienkārši maltu kaņepju nopirkt, ko pielikt barībai klāt atbildot uz tavu jautājumu - jā, karpu barībai to var likt klāt :)

pameklēt vietu, kur viņas barotjas, tur noteikti nāk burbuļi, jo karpas rokas pa grunti, nu un regulāri barot un copēt tur, kapras Gaujā nevairojas, tāpēc diez vai viņu tur ir simtiem, attiecīgi tās, kas ir 'paēdušas un dzīvo savā ritmā Valmierā arī ir viens līkums, kur dzīvo\dzīvoja karpas, bija veči, kas uz viņām gāja sēdēt pa 4-5 reizēm nedēļā un pa kādai arī izsēdēja, bet pamazām jau viņas novilka :) un kad tev pa 10 copes reizēm nav nevienas copes, tad arī azarts pamazām zuda večiem :)