kļūdies, es to neesmu teicis, bet zinu, ka veči tā dara, es iemetu auklas spolīti spainī vai citā traukā un tad tinu, jo uzskatu, ka pirmajiem tinieniem nevajag būt slapjiem, bet.... iedziļinājies tajā procesā neesmu :):), uztin un uztin :):)

neesmu neko par tādu auklu dzirdējis....

nemeklē superauklas, jo tādu vienkārši nav.... un burti uz auklas spolītes iepakojuma noteikti nebūs tavas necopes iemesls :):)

tātad tu cērt pa ātru vaia rī cope vietās, kur ir daudz sīko pliču, jo tie māk čakarēt smadzenes pa nopietno :):):),

man te paziņa , netālu sēžot, pusi dienas bļaustījās, ka viņam esot baigās copes, bet nevarot piecirst, neizturēju un gāju skatīties .... :):):), viņam bija dzeltena pita, kuru pie krasta visu laiku bakstīja mailes un rudulīši, plus vēl īelikta mīkstākā spicīte, kura dejoja zem katra vilnīša, abet diena bija vējaina :):):)

tādas domas nav, iemesls ir jau tā pārāk lielais copmaņu spiediens uz samiņiem, esmu to jau šeit daudzas reizes teicis, it kā Daugava ir liela upe, bet.... mums ir Latvenergo, kas rausta ūdeni zivju nārsta laikā, ir tūkstoši gruntenistu, kuri sēž uz samiņiem un ir simti kvokotāju, daļa no kuriem nesaprot kas un kā jādara , no malas izskatās, ka viņi ar kvoku airē :):)

raidījumu skatās daudz cilvēku, un ja kaut viens procents no tiem izdomās aizbraukt samos, tad spiediens uz samiņiem paliks vēl lielāks, reāli jau ir tā, ka yuz grunteni paņēmušu samiņu palaist vaļā ir praktiski nereāli....

var būt, ka es kļūdos, bet....

es teiktu, ka likt vari, ja straume ir neliela, visādi citādi nevajag, jo koriandrs ir ne tikai aromatizators, bet gan arī barības irdinātājs, Daugavā sevišķi irdena barība nav vajadzīga

pietam koriandrs ir vairāk vēsā ūdens aromatizators, es to lieku stāvošā vai lēnā ūdenī, kad man vajag taisīt barības stabu, piemēram mačos Piņķos, tur ir karjera veca, apakšā zāles, tāpēc daudzās vietās vajag taisīt barības stabu, lai zivis paceltos virs zālēm

izklausās interesanta vieta, jautājums vai lejas gala arī ir stāva siena, vai tomēr lēzena izeja uz seklumu, parasti jau zivis koncentrējas tuvāk lejas galam šādās vietās, pietam attālumi nav tik lieli un ja tur brekšuks būs, tad viņš par sevi dos ziņu arī tad, ja tu apsēdīsies kādu metru sāņus, tāpēc mans ieteikums būtu sākt copēt ap bedres vidu, bet....., ja tā kants , kā tu raksti ir tik asa, tad fīdera aukla tur uzgulsies , attiecīgi aukla griezīsies gruntī, griezīsies pret gliemežiem u.t.t., zivij pieķeroties to dabūt pāri kantij būs pagrūti, ja tas viss ir patālu no krasta...., iespējams, ka šādā vietā daudz rezultatīvāk ir copēt no laivas un ar pludiņu

ja tomēr no krasta, tad pareizāk būtu galdu klāt pirms bedres, barību taisīt smagu un lipīgu, lai tikai neliela daļa ieskalojas bedrē, breksis sagribēs ēst un nāks ārā no bedres , parasti gan paiet kāds brīdis, līdz zivis saprot, kur ir uzklāts galds, bet p[ēc tam puiki tur nostājas diezgan stabili un ja vien kāds laivotājs neaizbrauks pāri viņu galvām, tu varēsi smuki paķert

aizbrauc uz veikalu un apskaties, šeit es ar tirdzniecību nenodarbojos ..., kāti ir līdz 4,5 m garumam un līdz 180 gramu testam

par fanu paldies, bet....pie mums tomēr pierastāk un visiem saprotamāk runājot par auklām ir saukt to diametrus, jo monofilo auklu ražotāji - fasētāji bieži vien tos kilogramus stipri pārspīlē, diametrus ne tik daudz melo :):)

karpai 0.28-0.33mm monofils, ja pa modern, ja pa tautisko, tad 0,30-0,35mm

tikai ne atstraumes, bedru tuvumā krasta straume, bedru izejas, lēni taisnie posmi, puiki pēc nārsta aktīvi barojas, tātad tālu no ganībām neiet :)