tādā ezerā līnis var būt visos dziļumos, sevišķi, ja viss ezers ir stipri aizaudzis, man visa apzinātā bērnība pagāja pie šādiem ezeriem, līņi trāpījās gan pašā krastā, kur dziļums ir pus metrs, gan ezera vidū, pietam, kad ezers uzkarsa, tas ir uz vasaras vidu, tad zivis pastiprināti gāja no ezera iztekošajā upītē, jo tur bija vismaz kaut kāds vēsums

1. Zuši tiešām nenārsto mūsu ūdeņos, padomijas laikā daudzos ezeros tika laisti zušu mazuļi , nedaudz tos laiž arī tagad, bet plus tam zuši ir unikālas zivis, dabīgi iznārstojušie zutēni paaugās un nāk atpakaļ uz vietām, kur dzīvoja viņu senči, pietam viņi izlien cauri visādiem dambjiem un slūžām, tāpēc arī ezeros, kur it kā netiek laisti zuši ir sastopami salīdzinoši nelieli zutēni, ja tevi šī tēma dikti interesē, tad vajag uzdot jautājumu Vanemam, viņš šo tēmu pārzin vis labāk

2. vaniļa breksim patīk, barībai var likt klāt arī daudz vaniļas, jo no nedaudz lielas jēgas nebūs, vaniļa ir no tiem aromātiem, ar kuru pārforsēt ir grūti

nu ja breksis ir, tad tiešām vajag pacietību viņu sagaidīt, ja tu viņam regulāri vienā vietā uzklāj galdu, tad agrāk vai vēlāk viņš tur noteikti parādīsies, neredzot kā tu to visu dari varu tikai novēlēt pacietību, liec ēsmu uz grunts un gaidi, ja copē ar divām makšķerēm, tad noteikti uz katras makšķeres liec citu ēsmu, tā būs vieglāk atrast to ko brekši tur grib ēst, jo reizi pa reizei gadās, ka slieku negrib, bet mīklu vai makaronus grib, ir ezeri, kur ļoti labi strādā baltie tārpi, bet slieka praktiski nestrādā, eksperimenti un pacietība, tikai atceries vienu, ka mazā dīķī arī zivju bari ir maziņi..., nu nevar tādā mazā dīķī būt 1000 divkilogramīgi brekši, protams, ja viņi tur nav speciāli laisti..., ar to ir jārēķinās, ka mazs ezeriņš, sevišķi ar tādiem dziļumiem, nav tā labākā vieta zivju augšanai, jā tādos ezeros reizēm var trāpīties kāda super zivs, bet tas vairāk ir gadījums nekā likumsakarība, bet tas nenozīmē, ka tu to lielo nevari noķert, ja nopietni piestrādāsi, tad tiksi pie sava lielā brekša arī šajā ezeriņā

Vidzemē ir labas upītes, esa gan arī neesmu tas lielākais slepeno taku zinātājs, tomēr dažas upes zinu, bet foreļu pasaulē ir nerakstīts likums, skaļi upes nesauc, to esmu solījis arī tiem, kuri man ierādīja šo copi, tāpēc ....

tur līdz tikai un vienīgi naktstārpi, arī kukurūza vietumis strādā, tiesa ne visur, naktstārps ir stabilāka vētrtība

1. nedaudz zinot pašreizējo situāciju Gaujā un nojaušot par kur kuru rajonu ir runa varu teikt, ka 50gr barotavu tur šobrīd ir pa mazu, lai normāli copētu tālajā distancē vajag 70-80 gr barotavu uz šo brīdi, ūdens gan iet lejā un situācija var mainīties katru dienu, bet aptuveni tā, lielos vilcienos tu ar to pārdesmit gramus smagāko barotavu neko sliktu nedari , bet toties copē tur kur gribi un kur ir barība, manuprāt mūsu upju universālie barotavu svari ir 60-80 grami, retāk 40-50, man laikam kastē nemaz nav mazākas barotavas par 50 gramiem...

pamatā tukšās copes ir no mazajiem pličukiem, kuru tur ap Carnikavu ir milzīgs daudzums, pietam baltie tārpi viņiem garšo dikti dikti, uz tīru slieku parasti copju ir mazāk, toties brekšukam ir laiks to nopētīt, novērtēt un apēst, ja ir laiks, tad aizskrien uz Daugavu virs HESa, tur sīko pliču lomos ir mazām, varēsi labāk piešauties uz rupjajiem pličiem

oriģinālo spici noteikti nē, bet darbnīcā ir lērums dažādu spiču un posmu un parasti atrod ko pielāgot, bet tāpēc vajag ņemt līdzi visu kas palicis pāri no kāta

sākšu no cita gala, vai tur ir daudz sīkzivju redz gan, pat ļoti labi redz, gan pēc tukšām copēm, gan pēc pludiņa bakstīšanas, arī pašas zivis redz, kad viņas ķer barību, kāpēc tu gribi likt zemi pie barības vietā, kur ir mīkstas dūņas??/ uztaisi vieglu, irdenu barību un viss, tāda barība dūņās neiegrims, protams, ka savlaicīgi taisot vietu ir jāiegulda daudz darba, ir veči, kuri ved smilti, liek šīfera loksni vai ko līdzīgu uz grunts, ber virsū smilti vai zemi u.t..t, bet to var darīt tikai tur, kur tu 100% zini, ka neviens cits tur copēt neies, citādāk tu nojāsies pus dienu un kad pienāks laiks, tad tavā vietā sēdēs kaimiņu bambālis un teiks, ka foršu vietu atradis...

pludiņa lielums atkarīgs no vietas kur copē, no iemetiena attāluma, lielos vilcienos var teikt, ka tie ir pludiņi no 1-5-6 grami, ieteicami slaidu formu pludiņi, bet svarīgāk par pludiņa izmēru ir to pludiņu pareizi izsvarot, lai zivij nav nekādu aizdomu, āķa izmērs ir atkarīgs no izmantojamās ēsmas lieluma, ja mušu kāpuru pušķītis, tad pietiek ar 12.-10. numura āķi, ja gribi likt naktstārpu, tad jāliek 8.- 6., veči liek pat 4. numura āķus.

Izklausās, ka tu vienkārši neizgaidi copi, ja lieto lielu kumosu, tad līnim cope ir ilgi jāizgaida, pietam no klusuma viedokļa labāk lai līnis pavazā ēsmu un izspļauj, ko gan viņš reti dara, nekā tu iedod līnim pa zobiem un viņš tur apakšā izbaida arī citas zivis, pacietību ....