zemi barībai liek klāt tad, kad barība jau ir samitrināta, pieliek zemi, kārtīgi samaisa un ja nepieciešams, tad vēl nedaudz samitrina, bet uzmanīgi, jo zeme ātri paliek par dubļiem

es pagaidām eksperimentēju ar zivju miltu, garneļu, gliemežu aromātiem, jo gribu pierunāt lielos brekšus, kuri vairs nereaģē uz ierastām brekšu ēsmām, ja tu vienkārši gribi ķert brekšus, tad vairāk strādā ar tradicionālām ēsmām, jo uz boilām copju būs krietni mazāk

ja gribi copēt uz dzīvo, tad labākā ēsma tomēr ir un paliek nelielas raudiņas, kurām trīsžuburu āķi sprauž zem muguras spuras, kurš copes veids rezultatīvāks var daudz strīdēties, ar spiningu tu vari apmakšķerēt lielus attālumus un plašas teritorijas kacinot aktīvākās zivis, uz dzīvo tu vari pierunāt slēptuvē stāvošu plēsēju', ko darīt tev jādomā pašam

Līņi Ventā ņem kā negudri, tur viņu ir ļooooti daudz, tradicionālās ēsmas ir naktstārpi, sliekas , mušu kāpuri, par barībām skaties zemāk, tur ir daudz runāts par to

zemē ,vecīt, tikai zemē, vietās, kur zeme nav pārāk cieta un ir mitra, tādās vietās parasti zemē var redzēt tādas mazas čupiņas, ja ir ilgs sausums, tad paņem kādu pleķi regulāri palaisti un naktstārpi tur līdīs pietiekošā daudzumā, ņem lukturīti un vakarā, kad satumst pilnībā, uzmanīgi ej un skaties uz zemi, ir, kad tārpi izlien no zemes pilnībā, be tpamatā viņi izbāž galvu, tad tavs uzdevums viņu noķert un stingri turēt, kad viņš saprot, ka atpakaļ ielīst nevar, tad viņš beidz pretoties un tu viņu vari izvilkt no zemes

nav

sāksim ar to, ka nu jau viss zied un ''udens arī ir jau krietni iesilis, tāpēc baidīties no atraktoriem navajag, pietam es ko ko, bet nu rapšu raušus par atraktoru gan nesauktu, man tie nepatika arī pamatbarībā, bet nu tur tos vēl var izmantot kā vienu no sastāvdaļām.

Boilas uz āķa neliek ,bet gan uz mata sistēmas, tātad boila ir āķim blakus, bet āķis ir pliks, tur nedaudz citus āķus jāpiemeklē, papēti karpu sistēmas, viss ir tāpat, tikai nedaudz smalkāk, boila un peletes ir copei no grunts

nu nav tam līnim ko darīt dziļumā, nepatīk viņam tur, tātad ja viņi tur ir, tad viņi dzīvojas pa pašu krastu, bieži tādos ezeros ir peldošais krasts un zivis var mierīgi dzīvot pat zem krasta , tad ēsmu vienkārši iekar pie paša krasta, līnis izbāž galvu no krasta apakšas un apēd kumosu, tieši tāpat ir ar niedrēm, viņš sēž savās niedrēs un ārā izbāž tikai galvu, tādās vietās jābaro pašu niedru malu, tur pat arī jākar ēsma, tavā gadījumā naktstārps varētu būt pareizākā ēsma, to mazie rudulīši negrābstīs

1. iepriekšējā komentārā atbildēju

2. 40-70, atkarībā no straumes

3. jāmēra dziļumi, ja bedre vai kante ir tuvāk krastam, tad baro tur, ja tālāk no ktrasta, tad sāc tur, bet viens ir skaidrs, ka pat reiz, kamēs vēl breksim ir pavasara režīms, viņs daudzviet ir ļoti tuvu krastam, uzreiz aiz krasta kantes, vēlāk viņi atkals sāks vākties lielos baros un klīst pa upi, pat reiz viņi vēl aktīvi barojas gar krastu, tas ir vietās, kur krasti ir apauguši ar zālēm , kādi tie Lielupē pamatā arī ir

ja stipra barība, piemēram Sensas vai Bruda, ja barība ir gaiša, stipra straume, tad vajag sajaukt barību 1\1 ar zemi , viss atkarīgs no ūdenstilpnes gultnes krāsas, straumes stipruma, zivju aktivitātes un izmēra, katrā gadījumā proporcijās 1\1 zeme nekad nekur neko nav sabojājusi, ja nu tikai karpu barībā nevajag to izmantot