jā, tādi ir nopērkami, Salmo veikalos tādi ir no Japāņu Varivas firmas, mīksta, laba plastmasa, nebojā āķus un labi turās, ir kādi 3 vai 4 izmēri, vismaz Daugavgrīvas ielas veikalā to ir ļoti daudz

laba izmēra vimba ir labs cīnītājs, ir kaifs vilkt, ir vairākas vimbu sistēmas, ar kurām esmu strādājis pats, viena sistēma ir kad uz vienas auklas sien mazu mormiškiņu un apakšā lielu, kura tur straumi, ir sistēmas, kad apakšā sviniņš un augšā, pabvadiņā mormiškiņa, ir klasiskās gruntenes sistēmas, bet šeit aprakstīt to ir pagrūti, ļoti ceru, ka ledus vēl turēsies un varēšu iefilmēr vimbu copi raidījumam, tavā gadījumā nu met kaunu pie malas un aizej pie večiem un atklāti pasaki, ka nemāki, lai parāda, no 10 večiem 9 tev visu parādīs, nu neesam mēs copmaņi nemaz tik lieli krāniņi, kā par mums domā....

pat ne dūņās, bet tādā interesantā mālaini, smilšaini zāļainā gruntī dzīvo motilis, nu noteikti ne lielākajās dūņās, ir ūdeņi, kur motiļa ir daudz, ir kur tā ir maz, vai vienkārši netiec klāt, mājas apstākļos vajag no vidēji rupja sieta uztaisīt kausu, optimāli ir 70 -100 cm diametrā, kausu ieleik garā, izturīgā koka rokturī, parasti metri 4-5 garā, tad iesmeļ grunti kausā, uzceļ līdz ūdens virsai un kārtīgi izskalo kausa saturu, tur ir dažādi kukaiņi un tārpi, arī motiļi, ja viņi tur ir, ja ir laba vieta, tad copes devu var saskalot ar 3-5 smēlieniem, bet var nojāties pus dienu un dabūt 10 motiļus, vietas ir jāmeklē, katrā gadījumā nopirkt ir 10 reizes lētāk un 100 reizes vieglāk

vienmēr un visur, ja neizmanto stacionāro barotavu, jāmakšķerē ir āliņģī, kurā iebaro, ūpē var uztaisīt 1-2 āļiņģus kādu metru divus zemāk pa straumi, bet tas ir tikai rezervei, pamatā ir jācenšas nolikt zivi tur kur tu copē, nevis iebarot un skraidīt meklējot kur tad barotais ir palicis, upē es tomēr ieteiktu izmantot vidēja izmēra barotavas un jaukt motili ar smagu zemi, tad viss notiekās, sevišķi brekšu copē

zeme, kapāta slieka, sauja uzbriedināta kombikorma, nedaudz rīvmaizes ..... var vienu pašu kombikormu briedināt un'laist uz grunti, bet tam visam vajag laiku, ja laiks ir, tad brekšu piesiešana nesanāk dārga, jo mazāk laika, jo dārgāks pasākums sanāk, abet copēt ta gribās....

ja runa iet par asaru copi, tad pamataukla ir 0.14-0.20mm un pavadiņas neliek, jo tāstikai traucē mēnekļa spēlei un baida asari, bet ja runa iet par līdaku copi, tad pavadiņas ir obligātas, jo līdakai zobi ir ļooooti asi, pavadiņai ir jābūt maksimāli tievai un mīkstai, bet ar pietiekošu rezervi, lai vari savu līdaku stīvēt droši

diezgan pazīstama situācija...., līdzīgi mēdz būt pat palielos ezeros, ja breksis vismār sāk daudz maz ēst, tad tikai uz paša pēdējā ledus, kad sāk nākt svaigs ūdens, es nezinu vai mans spriedums ir pareizs, bet es tā domāju, ka ir ezeri, kur ūdenī ir salīdzinoši maz skābekļa un ūdens ir īpaši auksts, atsevišķas zivju sugas pie noteiktas ūdens temperatūras vienkārši beidz baroties un iegrimst tādā kā miegā, no kura tās mostās tikai uzlabojoties skābekļa situācijai vai mainoties ūdens temperatūrai , tieši tā ir ar karpām, karūsām un līņiem lielajā vairumā ūdeņu, bet ir ūdeņi, kur arī šīs zivis ir aktīvas visu ziemu.

Ja tev ir tik daudzu gadu pieredze un visā šajā laikā lielie brekši, nu vismaz tādi 1-2 kg, ziemā nav bijuši aktīvi, tad tieši tāda situācija arī ir, ja tomēr ir reizes, kad kāds kaut kur pa kādam breksim tomēr dabū, tad ir vērts meklēt un barot , eksperimentēt un veiksmīgas - laika, vietas, barības sakritības gadījumā var sanākt laba cope...

Daugavā veči ķer labus brekšukus un daudz, tikai ar to ledu ir kā ir, brekšu stāvvietas tik lielos ūdeņos var atrast vai nu ar milzīgu iešanu, dziļumu mērīšanu, garu barošanu u.t.t. vai tomēr apzinot vietējos aborigēnus, kuri no gada gadā sēž vienās un tajās pašās vietās, parunājoties ar vietējiem copmaņiem var daudz ko uzzināt....

toties Burtnieku ezerā labi ņem...., kāpēc????

es saprtou, ka tev dikti gribējās kaut ko ierakstīt, malacītis.....