jā, man arī tā ir bijis. spilgtās boilas čodriga galā ideja ir tieši karpas atrašanās vietas meklēšana. tā ir jālieto tad, kad nav īsti nojausmas, kur šobrīd karpa varētu būt. tas pilnīgi noteikti nav variants, kā noķert vairāk. tas ir variants, kā meklēt, noķert pirmo zivi. kad kaut kādā veidā karpu uzturēšanās vieta ir noskaidrota, tad vajadzība pēc spilgtā popapa taktikas sāk atkrist, jo konkrēto vietu jau var mēģināt izstrādāt ar ierastākām metodēm. tavā gadījumā ļoti iespējams, ja tur jau kāds bija kaut ko barojis, varbūt pat ķēris un jums izdevās mazliet uzsēsties uz astes.

sacesībās dzīvās ēsmas nav atļautas un tāpēc arī ikdienas copē tiek lietotas retāk. bet principā pie iebarojamās barības likt var. es gan domāju, ka kaut kādi asarīši tos tārpeļus ātri uzlasīs vai arī viņi paši aizmuks kur kurais. karpu cope no vimbu copes tomēr atšķiras ar to, ka te viss notiek lēnāk un ilgāk. tāpēc vajadzētu, lai barība ir uz vietas, kad karpa beidzot ir pieākusi. par mākslīgajiem tārpiem - neredzu nevienu priekšrocību. mākslīgās ēsmas kaut cik strādā "method" tipa copē, kas pēc būtības ir līdzīga fīderim.Tas tapēc, ka tur āķis ar ēsmu ir vienā čupā ar iebarojamo barību un karpa nespēj īsti atšķirt, kas tur pēc kā smaržo vai nesmaržo un sūc iekšā visu kopā. par barošanu - noteikti īsā sesijā baro ar dažādām boilām - nepatiks viena, patiks otra. pieradināt karpu pie vienas konkrētas boilas vienas dienas laikā nevar. tam nepieciešamas vismaz 3 dienas. turklāt pavasarī karpas ēd samērā maz, tapēc nekāda pieradināšana vispār nespīd.

jā, sola saulainu laiku un grēks sēdēt mājās. kas var būt labāks par pirmo pavasara karpu šajos apstākļos! pa lielam visu pareizi esi izdomājis. vien skaties, ka tās visas labās vietas vēja pusē jau nav aizņemtas, labāk ierodies laicīgi. barot to kvantumu ar zivīm, kas baļotē šobrīd ir, varētu būt visnotaļ nepateicīgs darbs, it sevišķi tik īsā sesijā. spilgti in smaržīgi ir pareizā taktika. par mājās gatavotiem atraktoriem - manuprāt nekas nav labāks par pva maisiņu ar smalki samaltām boilām. tur iekšā ir ļoti daudz visa kā un efekts būs tieši tāds, kā vajag- aromāts, kas izplatās ne pārāk ātri un ne pārāk lēni. plus veidosies krāsains barības pleķis uz grunts, kas tomēr ir vairāk nekā viena pati boila, tāpēc saskatāms no lielāka attāluma. Vienīgais, lūdzu uzmanies ar pva maisiņiem. tie aukstā ūdenī šķīst daudz daudz lēnāk. ja sasien mezglu, tas vispār var palikt neizšķīdis. ideāli, ja ir speciāli pva materiāli aukstam ūdenim. ja nav, paeksperimentē jau mājās, paskaties, cik ilgi tas maisiņš šķīst. nekādā gadījumā neliec klāt nekādas eļļas vai eļļainus šķīdumus, tie apturēs procesu pavisam. Vēl no mājās atrodamiem atraktoriem var pieminēt parasto sāli. labāk gan akmens sāli vai kādu citu kristālisko, kas ir pēc iespējas lielākos gabaliņos. To var ielikt maisiņā klāt. ūdens boilas tuvumā kļūs sāļāks, karpa to ļoti labi jūt un gribēs pārbaudīt, kas tur tāds interesants. pārbaudīts, strādā. Daudzi liek sāli iekšā boilās, turklāt lielos daudzumos. manuprāt, tas nav īsti pareizi domājot par karpas veselību. toties maisiņā ielikts kristāliņš gan nekādu ļaunumu nevienam nenodara.

Paldies, labs jautājums, katrā ziņā es pavasarī neliktu visas olas vienā groziņā, noteikti jāmēģina vairāki varianti. Sevišķi jau pirmajā reizē. kad sāk parādīties copes, tad jau var uz kaut ko koncentrēties, prognozēt karpas uzvedību. skaidrs ir tas, ka dziļumā siltais ūdens neiepūtīsies vis. Plus, pievērs uzmanību vēja stiprumam, Ja tāds kanpa brīze, nekāda baigā ūdens kustība tur nav. otrkārt, vai tiešām tieši uz meniķi? varbūt kādus grādus pa labi vai pa kreisi? uz vietas labāk redzēsi un prognozes arī var mainīties. tāpat der paskatīties, vai kāda daļa ezera neatrodas lielāko dienas daļu ēnā, tur noteikti ir krietni aukstāks. visbeidzot, šajā laikā vairāk jādomā nevis, kur tā karpa ir, bet gan no kurienes uz kurieni tā varētu doties. un atpakaļ. ļoti iespējams, no dziļuma gar krastu, gar kādu krasta kantīti vai drīzāk zāļu līniju sekluma virzienā. tur tad pusceļā arī viņa varētu uzdurties uz tava spilgti dzeltenā popapa. bet nu vienu kātu atstāj kādā dziļākā vietā vienalga:) un ziņo par rezultātiem. te drīkst rakstīt ne tikai jautājumus.

barot noteikti nevajag daudz, ūdens ir auksts un zivs nespēj nemaz daudz apēst. labāk pa drusciņai, un, ka ķeras, pamazām pieliec klāt. kāda tehnika, pludiņš, fīderis vai varbūt kāda nopietnāka karpu makšķere - tas jau no vietas un zivīm atkarīgs.

balto amūru ķer tāpat, kā karpas. uz tām pašām boilām un tām pašām metodēm. ir nianses, tās katrā ūdenskrātuvē ir savas, bet lielos vilcienos, tām nav lielas nozīmes.

Ja gribi pāriet uz karpu copi, nāksies samērā daudz palasīties apkārt. viena no versijām - palasi manas iepriekšējās atbildes, tur daudz jautājumi atbildēti. Arī šis. īsumā - tikai monofilā, vismaz 0.3mm un šoklīderis galā.

Atvaino, bija paskrējis garām jautājums. Laikam jau neko baigi gudru nepateikšu, jo nav nekādas skaidrības, kad tas agrais pavasaris ir vai varbūt jau bija. Lai nu kā, upē viss gan jau ka ir mazliet savādāk nekā ezeros, Barību un aromātu pa straumīti nes uz leju, karpiņa pret straumīti nāk tai pretī. Vienlaga, silts vai auksts tas ūdens. tikai aukstā tas notiek lēnāk. vai nenotiek nemaz... Manuprāt, izšķirošais ir precizitāte. ja tava barība gulēs metru tālāk no krasta nekā āķis ar boilu, karpa var paiet tavai montāžai garām. un jo lielāka straume, jo izteiktāk šis notiek. Bedrēs, kur straume ir mazāka vai tās vispār nav, tur atkal viss kā ezerā. par popapiem viena piebilde - atceries, ka straumē tie tā stulbi tirinās. padomā, vai tev to vajag. varbūt vajag, varbūt ne. Par palikšanu pa nakti? Es domāju, ka katra stunda, katra minūte ir to vērta, lai paliktu pie ūdens. ko tu iemācies, uzzini guļot mājās divānā? neko. Pie upes tev ir tik daudz iespēju izmēģināt visādus variantus, analizēt rezultātus, domāt un saprast. Daudzām atziņām vajag ļoti daudz laika, lai tās atrastu vietu mūsu galvās. un neviens eksperts tev šīs atziņas ar karotīti neielies. Tāpēc brauc un salsti!

2011. gada PČ brāļu kungiem diez ko negāja, tādēļ tā īsti nopietni uztvert varbūt nevajag. Es domāju, ka neviens princips nekad nav jāuztver kā likums. Pilnigi noteikti būs reizes, kad barošana palīdzēs un būs reizes, kad ne. Viens no aspektiem - kāpēc vispār karpas uzturas pusūdenī? iemesli var būt dažādi. konkrētā PČ gadijumā iemesls bija acīmredzams - pārāk lielais presings no visiem krastiem, ar cieši samestām auklām utt. Karpām vienkārši nebija kur mukt, izņemot uz augšu. Tur augšā viņas jutās drošāk un tāpēc arī iekrita uz zigrigu. Nedēļu pirms un nedēļu pēc tu to zigrigu varētu ar zeltu apdarināt, neviena karpa to neņemtu, jo viņām vairs nebūtu nekāda iemesla atrasties pusūdenī. Citos gadījumos noteikti ir citādi. Visticamāk, ka parastā copē karpa atrodas pusūdenī tādēļ, ka tur ir siltāks. ēst tur parasti nav, ko, tādēļ sildīties viņa dodas jau paēdusi. Savukārt, sildoties, vēderiņš strādā, barība ātrāk gremojas. kad barība sagremota, var doties atkal uz leju, aukstumā kaut ko apēst. vai šādai karpai, kas sildās, vajag vēl dot barību? Domaju, ka pats saproti atbildi. atgriežoties pie konkrētā PČ. mums blakus komanda no DĀ baroja zigu un ķēra ļoti labi. BET - viņi baroja ĀRKĀRTĪGI precīzi, turklāt pusostra simta metru attālumā. Viens uzmet makšķeri, otrs tieši tai pašā punktā uzreiz raķeti ar barību. Tu tā vari? es ne. Savukārt, ja tu ar raķeti trāpi divus metrus pa labi vai pa kreisi, tad, pats saproti, labāk nebūtu barojis vispār. Tikai tapēc, ka mēs šo laicīgi apjēdzām, mēs arī ķērām. ne tik daudz, cik DĀ, bet medaļai saķērām. Visbeidzot, pēdējais aspekts - barošanas dziļums. cik metrus no ūdens virsmas būs tavs āķis? un cik metrus barība? un cik ilgi? un ja nu tā barība nogrimst? ko tad? ja tu nevari nodrošināt, ka tā barība ILGSTOŠI karājas PRECĪZI turpat, kur āķis, tad labāk nebarot. Ja vari - tad tev ir vieta valsts izlasē.