Atvaino, bija paskrējis garām jautājums. Laikam jau neko baigi gudru nepateikšu, jo nav nekādas skaidrības, kad tas agrais pavasaris ir vai varbūt jau bija. Lai nu kā, upē viss gan jau ka ir mazliet savādāk nekā ezeros, Barību un aromātu pa straumīti nes uz leju, karpiņa pret straumīti nāk tai pretī. Vienlaga, silts vai auksts tas ūdens. tikai aukstā tas notiek lēnāk. vai nenotiek nemaz... Manuprāt, izšķirošais ir precizitāte. ja tava barība gulēs metru tālāk no krasta nekā āķis ar boilu, karpa var paiet tavai montāžai garām. un jo lielāka straume, jo izteiktāk šis notiek. Bedrēs, kur straume ir mazāka vai tās vispār nav, tur atkal viss kā ezerā. par popapiem viena piebilde - atceries, ka straumē tie tā stulbi tirinās. padomā, vai tev to vajag. varbūt vajag, varbūt ne. Par palikšanu pa nakti? Es domāju, ka katra stunda, katra minūte ir to vērta, lai paliktu pie ūdens. ko tu iemācies, uzzini guļot mājās divānā? neko. Pie upes tev ir tik daudz iespēju izmēģināt visādus variantus, analizēt rezultātus, domāt un saprast. Daudzām atziņām vajag ļoti daudz laika, lai tās atrastu vietu mūsu galvās. un neviens eksperts tev šīs atziņas ar karotīti neielies. Tāpēc brauc un salsti!

2011. gada PČ brāļu kungiem diez ko negāja, tādēļ tā īsti nopietni uztvert varbūt nevajag. Es domāju, ka neviens princips nekad nav jāuztver kā likums. Pilnigi noteikti būs reizes, kad barošana palīdzēs un būs reizes, kad ne. Viens no aspektiem - kāpēc vispār karpas uzturas pusūdenī? iemesli var būt dažādi. konkrētā PČ gadijumā iemesls bija acīmredzams - pārāk lielais presings no visiem krastiem, ar cieši samestām auklām utt. Karpām vienkārši nebija kur mukt, izņemot uz augšu. Tur augšā viņas jutās drošāk un tāpēc arī iekrita uz zigrigu. Nedēļu pirms un nedēļu pēc tu to zigrigu varētu ar zeltu apdarināt, neviena karpa to neņemtu, jo viņām vairs nebūtu nekāda iemesla atrasties pusūdenī. Citos gadījumos noteikti ir citādi. Visticamāk, ka parastā copē karpa atrodas pusūdenī tādēļ, ka tur ir siltāks. ēst tur parasti nav, ko, tādēļ sildīties viņa dodas jau paēdusi. Savukārt, sildoties, vēderiņš strādā, barība ātrāk gremojas. kad barība sagremota, var doties atkal uz leju, aukstumā kaut ko apēst. vai šādai karpai, kas sildās, vajag vēl dot barību? Domaju, ka pats saproti atbildi. atgriežoties pie konkrētā PČ. mums blakus komanda no DĀ baroja zigu un ķēra ļoti labi. BET - viņi baroja ĀRKĀRTĪGI precīzi, turklāt pusostra simta metru attālumā. Viens uzmet makšķeri, otrs tieši tai pašā punktā uzreiz raķeti ar barību. Tu tā vari? es ne. Savukārt, ja tu ar raķeti trāpi divus metrus pa labi vai pa kreisi, tad, pats saproti, labāk nebūtu barojis vispār. Tikai tapēc, ka mēs šo laicīgi apjēdzām, mēs arī ķērām. ne tik daudz, cik DĀ, bet medaļai saķērām. Visbeidzot, pēdējais aspekts - barošanas dziļums. cik metrus no ūdens virsmas būs tavs āķis? un cik metrus barība? un cik ilgi? un ja nu tā barība nogrimst? ko tad? ja tu nevari nodrošināt, ka tā barība ILGSTOŠI karājas PRECĪZI turpat, kur āķis, tad labāk nebarot. Ja vari - tad tev ir vieta valsts izlasē.

aukstā ūdenī karpas vēders strādā ārkārtīgi lēni. tas nozīmē, ka viņa ēd ļoti ļoti maz un ļoti ļoti ilgi pārstrādā. tas nozīmē, ka jābaro ir ļoti ļoti maz. Varbūt pat, ka vispār nemaz. otrkārt, jābaro ar to, kas pēc iespejas ātri sagremojas. un tās ir visaugstākās kvalitātes aukstam ūdenim piemērotas boilas. kukurūza un tamlīdzīgas vasaras izklaides aizštopēs karpai vēderu momentā un copi neredzēsi kā savas ausis. treškārt, barībai un arī ēsmas boilai ir jabūt superatraktīvai - gan krāsas, gan jo īpaši smaržas ziņā. turklāt ļoti vēlams izvēlēties škidros atraktorus uz spirta bāzes (atzīmē ar EA), jo tie labi šķīst aukstā udenī un daudzmaz izplatās. tradicionālie dipi tādu efektu nedos. no šejienes arī atbilde uz otro jautājumu - kamēr āķa boila smaržo spēcīgi (zem ūdens), tikmēr tā darbojas. kad atraktors ir izstrādādajies, efekts ir mazāks. Resp. labāk biežāk pārmest un dūšīgi pūst virsū uz EA bāzes veidotu atraktoru. Nu jā, un, protams, šis ir īstais laiks izmēgināt dažādus interesantus atraktorus un ēsmas boilas, sevišķi popapus. klasika ir ananass, arī zemene, spilgtās krāsās.

Piemēram, Fox Royale rig Wallet - maciņš ar daudzām kabatiņām. Piemērots visām gatavajām un pusgatavajām montāžām. Lētāk būs nopirkt balta cieta putuplasta cilindru, ko izmanto zemzemes cauruļu siltumizolācijai. nogriez pietiekošu gabalu un satin virsū. katru galu nofiksē ar kniepadatu.

ja līdaku makšķernieki skatītos uz mums, karpiniekiem, tad viņiem pētījumus taisīt nevajadzētu. mēs ceļam karpas no ūdens ar visu sačoku. Viņi tā nedara - viņi ceļ līdaku ārā no sačoka, kas vēl atrodas ūdenī, ar roku. Es šeit runāju tikai par ņemšanu no laivas, arī karpas gadījumā. Zivi ārā no sačoka ar divām rokām nemaz nevar paņemt un iecelt laivā - pats iekritīsi ūdenī. Vai, kā minimums, sačakarēsi muguru, jo tā pozīcija sanāk reāli tizla. Tapēc gan karpa, gan arī līdaka būtu jāceļ ārā ar visu sačoku, jāliek uz matracīša utt. nu jā, ja nezini, tad pirms karpu ar visu sačoku celt laivā, vajag sačoku atvienot no kāta, salikt kopā abus stieņus un visu sačoku uzrullēt uz stieņiem cik vien var, atstājot karpu maigi iespiestu tā, ka tai nav kur lieki kustēties. un tikai tad to ceļ ārā no ūdens. Tad viņai nebūs iespējas pa laivu sākt lēkāt. man to nācās darīt WCC ar divdesmitpiecinieci, turklāt vienam pašam un lielos viļņos - ja nebūtu iepriekšēja treniņa, varētu sanākt visādi - tā karpa tomēr ir smaga:) līdaku makšķerniekiem vajadzētu pārņemt šo procedūru ar to atšķirību, ka āķus vajadzētu izņemt jau kamēr zivs ir ūdenī un tikai pēc tam celt ārā. savādāk tie āķi kaut kur noteikti saķerās un sadurās. savukārt, velkot karpu krastā nevis laivā, vispār nav, par ko runāt, mēs visu darām pareizi. ja nu vienīgi tā nianse, ka daži karpinieki mēdz kustināt zivi uz priekšu un atpakaļ pirms atlaišanas. tas gan ir lieki, zivs atpakaļvirzienā peldēt nav paredzēta. jo īpaši šis attiecas uz amūriem, kas ir daudz jutīgāki pret nepareizu apiešanos. Pavisam pēdējā lieta, ko piebilst, esmu novērojis, ka bieži pie mums mačos karpu maisus ar zivīm piesprauž pie mietiņiem ļoti tuvu pie krasta. ja ir vējš un viļņi, tad vēl ok, bet saulainās bezvēja dienās seklumā ūdens ir ļoti nabadzīgs ar skābekli un ļoti silts. Vajadzētu nepaslinkot un censties turēt karpas maisos pēc iespējas lielākā dziļumā.

slikta boila ir samērā stiepjams jēdziens, To, vai tā ir pietiekoši veselīga un barojoša, karpa varbūt nemaz tā ātri nevar atšķirt. Kaut gan daudzi karpinieki domā, ka var gan un tādēļ cenšas dot viņai visu to labāko. intereanti, ka viņu rezultāti visbiežāk patiešām ir labāki, tādēļ ir pamats domāt, ka kaut kā jau tā karpa atšķir. BET, tas, kas ir pilnīgi loģiski un saprotami ir tas, ka svarīgs ir ātrums, ar kādu tā boila vēderā pārstrādājas. ja tas notiek ātri, vēders jau drīz ir tukšs un atlkal gribas ēst vēl - tas ko mums vajag! savukārt, ja tā boila aizštopē vēderu ciet uz ilgu laiku, tad karpai tīri cilvēcīgi vairs ēst negribas un tu vari karināt viņai priekša kādus brīnumus gribi - neņems! Tātad laba boila ir tā, kas ātri sagremojas. Labā ziņa ir tā, ka, agri vai vēlu tas vēders iztukšosies un karpa to pašu slikto boilu var sākt ēst atkal, sevišķi, ja nav alternatīvas. vēl viens aspekts, ko bieži jaucam, ir garša. Garša ir pavisam kas cits nekā smarža un karpinieki šīs divas lietas mūžīgi jauc. Pagaršo pats - zemeņu boila nemaz pēc zemenēm negaršo. sevišķi, ja aiztaisa degunu. karpai ļoti svarīgi ir, lai boila garšotu. tas arī samērā loģiski, kam patīk ēst negaršīgu ēdienu? tas, ko mēs nesaprotam, ir tas, ka karpa to garšu spēj noteikt tikai pagaršojot, citu variantu nav. līdz ar to ir iespējams, ka karpas tavas boilas ņēma (un uzķērās), bet saprata, ka nav garšīgi un vairs neņēma. vai arī pirmais variants - pārēdās.

pirmkārt, es šeit nereklamēšu un arī nekritizēšu konkrētas markas. to nu jūs paši. otrkārt, 5kg ir smieklīgi mazs apjoms, lai paziņotu, ka kaut kas strādā vai nestrādā. treškārt, zivis brendu lasīt neprot, viņām, piemēram, tavs source un tiger nut ir divas pilnīgi atsķirīgas lietas un spriest par tām var tikai par katru atsevišķi nevis visu brendu kopā. par to, ka dažādos platuma grādos efekts ir dažāds, es jau centos pateikt iepriekšējā atbildē - protams, ka krievijas dienvidos, kur ūdens pusgadu turas pie 25 grādiem ir cita situācija nekā pie mums, kur tas dažas dienas sasniedz 20 grādus. tapēc skatoties visus tos video, vajag censties domāt līdzi! ja par zīmoliem, kas ražo boilas, tad diez vai ir vērts tos dalīt kategorijās "strādā" un "nestrādā". kaut vai tas pats source - tas tiek ražots jau vismaz 15 gadus un ja nestrādātu, tad sen jau neviens nepirktu. cita lieta, ir tas, cik tā konkrētā boila ir piemērota tavai konkrētajai taktikai, vietai un laikapstāļiem. Turklāt tieši tādā kārtībā - pirmkārt, taktikai! Kā saprast un izdomāt, kura no gatavajām boilām varētu derēt taviem apstākļiem? tas ir tuvu pie neiespējamās misijas. tomēr noteikti varu ieteikt izlasīt visu, līdz pēdējai niansei, ko ražotājs un tā testētāji saka par to boilu. protams, atmetot epitetus un sajūsmas saucienus. meklē norādes par sastāvu. otrkārt, par sastāva kvalitāti. tas tik tā liekas, ka zivju milti ir zivju milti. patiesībā tie tiek ražoti ļoti dažādās vietās un no dažādām izejvielām. un tā tālak. visi ekstrakti, ēteriskās eļļas, kaut vai tas pats GLM - tur ir daudz variantu un liela daļa ražotāju cenšas samazināt izmaksas uz sastāvdaļu rēķina. Bet, atbildot uz jautājumu tieši - nē, neviens ražotājs nevadās no platuma grādiem. tomēr ir ražotāji, kas savos aprakstos norāda, vai konkrētā boila labāk vai sliktāk strādās aukstā ūdenī. un, jā, pie mums gandrīz visu laiku ūdens viņu izpratnē ir auksts.

video producēšana kāreiz ir marketings, ar to cilvēki pelna naudu:) es varu pateikt tikai no savas pieredzes - nekad un nevienu reizi nav bijis tā, ka kaut kur video redzētais vai forumos lasītais kaut cik atbilstu realitātei uz konkrētā ūdens. salasies un saskaties vienu, aizbrauc un realitātē redzi kaut ko pavisam citu. Piemēram, strādā pavisam kaut kas cits, citos punktos, citā veidā. tāpēc jau makšķerēšana ir tik interesanta, ka neko daudz nevar gūt samācoties teoriju un kopējot citus, ir pašam jādomā, jāpēta un jāanalizē sava personiskā pieredze. jā, pamatinformācija ir jāizlasa un jāapskata, bet truli kopējot to, ka tas tur čiekurs dara tā un es darīšu tāpat - tas nestrādā. Vismaz ne tādā līmenī nestrādā, kurā varētu pretendēt uz kādiem cienījamiem rezultātiem. Ir katram jāmeklē savs ceļš, savi risinājumi, savas nianses. tas nav vienkārši, protams, bet tev jau ir pietiekoši liela pieredze, lai sāktu kritiskāk attiekties pret visu, ko redzi un lasi.

Esi bijis visās tajās minētajās vietās? kā tu zini, kas tur strādā un kas nestrādā? esi kaut ko dzirdējis par marketingu? otrkārt, karpas pieredzi veido ne tikai uzķeršanās uz āķa, bet gan arī, un pat daudz vairāk - ko tā līdz šim ir ēdusi. ja tajā ūdenī pastāvīgi tiek barots ar visādām dzeltenām boilām, tad viņa arī ķersies uz dzeltenām boilām drošāk. ja jūs vislaik barojat ar pelēkām, tad nebrīnieties, ka dzeltenās mazāk strādā. treškārt, visas tās dažādās smaržas tikai cilvēkam šķiet dažādas. karpa nekad nav ēdusi zemenes un tāpēc nezin, ka zemeņu smarža ir zemeņu smarža. svarīgākais, ko viņa spēj atšķirt, ir PH līmenis. Pareizāk sakot, tā atšķirības. ja ūdens PH līmenis ir viens, bet barībai cits, tad barība nedaudz izmaina apkārtējā ūdens ph līmeni un karpa to jūt. un otrādi, ja barības ph līmenis ir līdzīgs ūdens ph līmenim, tad atšķirības nav un karpai nav, ko just. tā kā katrā ūdenstilpē ph līmenis ir savādāks, tad arī atraktoru ietekme var atšķirties. ceturtkārt, boilu proporcija kopējā karpas ēdienkartē. pieļauju, ka tai pašā anglijā vietām tā var sasniegt 100%. piektkārt, ir tiešām daudz būts dienvidu zemēs, un man nezkāpēc liekas, ka karpas tur vienkārši ir rijīgākas un negausīgākas. siltāks ūdens, garākas vasaras. siltākā ūdenī gremošanas process notiek ātrāk un tāpēc karpa var vairāk apēst. līdz ar to arī bada sajūta veidojas ātrāk. sestkārt, cik to karpu vispār tai ūdenī ir? ja to ir daudz, iebarotās boilas tiek apēstas stundas vai divu laikā. ja karpu ir maz plus apetīte un gremošanas ātrums ne visai - boilas var nostāvēt ūdenī vairākas dienas. nu un to, ka nostāvējušas boilas ir drošākas par svaigām, karpa laikam spēj saprast diezgan ātri. visbeidzot, konkurence. jo vairāk karpu ir vienā vietā, jo mazāka to uzmanība un lielāka iespējamība uz copi.