Protams, cerība uz copi krietni pieaug, ja pabaro kādas dažas dienas iepriekš. tad karpas mierīgā garā pie konkrētā veida boilas pierod un ņem to bieži un droši. nevajag intensīvi, labāk regulāri. Ja tas nav iespējams, joprojām boila ir ļoti laba ēsma, jo to var likt uz mata, to negrauzīs baltās zivis un tā tur būs līdz tam brīdim, kamēr pats to noņemsi. Neviena cita ēsma tāpat visas šīs funkcijas neizpildīs. Tiesa, šādās reizēs uz mata jācenšas likt kas īpaši atraktīvs - spilgtās krāsās, īpaši spēcīgi smaržojošs, sniegavīra kombinācijas, popaps utml - karpa šīs boilas ņem "uz interesi". Tā ir ļoti ziņkārīga zivs un visu nepazīstamo grib aptaustīt - ar muti. Barot šādās situācijās, kad cope ir tikai vienu nakti var ar jebko. katrā ziņā pierast pie konkrētas boilas karpas nepaspēs un tādēļ tā stratēģija noteikti jāatmet. Toties jācenšas kaut kā tās zivis tomēr pie sevis pievilināt un tādēļ lieti noderēs granulas, birstošā barība, kaņepes, dažādi škidrie atraktori, ko pievienot. var barot ar boilām, bet tās tad labāk pārgriezt uz pusēm vai četrās daļās, lai intensīvāk izdalās aromāti.

nezinu, nekad neesmu licis, bet der pajautāt Normundam Grabovskim.

pirmkārt, ir jāsaprot, priekš kam tas tiek darīts. pamatā divi varianti - padarīt auklu mazāk redzamu ēsmas tuvumā un otrs - atvieglot izvadīšanu krasta tuvumā. otrais ir aktuāls tad, ja krastā strauji ir dziļums, vieta šaura, makšķeru daudz un ir bailes, ka karpa (parasti maza) varētu sapīties auklās. vai arī gar krastu pastāvīgi kursē laivas, velcētājie utml. tad liek svinus (backlead), kas ir piesieti atsevišķā auklā un piecērtot parasti nokrīt. tādus uzver uz auklas pēc iemetiena un auklas nostiepšanas, noslidina uz leju burtiski dažus metrus un tad atbrīvo auklu, ļaujot svinam novilkt auklu pie zemes. Copes jūtība samazinās, tie svini pēc pieciršanas ne vienmēr nokrīt, tad sitas ap kāta galu, ne īsti slīdz uz leju, ne nāk augšā - vispār čakarīgs pasākums. ja var iztikt, vajag censties iztikt. otram mērķim atkal ir divi varianti - gremdēt auklu ar lidojošo backlead un ar pašu auklas svaru. Lidojošais (flying back lead) verās uz auklas virs līdera un metiena brīdī gaisa pretstības dēļ noslīd kādus 10-15 metrus pa auklu uz augšu. tādēļ viņš ir jāliek ar plato, neaerodianmisko galu uz priekšu. izvadīšanas laikā viņš diez ko netraucē. nav lietojams kopā ar šoklīderi, jo nepārslīdēs pāri tā mezglam un taja ieķersies. tomēr jāsaprot, ka šoklīderi izmanto makšķerējot vai nu tālās distancēs vai ķērājiem bagātās vietās un par auklas slīcināšanu ne vienā ne otrā gadījumā nav jādomā. Parēķinot elementārus trijstūra leņķus redzams, ka auklas slīcināšanai ir nozīme tikai tuvās distancēs un lielos dziļumos. lidojošos vajadzētu izmantot noteikti ar pītām auklām, ja nav zemudens ķērāju daudz. nu un, protams, ja ir vējš un straume. ja nav liela vēja vai straumes, auklu var slīcināt ar savu svaru. Pēc iemetiena to nostiepj taisnu, noliek makšķeri uz statīva un tad laiž ārā, 'ļaujot tai grimt un nogulties uz gultnes. šis process ir ilgs, var aizņemt pat līdz 15 minūtēm, atkarībā no dziļuma un auklas grimšanas ātruma. šajā laikā aukla laiku pa laikam ir jāpadod ārā, jo tā visu laiku nostiepsies. pēc tam uzkarina svingeri vai kāds nu tev tas copes signalizators ir, uz vismazāko svaru. kāta tuvumā aukla atkal pacelsies no svingera svara, bet par to nav jāuztruacas - tālumā tā vienalga paliks guļam. copes jūtība, protams, krietni samazinās, kaut gan es pat uz amūriem esmu strādājis ar šo risinājumu un bija ok. fluorkarbona pamataukla šim risinājumam, protams, ir vispiemērotākā, jo grimst ātrāk un stiepjas mazāk, saglabājot copes jutību augstu. savukārt, parastās auklas ir dažādas, grimst dažādi, ir pat tādas, kas negrimst ne s, gaidi kaut stundu. var veikalā pirms iegādes nogriezt gabaliņu un mēģināt noslīcināt ūdens glāzē - viss atri top skaidrs.

nē, no barību sajaukšanas copei tā strauji beigties gan nevajadzētu. drīzāk iebēri kaut ko sliktu - saskābušu, vecu vai kaut kā savādāk sabojātu. otrs variants - varbūt vēl kaut ko pamainīji? āķus, pavadiņas, vēl kaut ko? tas arī var būt iemesls. trešais variants - cope vienkāŗši beidzās, neatkarīgi no tavām darbībām. tā nebūs, ka ķersies mūžīgi. nē, nav sagadīšanās, ļoti bieži ir tā, ka viena boila vai kombinācija strādā un citas ne vai gandrīz ne. katrā ziņā nav tā, ka tas, kas nestrādā, būtu kaut kas slikts. vienkāŗši tajā dienā tāda boila karpām garšoja vairāk.

karpiniekiem brekši nav draugi. vienīgais, ko varu pielikt, ka diez vai ēsmas izmēram ar zivs izmēru varētu būt kāds tiešs sakars. drīzāk jau otrādi. man uz divām 20mm boilām puskilo brekši ir sēdušies virsū viens pēc otra. domāju, ka liela zivs ir gudrāka un viltīgāka par mazu, tādēļ ir krietni jāpiedomā pie sistēmas maskēšanas, visu sastāvdaļu maksimālas sabalansēšanas un citām niansēm. ja par barību, tad jo lielāka zivs, jo lielāka tai izpratne par to, kas ir kvalitatīvs un vērtīgs un kas ir lēta ķīmija. labas un kvalitatīvas sastāvdaļas karpinieku plauktā ir dučiem. kaut gan, ja baro ar zivju granulām, tad drošākais būtu tās pašas granulas arī sēdināt uz mata.

Nu vajadzētu palasīt kaut ko gudru, parunāties ar tiem, kam tur ķeras vai paskatīties, kā viņi to dara. šeit es tev tā visu neizstāstīšu gan. varu atbildēt vien uz ļoti konkrētiem jautājumiem.

1. klasiskais marķieris tomēr sniedz pilnīgāku priekšstatu par to, kāda ir gultne. Ar deeper, protams, tas process ir daudz vienkāršāks un ātrāks, bet tā taktīlā sajūta, kad jūti, kā marķiera svins velkas pa grunti, ir būtiska. es teiktu, ka sākumā derētu apgūt marķieri un pēc tam to papildināt ar deeper un nevis otrādi. 2. manas atbildes nevajadzētu lietot kā vienīgo mācību grāmatu, lai arī informācijas tur tiešām ir daudz. kas attiecas par boilām un barībām, tad tur nu gan nekādas būtiskas "modes" nav un šodien strādā tas pats, kas strādāja pirms desmit gadiem, un nekas principiāli savādāks nav izgudrots. svarīgi ir barot pēc iespējas daudz un regulāri, vairākas dienas un, ja iespējams, arī nedēļas ar vienām un tām pašām boilām un tad jau viss notiks, 3. Tas pats Warrior jau regulāri tiek uzlabots un atjaunināts, tā ka noteikti šobrīd ir labāks nekā pirms pieciem gadiem. 4. es ļoti daudz izmantoju http://www.tacklebox.co.uk/ un tur ir stipri daudz visa kā, ja nav problēmu ar angļu valodu. Jēdzīgi tomēr ir arī atbraukt uz rīgu un aiziet uz veikalu un aprunāties ar pārdevēju personīgi.

nē, zivis ietekmē ūdens temperatūra nevis gaisa. pa pāris dienām ūdens diez ko neatdzisīs tādēļ karpu aktivitāti neietekmēs.

helicopter ir tālmetienam, tas tālāk lido un mazāk piņķerējas pie metiena. toties sliktāk strādā. chod izmanto mazbarotām vai vispār nebarotām vietām, kad nav bijis iespējas vai vēlēšanās izpētīt gultni. resp, strādā arī uz zālēm vai dūņās, ja ir pietiekoši augstu izvietots. lieto makšķerējot uz dullo, kad vispār nezin, kur tā sistēma nokritīs. arī var būt problēmas ar nogājieniem, bet citādi ļoti laba sistēma arī mums. pārējās minētās un vēl daudzas variācijas ir tapušas tur un tādēļ, ka karpas iemācās ar parasto pavadiņu tikt galā, neuzķerties, vai arī atšķirt piesietu boilu no nepiesietas un neņemt to vispār. visapkārt visu apēd un vienu tādu boilu, kas ir piesieta, atstāj. tādēļ tiek izdomātas tādas sistēmas, kas vienkārši ir savādākas un tādos ūdeņos, kur karpas tās vēl nav redzējušas, var būt efektīvākas, jo boila ar āķi uzvedas savādāk, neierastāk un var gudru karpu tomēr apmuļķot. Piemēram, stiff rigu karpai ir grūtāk dabūt ārā no mutes nekā boilu mīkstā pavadiņā un tas var iedzīt viņu panikā un uzķerties.