Aivars Rudzinskis

Aivars Rudzinskis

Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs

Jautā Aigarsbergs

Pastāstiet par auklas gremdēšanu. Ko labāk izvēlēties - piekarināmo svinu vai ātri grimstošu auklu? Kā pareizi nogremdēt auklu bez papildus sviniem utt. Kā pareizi apieties ar piekaramo svinu gremdēšanai? Kurā situācijā ko izmantot?

Paldies.

pirmkārt, ir jāsaprot, priekš kam tas tiek darīts. pamatā divi varianti - padarīt auklu mazāk redzamu ēsmas tuvumā un otrs - atvieglot izvadīšanu krasta tuvumā. otrais ir aktuāls tad, ja krastā strauji ir dziļums, vieta šaura, makšķeru daudz un ir bailes, ka karpa (parasti maza) varētu sapīties auklās. vai arī gar krastu pastāvīgi kursē laivas, velcētājie utml. tad liek svinus (backlead), kas ir piesieti atsevišķā auklā un piecērtot parasti nokrīt. tādus uzver uz auklas pēc iemetiena un auklas nostiepšanas, noslidina uz leju burtiski dažus metrus un tad atbrīvo auklu, ļaujot svinam novilkt auklu pie zemes. Copes jūtība samazinās, tie svini pēc pieciršanas ne vienmēr nokrīt, tad sitas ap kāta galu, ne īsti slīdz uz leju, ne nāk augšā - vispār čakarīgs pasākums. ja var iztikt, vajag censties iztikt. otram mērķim atkal ir divi varianti - gremdēt auklu ar lidojošo backlead un ar pašu auklas svaru. Lidojošais (flying back lead) verās uz auklas virs līdera un metiena brīdī gaisa pretstības dēļ noslīd kādus 10-15 metrus pa auklu uz augšu. tādēļ viņš ir jāliek ar plato, neaerodianmisko galu uz priekšu. izvadīšanas laikā viņš diez ko netraucē. nav lietojams kopā ar šoklīderi, jo nepārslīdēs pāri tā mezglam un taja ieķersies. tomēr jāsaprot, ka šoklīderi izmanto makšķerējot vai nu tālās distancēs vai ķērājiem bagātās vietās un par auklas slīcināšanu ne vienā ne otrā gadījumā nav jādomā. Parēķinot elementārus trijstūra leņķus redzams, ka auklas slīcināšanai ir nozīme tikai tuvās distancēs un lielos dziļumos. lidojošos vajadzētu izmantot noteikti ar pītām auklām, ja nav zemudens ķērāju daudz. nu un, protams, ja ir vējš un straume. ja nav liela vēja vai straumes, auklu var slīcināt ar savu svaru. Pēc iemetiena to nostiepj taisnu, noliek makšķeri uz statīva un tad laiž ārā, 'ļaujot tai grimt un nogulties uz gultnes. šis process ir ilgs, var aizņemt pat līdz 15 minūtēm, atkarībā no dziļuma un auklas grimšanas ātruma. šajā laikā aukla laiku pa laikam ir jāpadod ārā, jo tā visu laiku nostiepsies. pēc tam uzkarina svingeri vai kāds nu tev tas copes signalizators ir, uz vismazāko svaru. kāta tuvumā aukla atkal pacelsies no svingera svara, bet par to nav jāuztruacas - tālumā tā vienalga paliks guļam. copes jūtība, protams, krietni samazinās, kaut gan es pat uz amūriem esmu strādājis ar šo risinājumu un bija ok. fluorkarbona pamataukla šim risinājumam, protams, ir vispiemērotākā, jo grimst ātrāk un stiepjas mazāk, saglabājot copes jutību augstu. savukārt, parastās auklas ir dažādas, grimst dažādi, ir pat tādas, kas negrimst ne s, gaidi kaut stundu. var veikalā pirms iegādes nogriezt gabaliņu un mēģināt noslīcināt ūdens glāzē - viss atri top skaidrs.

Atbildēts: 5.jūlijs 2018, 13:44 | Komentēt | Adrese atbildei
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager