Kurzemē ir ļoti daudz ar zivīm bagātu upju un ezeru. Ja Tev galīgi neiet, tad kritiski ir jānovērtē sava māka makšķerēt. Uzprasies līdz kādiem pieredzējuškiem copmaņiem un pavēro, kā viņi makšķerē.

Strauta forelēm patīk silts laiks. Ja maija sākumā būtu karsts viņas ķertos ļoti labi. Latvija atrodas pārāk tuvu ziemeļiem un tāpēc zivis pie mums ir aktīvas siltā laikā. Domāju, ka strauta foreļu aktivitāte ir atkarīga no visu lidojošo insektu attīstības no nimfas līdz lidojošam insektam un ja ir silts insekti attīstas, bet ja ir auksts tad nē. Esmu ievērojis ka pirmie insekti Latvijā sāk lidot tajās pavasara dienās, kad gaisa temperatūra sasniedz +8 grādus Celsija un tad arī sāk ķerties pirmās foreles. Visaktīvākā foreļu cope ir tad, kad masveidīgi izlido viendienītes.

Pamēgini savā slepenajā strautā spiningot, tajās dienās kad vasaras vidū ilgstoši ir valdījis anticiklons, pirmās pāris stundas, kad tikko sāk svīst gaisma, kaut kur pēc plkst 3 naktī. Nav izslēgts, ka pieklājīga izmēra foreles ķersies tikai līdz plkst. 5 vai 6 rītā. Ja tas nelīdz pameklē dziļākas bedres un pamēgini spiningot strauta lejtecē.

Bieži gadās, ka aukla savērpjas pārāk stipri jau nepareizi to uztinot uz spoli. Tad vajag uz ezera visu auklu izlaist ūdenī un uztīt to no jauna. Spiningojot aukla nepīsies, ja izmantosi karabīnes. Ja vienas karabīnes ir par maz uzliec divas vai pat trīs. Tad aukla pīsies krietni mazāk un karabīnes aizsargās auklu no līdaku zobiem, kā pavadiņas.

Vispareizākais ir sākumā vispār neko nepirkt, bet aiziet uz nodarbībām pie sertificēta trenera un pamēgināt pamētāt. Jebkuras klases kāti ir dažāda garuma un tos ir jāpiemeklē individuāli. Latvijā ir divi sertificēti mušiņmakšķerēšanas FFF instruktori. Reinis un Egīls. Pirmajās nodarbībās viņi iesācējus nodrošina ar inventāru. Informācija par Reiņa un Egīla aktivitātēm ir atrodama www.fishing.lv sadaļā mušiņmakšķerēšana.... Katru gadu septembra pēdējā sestdienā Rīgas mušiņmakšķernieku klubs Siguldā organizē pasākumu, kur ar starptautiskas klases instruktoriem (arī no ārzemēm) var aprunāties jebkurš interesents. Pasākuma laikā parasti tiek demonstrēta metienu tehnika un visiem kas vēlas ir iespēja pamēgināt mest pašiem ar instruktoru inventāru.

Nevajag uzreiz vainu meklēt ūdenstilpnēs. Ar kritisku aci ir jānovērtē inventārs (spinings, spole, aukla, pavadiņa, vizulis). Uz copes rezultātu var atstāt negatīvu ietekmi pat kāds sīkums. Piemēram, ja uz bezinerces spoli aukla ir uztīta nepareizi (tās ir par maz) nevarēs pietiekoši tālu iemest vieglu vizuli un būs jālieto smagāks vizulis, bet smagāku vizuli būs jāvelk ātrāk un uz vizuli, kurš traucas zem ūdens pārāk ātri, lielās zivis nereaģēs. Ja spininga modelis ir neveiksmīgs un uz tā ir nepareizi izvietoti riņķi, arī tad nebūs iespējams pietiekoši tālu iemest vieglu vizuli un rezultāts būs tāds pats utt utml. Otrs ļpti svarīgs moments, kurš pamatīgi ietekmē loma svaru ir māka rīkoties ar spiningu. Ir jāprot tālu un precīzi mest.

Kādreiz, pirms pagājušā gadsimta vidū tika veikti plaši meliorācijas darbi, tika uzskatīts, ka Latvijas teritorijā ir vairāk par trīs simtiem foreļupju un strautu. Tagad to skaits ir sarucis, bet ne tik strauji, lai paliktu tikai dažas no tām.

Diemžēl, likt tīklus Engures ezerā ir atļauts. Tie nedrīkst tur atrasties tikai sestdienās un svētdienās. Ja Tu pagājušajā sezonā Engures ezerā redzēji zvejniekus liekam tīklus, tad Tu esi spiningojis darba dienā.

Nē, arī mazā purva ezeriņā var uzrauties uz ķārtīgu līdaku. Esmu copējis tādos ezeros un brīnījos, kā tas var būt, ka purva vidū, mazā un seklā ezeriņā, kurā ziemā somk zivis var noķert lielus asarus un līdakas, trīsnieces, četrinieces? Papētot šo problēmu tuvāk izrādījās, ka pavasarī, kad zivis dodas nārstot tas purva ezeriņš īsu laika sprīdi tiek savienots ar kādu lielu upi un zivis uz turieni dodas nārstot un ja viņas nepaspēj pēc nārsta atgriezties atpakaļ, tad viņas tur paliek visu vasaru. Vienā nelielā purva ezerā, mežā pie Jersikas, esmu noķēris pat smuku sapalu. Arī sapals tur noteikti ieklīda agrā pavasarī, palu laikā.

Latgalē, aptuveni 2 km no Indras atrodas Semjošku purvs un mazītiņš ezeriņš. Semjošku ezeriņā nav dziļākas vietas par 1,5 m un tā ūdens spoguļa platība ir pavisam neliela. Tas ir tipisks mazais purva ezers. Dažu gadu Semjošku ezerā ir ļoti daudz līdaku un asaru, bet citus gadus tas ir gandrīz tukšs. Tas ir tāpēc, ka gandrīz visu gadu tas ir pilnīgi izolēts, bet agrā pavasarī, ja ziemā bija daudz sniega un strauji kļuva silts Semjošku ezerā cēlās ūdens līmenis un tas pa grāvi cauri purvam tecēja uz mazu strautu, kurš aiztek līdz Ņedricas upītei, kas ir Daugavas pieteka. Tieši šajā laikā, instingta dzītas, zivis ceļo pret straumi uz nārsta vietām. Tā līdakas, asari, raudas un brekši no Daugavas nonāk Semjošku ezerā.

Copējot jūrā pie Brando salas, es vienmēr izmantoju samērā tievu monofīlo 0,25 mm auklu, jo tur ar šo aukliņu bez problēmām var nokausēt arī desmitnieci, par cik tur ir jūra un lielā līdaka tur nevar ieskriet meldru cerā kā Babītes ezerā un tāpēc, ka lietoju tievu aukliņu izmantoju nelielus rotējošos vizulīšus vai voblerīšus. Vislabāk līdakas un asari ķērās uz Somijā ražotajiem BLUE FOX kombiņētajiem rotiņiem ar nelielu vobleri. Ar labiem panākumiem var izmantot mūsu Salmo ražoto mūdzi un citus vizuļus, tikai tiem nav jābūt lieliem.

Par vietas izvēli tagad ir grūti kaut ko pateikt. Ir jāeksperimentē uz vietas. Maz ticams, ka līdakas būs aktīvas dziļumā un tāpēc jāsāk apmētāt seklie līči un kantes uz sekluma un dziļuma robežas.