šobrīd svarīgākais ir saprast, kur karpas atrodas. Tās noteikti meklē, kur ir siltāks ūdens, kaut vai par pusgrādu. Pie tādiem mainīgiem apstākļiem to ir ļoti grūti izpīpēt, tādēļ nākas ņemt talkā termometru. Vislabākie ir iemetamie, ko var piesiet pie makšķeres un nomērīt ūdeni tur, kur plāno makšķērēt. Piemēram šāds:

https://johnsonrosstackle.co.uk/scales/11751-reuben-heaton-standard-ca...

Ja makšķerēsi aukstākā ūdenī, kur šobrīd karpu nav, nekādas superbarības viņas no siltuma neatsauks. Un otrādi, ja atradīsi ezerā vai dīķī vissiltāko vietu, barības izvēlei vairs nebūs īpašas nozīmes.

Diez vai tas atkusnis kaut ko daudz mainīs. Karpām šobrīd ir auksti un arī skābekļa trūkums ūdenī piedevām. Cerības uz copi nav lielas. Katrā ziņā ne uz kādiem seklumiem tās vēl nedosies, paliks visdziļākajās vietās. piemānīt var mēģināt ar kaut ko ļoti smaržīgu, uz spirta bāzes būvētiem atraktoriem vai arī kaut ko dabiski spēcīgu, varbūt ķiploku.

Barošanas pamatideja ir ne tikai piesaistīt karpas pie konkrētas vietas, bet arī piesaistīt pie konkrētas ēsmas. Es teiktu, ka tā ir pat svarīgāka! Parasti šī ēsma ir aut kāda boila. Ja vienā ezerā ilgāku laiku ber vienu un to pašu boilu, karpas pie tās pierod un ķeras uz to daudz drošāk, ir vairāk copju un mazāk nogājienu. Pieļauju, ka arī šajā ezerā tā notiek, veči sēdina karpas uz konkrētām boilām. Līdz ar to pārējiem izredzes ir krietni mazākas.

Šajā gadījumā tev ir divi varianti - vai nu sākt par to vietu domāt ilgtermiņā, resp. uzradīt pašam savu unikālu boilu un kādu laiciņu ar to pabarot (nevajag nemaz daudz) vai arī tomēr censties izspiegot, ar ko baro vai agrāk ir barojis kāds no konkurentiem. Ja tas izdodas, jāmēģina veidot barības stratēģija ap šo informāciju. Piemēram, ja es zinātu, ka kāds strādā ar Trigga boilām, varētu barībai izmantot arī Trigga smalkās birstošās barības, Trigga peletes dažādu izmēru, Trigga šķidrumus un boilas grieztas, krešotas un veselas. Skat, kāds kokteilis no dažādām frakcijām un šķīšanas ilgumiem ir iespējams, ja pieturas pie viena vienojoša elementa. Pie tāda kokteiļa tad Trigga boila uz mata (atkal ir varianti - grimstoša, vafters, popaps, dumbelis, vesela, pusīte, pusotra, divas, divas pusītes, apgraizītas vai neapgraizītas) jau būs kā ķirsītis uz rūpīgi pārdomatas tortes. Ar laiku, sekojot rezultātiem, varēs mēģināt izpīpēt, kas ātrāk piesaista copes - lielākas vai mazākas peletes, ar vai bez PVA stika, bomžpaketes vai vēl kaut kas.

Tevis piedāvātajā kokteilī ir tik daudz dažādu nezināmo, ka nekad nevarēsi atkost, kurš no tiem ir pievilinājis karpu visvairāk. Vispār nekādu analīzes vai attīstības iespēju:(

Visbeidzot, par to, ka kaimiņi ir iebarojuši konkrētus punktus, jāsatraucas mazāk - karpa nav baltā zivs, tik ļoti pie vienas vietas nekad nepiesienas, tāpat tā klejo apkārt pa visu ezeru. Meklējot, piemēram, kur siltāks ūdens. Ja tev pavasarī būs vējš no muguras, nekādas jēgas no tāda iebarota punkta tāpat nebūs, jo visas karpas aizies pretējā krastā.

izredzes ir, no ieteikumiem vesela grāmata varētu sanākt. Galvenais - dūšīgu uz spirta bāzes (EA) atraktoru sapūst uz ēsmas. un barot ļoti ļoti maz.

Atkarīgs no tā, kādiem mērķiem to vēlies. Kaņepes, protams, ir barība, kas piesaista karpas vienmēr un visur, taču jārēķinās, ka tās ir ļoti vieglas un zem ūdens “lido pa gaisu”. Tās ļoti ilgi grimst. Ļoti. Tādēļ straumē vispār ir lietojamas vien ļoti specifiskos gadījumos. Bez tam vienmēr ir risks, ka karpa uzsēžas uz kaņepēm un neko citu negrib. Bet uz mata kaņepi neuzliksi.

Citi varianti der tikai vietām, kur karpu ir tiešām daudz, tās ir dūšīgi jābaro un gribas ietaupīt uz barību. Pretējā gadījumā tie tikai samazinās cerību uz copi.

Saintriģēja tas ruksītis, kas uz spininga noķerts, bija soc tīklos? Lielupē karpas ir un ir bijušas vienmēr. Noķert grūti, jo visi pie mums grib ķert no krasta - teltis, gultas, šašliks… Ja es gribētu ķert Lielupē, tad tikai no laivas. Vairāk laika veltītu vietu meklēšanai, iebarošanai, mazāk sēdēšanai. Vajag izpīpēt, kur karpa dzīvo - kaut kādi zem ūdens sakritši koki, zāļu audzes. Ap tām tad apkārt meklēt, kur varētu būt iebarošanas punkts. Ideāli, ja no tā smaržu ar straumi nesīs iekšā karpas mājās.

Īsti nesapratu, kas ir domāts ar vārdu - noturēt. Noturēt var tikai to, kas jau ir pienācis. Katrā ziņā iesaku ņemt vērā, ka karpas turpina aktīvi gatavoties ziemai un ēd dūšīgi - tik, cik var sagremot. Tādēļ ir ļoti svarīgi dot barību, kas sagremojas ātri nevis aizštopē vēderu uz ilgu laiku. Un, rēķinies, ka viens tāds 20kg ruksītis dienā var daudz apēst. Trīs ruksīši - trīsreiz vairāk:)

Tas ir milzīga raksta vai pat vairāku rakstu temats, šeit tik plaši nevarēšu paskaidrot. Pamatdoma ir tā, ka rudenī karpas aktīvi barojas, uzkrājot enerģijas rezerves ziemai. Tas nozīmē, ka tās meklē labu, kvalitatīvu barību, kurā šādi enerģijas avoti ir, un vairs neskraida pakaļ krāsainām bumbiņām. Tapēc rudenī karpai vislabākā barība ir kvalitatīva, sabalansēta boila. Daudz tādu boilu. Toties nav vajadzības pēc spilgtām krāsām un spēcīgam smaržām. Pavisam labi būtu, ja ar šādām boilām būtu sākts barot jau vasarā, pamazām sagatavojot zivi rudens sesijām.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka rudenī ūdens atdziest no augšas, līdz ar to siltāks ūdens ir ezera dziļākajās vietās. Tur arī būtu meklējama karpa. Tas ir diametrāli pretēji pavasarim. To pašu jāsaka par vēju. Ja siltās pavasara dienās labāk ir nostāties tā, ka vējš pūš sejā, tad aukstās rudens dienās tieši otrādi - jāmeklē aizvēja vietas. Tomēr arī saulainā rudens dienā karpa var izlīst pasildīties saules staros seklumā. Tiesa, tās būs tikai pāris stundas, kad saule tiešām kaut cik silda. Katrā ziņā, vislabākais karpinieka draugs rudenī ir iemetamais termometrs.

Protams, kad nāk virsū sals, pamazām karpu copē iestājas ziemas režīms, kas atkal ir pavisam savādāks. Tad ir strauji jāsamazina barības apjoms un jāmeklē veidi, kā ēsmu izcelt un padarīt atraktīvāku - ar spilgtākām krāsām un spēcīgiem, aukstā ūdenī labi škīstošiem aromātiem.

Rudens un pavasara karpu cope atšķiras kā diena no nakts. Pa lielam, otrādi ir pilnīgi viss. Ja rudenī piekop to pašu taktiku, ko pavasarī, tad nav ko brīnīties.

Lietus un citu apstākļu ietekmē ūdenī var būt dažādas pārmaiņas, ne tikai ūdens līmeņa celšanās. Pēc sausuma un bezvēja perioda lietus un vējš var atnest ūdenī svaigu skābekli piemēram. Tas var būt viens no iemesliem, kādēļ karpas aktivizējas. Tīri kā piemērs. Tādēļ nevajag uztvert konkrētus apstākļus kā garantiju, ka copes nebūs, bet braukt makšķerēt vienmēr, kad ir tāda iespēja.