pirmkārt par kātu - 3,25 lb ir stipri ciets. tas tiešām met tālu, bet visu latvijas karpinieku vēlme iegādāties viscietākos kātus ir nedaudz pārspīlēta. cietākam kātam ir arī mīnusi - ar to tomēr izvadīt zivi ir mazāk kaifa, turklāt pieaug risks izraut āķi ārā, arī auklas un pavadiņas vajag resnākas, jo kāts mazāk amortizē zivs rāvienus un auklai ir lielāka slodze. gadījumos, ja makšķerē ne pārāk tālās distancēs -līdz 100 metriem - es ieteiktu 2,75 vai maksimums 3lb kātu. ja nu tomēr gribas tālmetiena kātu, tad, protams šī ir laba izvēle par to cenu.

savukārt, ja gribas tālmetiena kātu, tad vajadzētu arī atbilstošu spoli. pamatā ar to tiek domāta big pit spole - ar lielo kaseti. Tevis minētais modelis ir ļoti labs, bet tas nav big pit - maksimālās distances ar to nesasniegsi (tomēr tas nav arī mazs un daudzās fīčas metiena attālumam palīdz). resp. viens ar otru diez ko nesader. es izvēlētos šo spoli ar 2,75 lb kātu - tas būtu ideāls variants normālai copei. savukārt, ja gribas tālmetienu (kas īstenībā ir vajadzīgs tikai sacensībās), tad meklē lielās spoles. 150 lati nav daudz, tomēr par to naudu var arī atrast normālas lielās spoles. sevišķi, ja vari iztikt bez BR mehānisma.

un vēl - vai tā spole tiešām maksā tik daudz?

marķiera kāts galīgi nav paredzēts makšķerēšanai, resp. zivju vilkšanai. tā galvenais uzdevums ir sniegt pēc iespējas daudz informācijas par gultnes struktūru, kas tiek nodota uz kātu velkot svinu pa gultni - pēc kāta spices vibrācijas arī nosakām, vai tur apakšā ir dūņas, zāles, smilts, akmeņi, gliemji utml. no iemetiena viedokļa atšķirības nebūs, jo gan marķiera kāts gan parastais ir jāmet vienlīdz tālu un vienlīdz precīzi. tomēr zivi vilkt ar marķiera kātu nevajadzētu.

lai uzliktu uz mata vienu boilu, daudz naudas nevajag. barot varat ar granulām un kukurūzu, ar kartupeļiem gan ne - tie ūdenī saskābs. un vispār, vai obligāti jābaro, ja jums ir pārliecība, ka viņas tajā bedrē dzīvo? cita lieta - vai tajā dziļumā viņas arī ēd - varbūt tām pa nakti patīk pastaigāt pa seklākām vietām baroties.

Kāts būs ļoti ok. spolei nav jābūt obligāti ar baitrunner sistēmu. pēc iemetiena atgriez bremzi pavisam vaļīgi vai arī atstāj lociņu vaļā, pēc copes lēnām un uzmanīgi griez bremzi ciet.

uz šo jautājumu vislabāk atbildēs lielmeistars Normunds Grabovskis.

ja domā veikalā pirkto gatavo boilu uzglabāšanu, tad tur nekādas īpašas receptes nav - atplēs iepakojumu un izlieto. jācenšas pēc iespējas iegādāties tādi iepakojumi, kas vaļā pārāk ilgi nestāvēs. tomēr vienas vasaras laikā gatavajām boilām arī atvērtos iepakojumos nevajadzētu bojāties, ja tās neturēsi uz siltiem radiatoriem. protams, var arī sasaldēt, tad glabāšanas iespējas ir neierobežotas. pašgatavotas boilas vai nu saldē, vai izžāvē ēnainā vietā vai telpās tik ļoti, ka tās praktiski nebojājas un arī var stāvēt vairākus mēnešus, tikai nevajag tās turēt slēgtā iepakojumā.

es nezinu, kas tās par boilām, kuras ir jāurbj. man nav bijis saskarsmes ar gatavām boilām, kurām es nevarētu izdurt boilu adatu cauri. ja nu boila ir ļoti sažuvusi, tad varbūt. vēl daži pop-upi ir ļoti cieti, bet tur urbis palīdz perfekti.

boilu un jebkuras citas barības mērcēšana eļļā (zivju, kaņepju utml) varētu uzlabot to pievilkšanas spējas, tāpat kā dipi, spreji utml.

boilas izmēram nav pilnīgi nekāda sakara ar karpas izmēru. ja tā būtu, tad mēs visi makšķerētu uz 50mm boilām cerībā uz trīsdesmitnieci. karpa ļoti labprāt ņem mutē sīkas barības sastāvdaļas, piem, kaņepes un ar karpas izmēru tam nav saistības. vispār, Latvijā visi kaut kā par daudz iecentrējušies uz 20mm un pat vēl lielākām boilām. man ir aizdomas, ka šī tradīcija nāk no Volgas, kur bieži vien tiešām divas divdesmitnieces ir labākais risinājums. tomēr tur ir pilnīgi savādāki apstākļi - ļoti maza dabiskās barības bāze, tādēļ karpas (sazāni) izvēlas pēc iespējas lielākus kumosus, lai vienā paņēmienā tiktu pie vairāk barības. normālos apstākļos un pie mums tādi ir parsvarā, karpa tomēr ir ļoti uzmanīga zivs un daudz labprātāk un drošāk izvēlas sīkākas barības vienības. tādēļ reizēs, kad copes ir maz, daudz lielāku rezultātu dod 14-16mm un pat vēl mazākas boilas. un, jo lielāka karpa, jo gudrāka un uzmanīgāka. pastāv arī zināma sakarība starp iebarojamo un āķa boilu izmēru. bieži palīdz stratēģija, kad baro ar lielākām boilām, bet uz mata liek mazāku. ja cope ir aktīvāka, var pāriet uz lielāku boilu, jo tā izdala vairāk smaržas un līdz ar to ir vieglāk karpai atrodama.

lai apstiprinātu - tikai pāris piemēru - man ir 1,5 kg karpa uz divām 26mm boilām un divdesmitniece uz vienu 12mm.

lasīt - tas ir labi, par to prieks. Karpu nams lielākoties ir atvērts gan, mēģini kādā citā brīdī vai iepriekš piezvani.

pareizi esi sapratis. dziļumā ir tumšs un krāsas grūti atšķirt. turklāt tas attiecas arī uz tevis sauktajām "klasiskajām" - arī tur krāsa ir viens no galvenajiem elementiem. saviem novērojumiem pieliec dienas/nakts faktoru - naktī krāsai nav nozīmes. ar temperatūru gan tam nevajadzētu būt daudz sakara. ananass vispār ir ziemas smarža.

un vispār, kurš teica, ka zivīgās nav saldas? pie kādām tad būtu jāpieskaita BFM Fruit special? Techni Spice ir salda vai kāda? savukārt Triggai ar zivīm nav nemaz tik daudz tā sakara. un ko nozīmē - "strādā"? tas tāds ļoti stiepjams jēdziens. Trigga un citas barības boilas pa īstam strādā tad, kad esi pāris nedēļu laikā iebēris spaini - līdz tam par strādāšanu saukt pāris copes būtu pāragri. manā izpratnē "strādā" tas nozīmē, ka man ir boila, uz kuru ķeras daudz labāk nekā uz jebkuru (pilnīgi jebkuru) citu tajā konkrētajā vietā un laikā. esi mēģinājis iebērt spaini triggas seklumā un paskatīties, kā strādā?

kādreiz mani satiksi, piesakies, polšs par tik superīgu jautājumu. ja jau tās boilas nebūtu apēstas, tad visi ezeri būtu pilni ar tām un ventas grīvā varētu smelt ārā boilas tonnām. lai saprastu, ko karpa ir ēdusi, tā nav jānogalina un jāuzšķērž vēders, pietiek paskatīties, kas paliek karpu uzglabājamajā tīklā pēc tam, kad tā tur ir pavadījusi pāris stundas - pa anālo atveri daļa no apēstā nāk ārā un krāsviela, kas parasti ir visās boilās, par sevi noteikti liecinās.