Tādēļ jau tās lielās karpas ir tik prestižs loms, ka ar pāris teikumiem to atslēdziņu neatradīsi. Pirms daudziem gadiem CL žurnālā rakstīju par vienu vācieti, kas līdzīgā ezerā noķēra pasaules rekordu. īsumā stāsts tāds, ka viņš brauca uz to ezeru visu vasaru, gandrīz katru nakti. pa dienu strādāja. katru vakaru viņš savas makšķeres nevis iemeta, bet nirstot nolika tik perfekti, cik vien tas iespējams. Izvēlējās labāko vietu, glīti izkārtoja pavadiņu, lai tā vispār nebūtu redzama, maksimāli noslēpa auklu un visādi eksperimentēja ar ēsmām un barībām. un zini ko? Rudenī beidzot sagaidīja PIRMO copi!!! kaut kādi 38kg laikam bija, detaļas vairs neatceros. Tā kā mums vēl garš ceļš priekšā. Es saprotu, tev ir samērā daudz laika un iespēju to ezeru apstrādāt. Tad nu es ķertos pie tās lielās karpas pieradināšanas pirmkārt. izvēlētos svaigu (saldētu vai pašrullētu) augstas kvalitātes BARĪBAS boilu. barotu ar to ļoti nelielām porcijām un ļooooti izklaidus. lielās karpas NOTEIKTI izvairās no lieliem barības galdiem. vienā reizē iebarotu 300-400 gramus un ļoti izklaidus pa pēc iespējas plašu teritoriju. Ja viņai garšo, lai staigā un meklē. barotu vismaz nedēļu. vispār bez makšķerēšanas. dažādās vietās. noteikti NELIEC to boilu, kuru baro, uz āķa mata. ja šausmīgi gribas makšķerēt, liec virsū kaut ko citu, tikai ne to boilu, ar kuru baro! citādāk sačakarēsi visu plānu. barojamo boilu liksim uz mata ne ātrāk, kā pēc nedēļas. tomēr ar laiku vajadzētu sākt saprast, KUR viņa barojas. kante tā nav, tur diez vai ir kas ēdams. kante parasti ir maršruts, pa kuru karpa pārvietojas, bet tā nav ēdamistaba. jāmeklē kaut kādas pazīmes, kur viņa ēd. ja ezers ir zāļains, tās varētu būt kādas ejas vai tīrāki lodziņi starp zālēm. ja gultne dūņaina, tie varētu būt mazi tīras gultnes pleķīši, ko viņa iztīrījusi barojoties. Varbūt ezerā dzīvo gliemenes? vēži? kur tie uzturas? karpa noteikti nāk ar tiem baroties. katrā ziņā vislielākā iespēja ir noķert karpu tur, kur ir viņas barības vieta. kā jau teicu, ar čaklu barošanu pie sevis to neatvilināsi, tev pašam ir jāiet viņai pakaļ. Kādā veidā? eholote ir vājš palīgs, vajag mēģināt redzēt ar acīm, kas notiek uz grunts. akvaskops būtu ideāls, zemūdens kamera arī der. Kā minimums, pītā auklā iesiets svins, ko no laivas var klaudzināt pa zemi un meklēt atšķirības grunts struktūrā. Būsi pārsteigts, cik daudz var tādā veidā uzzināt. Visbeidzot, izdomā, kur ir viņas mājas. Vislielākā karpa ezerā vienmēr izvēlas VISLABĀKO vietu. atrodi to, un jau būs puse no uzvaras. Ja ar visu šo būsi ticis galā, dod ziņu, domāsim tālāk.

3lb ir kāta tests, tātad 3 oz būtu tas svins, ar kuru var vicināties bez bēdu. palielāks pva jau prasītos pēc vieglāka svina. tā tādas standarta atbilde, lai es nebūtu vainīgs, kad salauzīsi. ja nopietni, diez ko nespēju iedomāties vajadzību to īso kātu baigi slogot. Kāts viennozīmīgi paredzēts copei tuvā distancē, bieži vien no aizaugušām vietām. šādos apstākļos prioritāte ir precizitāte un maksimāls klusums. otra opcija, kad es labprāt lietotu tādu kātu, ir cope ar laivas palīdzību. abos gadījumos nav nekādas vajadzības kātu slogot lielākai distancei.

izklausās pēc sarežģītas misijas. ja jau nevienam nav izdevies, tad karpas tai ezerā ir ļoti gudras un viltīgas. visticamāk arī iemācījušās tikt galā ar ierastajām pavadiņām, neuzķerties ņemot mutē kaut ko nepazīstamu. Lai kaut cik sakarīgi atbildētu, man vajag maksimāli daudz informācijas. pacenties uzrakstīt jautumā visu, ko vien vari un cik vien vari. tad domāsim tālāk.

iepriekšējās iebarošanas galvenais mērķis ir "uzsēdināt" karpu uz tavas konkrētās boilas. karpa to pamazām sāks atrast, atzīs par garšīgu un veselīgu esam un čakli ēdīs, pat intensīvi meklēs. Pēc pāris dienām atbraucis uz copi, uzliksi to pašu boilu uz mata un pasākums aizies. tāpēc barot ar jebko citu nav nekādas nozīmes. cita lieta, ka svarīgi ir iebērt tās boilas tur, kur karpas uzturas. pretējā gadījumā rezultāts var nesanākt tik labvēlīgs. man ir bijušas reizes, kad šādu iebarošanu veicu vienā dīķa malā (kur ir silts un pūš iekšā vējš), bet pēc pāris dienām copēju otrā, jo vējš ir mainījies. karpa seko siltam ūdenim un tev ir jāseko karpai. Pēc tam, copes dienā jau var iebarošanā izmantot visas pārējās tevis minētās sastāvdaļas. it sevišķi, ja ir labs laiks un gribas noturēt uz vietas palielāku karpu koncentrāciju.

pilnīgi noteikti. vai nu seklums, pie paša krasta, vai vēl labāk - ja silts vējš pūš iekšā krastā siltu ūdeni. ja ir tāds vējš, tad var ķert arī mazliet dziļāk. bet nu 5m pavasarim ir ļoti dziļš, mēģini atrast seklākus punktus.

pavasara taktika ar spilgto popapu ir domāta vietām un reizēm, kad pagrūti izpīpēt karpas atrašanās vietu. upē tomēr tas nav tik sarežģīti, kā ezeros un dīķos. otrkārt, regulāra barošana ir labākais veids vienmēr un visur. arī pavasarī un arī ziemā. atšķiras tikai daudzumi, ar kādiem būtu jābaro. ja vasarā tādā Abavā vajadzētu iebērt vienā vietā, teiksim, pa puskilo vai kilo boilu, tad šobrīd vajadzētu nepārspīlēt un dot pa saujai, varbūt divām. tas tādēļ, ka aukstā ūdenī karpai gremošanas procesi notiek daudz lēnāk un ir pavisam vienkārši to pārbarot. un pārbarotas karpas, kā zināms, neķeras. visbeidzot, tad, kad tās sāk ķerties, var dot pa mazai porcijai visu laiku klāt.

nezinu gan, kur tie 20 grādi radās. un arī 9 grādi ūdenī visticamāk ir pašā piekrastē, nevis dziļumā, kur iemestas makšķeres. Meklē, kur ir vissiltākais ūdens - pašā piekrastē, kur vējš pūš iekšā. Varbūt pat pusmetra dziļumā. tikai klusi un uzmanīgi, maksimāla montāžas kamuflāža, un vairāk koncentrācijas uz vakaru, nakts pirmo pusi. neko nezinot par ezeru, tavām barības stratēģijām un izvēlētajām metodēm, neko vairāk pateikt te nevarēšu.

Kāla ezerā tiešām ir skaistas karpas un noteikti ir vērts uz tām piestrādāt. iepriekšēja iebarošana, vēlams kādas 2-3 dienas vienmēr un visur ir vislabākais veids, kā nodrošināt, ka copes dienā būs aktiitāte. un jā, vislabāk barot ar viena veida boilu, lai zivs pie tās pierod un ņem drošāk. Tikai svarīgi, lai tā boila ir labas kvalitātes. šajā laikā, protams, vislielākās iespējas ir pa seklumiem, pie salām un pussalām, kur ūdens iesilst vairāk. un, protams, iestājoties siltākam laikam, karpu aktivitāte ievērojami pieaugs. tomēr gaidīt diez vai vajag, ja ir brīvs laiks un iespēja - jābrauc un jāķer.

visticamāk, tajās vietās, kur ir tavas makšķeres, zivis pa dienu neuzturas. tās lielos baros pārvietojas pa ezeru, tām ir savs maršruts un laiki, kad tas bars iet tev garām. apturēt to baru ir ļoti grūti. otrs iemesls - ūdens pa dienu sasilst un pa nakti nedaudz atdziest. iespējams, viņas vienkārši kļūst aktīvākas uzsilstot ūdenim. trešais - tagad ļoti dzidrs ūdens un saulains, iespējams, viņas pārāk labi redz visas tavas montāžas. katrā ziņā no pāris copēm vēl nevajag izdarīt secinājumus. drīzāk mēģināt noķert vairāk tajās stundās, kad viņas ķeras. patiesībā gandrīz vienmēr un visur būs kaut kādi diennakts laiki, kad ķersies labāk un laiki, kad sliktāk. bet tas neattiecas uz visu ezeru, bet uz konkrēto vietu drīzāk.