Protams, Daugavā var ķert karpas visur, kur vien nav aizliegts. ir daži aizliegumi pie hesiem un tiltiem, par tiem jāizlasa makšķerēšanas noteikumos. Turklāt Daugavā dzīvo ļoti pieklājīgi karpu eksemplāri, pie 20 kg trofejas ir ķertas gan pie Ogres, gan pie Daugavpils un Pļaviņām, gan arī tepat Rīgas teritorijā. Noķert savvaļas karpu ir daudz prestižāk nekā dīķī, tas prasa vairāk domāšanas, meklēšanas un pacietības. Lai veicas!

iemeslu var būt daudz. lai pilnvērtīgi atbildētu uz jautājumu, būtu jāņem vērā: 1. montāža - slīdošā vai ar fiksētu svinu? 2. aukla - monofilā vai pītā. 3. auklas pozīcija ūdenī - nogremdēta vai nostiepta 4. vai īsie pīkstieni mijas ar normālām copēm vai ne 5. makšķerēšanas attālums. 6. vai pīkstienam nāk komplektā svingera kustība. 7. vējš un/vai straume 8. pīkstienu biežums, regularitāte. 9. makšķernieku presings, cik skolotas tās karpas pieņemot, ka tas ir parasts dīķis bez liela vēja, aukla nostiepta un svins fiksētais, tad visticamāk, ka kaut kas nav labi ar pavadiņu un āķi. karpa ņem, bet neuzķeras. vai varbūt tā nav karpa,bet breksēni, kuriem āķis vai boila par lielu. otrs variants, zivis tusējas un aizskar auklu. turklāt tās var būt jebkādas zivis, ne tikai karpas. katrā ziņā visbiežāk pīkstieni liecina par zivju aktivitāti konkrētajā vietā un to, ka kaut kas nav kārtībā ar montāžu. trešais, karpas ir redzējušas daudzas montāžas un iemacījušās ar tām tikt galā un neuzķerties. Tad nu ir daudz variantu, ko darīt.

čukča staigā naktī parkā zem laternas turpu šurpu un skatās uz zemi. pienāk ments, prasa: - ko tu te staigā? Čukča: meklēju pazudušo pulksteni. Ments: a kur tas pazuda. Čukča: a tur aiz stūra. Ments: a kapēc tu te meklē? Čukča: a te gaišāks. Visticamāk, karpas nav apēdušas boilas, kas neatrodas tur, kur atrodas karpas. pareizāk sakot, barot vajag tur, kur ir karpas "ēdnīca". Dīķos ar dūņainu gultni par "ēdnīcu" liecina cietas gultnes pleķīši, kurus karpas barojoties ir iztīrījušas. ja dīķī ir pietiekoši daudz dabiskās barības, tad novirzīt zivi no tradicionālā maršruta nav nemaz tik vienkārši un ar sauju boilu tiešām var nepietikt. ja negribi meklēt karpas "ēdnīcu", tad otrs variants - uztaisi pamatīgi aromātisku barības kokteili, kurā ir gan birstošas, gan šķīstošas sastāvdaļas, sasmalcinātas un veselas boilas, kukurūza, kaņepes utt. un ieber to kādā perspektīvā vietā- aromāts piesaistīs zivis, tās tur barosies un sāks ēst arī boilas. otrkārt, vai boilas ir gana kvalitatīvas? mēdz būt nopērkamas tādas, kuras vairāk par vienu karpa diez vai gribēs ēst. gadās negaršīgas. gadās, ka nepatīk krāsa vai aromāts. visdrošāk ir barot ar t.s. barības boilām. tomēr arī ar krāsainām augstas atraktivitātrs boilām var būt labs rezultāts, ja dara kā iepriekš rakstīts. treškārt, varbūt karpām tajās dienās vispār nav apetītes. mēdz būt tā, ka vairākas dienas tās gandrīz neko neēd - vai nu skābekļa trūkums ūdenī, vai zems atmosfēras spiediens vai vēl kaut kas. toties pēc tam tās atgūst nokavēto:)

Firmas Traper sortimentā ir, bet Latvijā diez vai ir nopērkams. var jaukt pie iebarojamās barības, ne vairāk kā 15% no kopējās masas. Kādreiz volgā rotaļājāmies ar visādām ražošanas atliekām, kad nekā prātīgāka nebija. Kaut kad jau var arī atgriezties pie saknēm... Turklāt noteikti nav dārgi.

kopā gan labāk ne.

Atkarīgs, kā tu gribi viņus dabūt iekšā ūdenī un tur līdz zemei.

kādēļ ne. Kas attiecas uz sagatavošanu, tad triks ir tajā, ka jo ātrāk ēdiens sagremojas, jo ātrāk karpai gribēsies vēl. un otrādi. kurš variants ātrāk sagremosies - puszaļšzaļš vai pārvārīts? Pareizi! Un vēl labāk, ja viņš ir kādu dienu vai divas pastāvējis un sācis fermentēties.

Visbiežāk izmanto pīto. galā tai sien 10 metrus garu šoklīderi no labas un resnas monofilās auklas. Vislabāk, protams, izmantot par pamatauklu tam paredzētās auklas, piemēram fox exocet braid mk2. Tās labi peld, tādēļ tās ir daudz vieglāk ietīt. Šoklīderim, savukārt, vislabākie ir koniskie monofilie, piemēram fox edges soft tapered leader.

katram jau savi knifi, bet nu pamatā - mērcēt diennakti, tad vārīt.