Sacensības mēdz būt dazādas. Parasti sacenību nolikumā ir rakstīts, kas piedalās, vai ir dalības maksa vai arī kādi specifiski noteikumi. Pirmām kārtām, komandai un tās dalībniekiem ir jāprot apieties ar zivīm un jabūt attiecīgam inventāram - karpu matracītis, pareizs uztveramais tīkls (liels, ar smalku tīklu) un pietiekošs skaits uzglabājamo maisu (skaitu parasti norāda nolikumā, atkarīgs no tā, cik biži nāk tiesneši). montāžām ir jābūt drošām - ja karpa pārrauj pamatauklu, tai ir jāspēj arī tikt vaļā no svina. visbeidzot barībā tikai boilas, granulas (peletes), graudi, pupas utml, bet ne tārpi, gaļa, vēži vai kas tamlīdzīgs. tas lielos vilcienos viss - pārējais vairāk no tavām paša spējām un iespējām atkarīgs. katrā ziņā mačošanās ir pavisam jauna un interesanta pieredze un katram iesaku vismaz pamēģināt.

pateicoties veikala boilās esošajiem konservantiem, tām nevajadzētu bojāties nekādos apstākļos. tomēr dažas boilas ir ilgmūžīgākas nekā citas. saldēt tās var, bet atstātas ārā mūsu apstākļos tās vairākkārtīgi sasals un atkusīs un tas nu gan nebūs labi. tapēc labāk kādā tumšā vēsā vietā. galvenais, lai kāda dzīvība neimetās. peles, piemēram. vai tārpi.

antikvariats.

Protams!

obligāts nav nekas, barībā var būt ļoti daudz dažādu sastāvdaļu. visekonomiskāk un pietiekoši efektīvi ir pašam mājās vārīt kukurūzu. nopērc pāris maisus un pietiks krietnam laikam. turklāt pēc vārīšanas to var glabāt spainī krietnu laiku, nedaudz ieskābusi tā strādā pat labāk. ar kaņepēm un riekstiem var rīkoties līdzīgi, bet nu pilnīgi var iztikt ar vienu pašu kukurūzu, sevišķi, ja to kombinē ar boilām. kukurūzu var likt arī uz mata - vislabāk 2-5 graudus un galā kaut ko peldošu, piemēram mākslīgo kukurūzas graudu vai mazu popapiņu. un nav milzīgas vajadzības aizrauties ar tās kukurūzas papildināšanu ar vēl kaut kādām papildus piedevām, sevišķi ķīmiskām. nu jā, var jaukt šādu pašgatavotu kukurūzu arī ar veikalā nopērkamo saldo koservēto. 20 mm boilas nav par lielu mazām karpām, bet ir samērā neekonomisks barošanas veids - mazāka izmēra boilu vienā kilogramā ir vairāk līdz ar to arī barībibas gabaliņu sanāk vairāk. var tās 20mm boilas griezt uz pusēm un četrās daļās, turklāt piejaucot pie tās pašas vārītās kukurūzas tāds kokteilis jau sanāks stipri atraktīvs.

80 metru distancē varēsi barot ar jebkuru daudzmaz zināmas firmas spoda kātu. precīzus modeļus es te nesaukšu.

karstums jau iet uz beigām. īsti nezinu, kas tev skaitās paķert karpas - ir komercdīķi, kur daudz un mazas, ir lieli ezeri, kur maz un lielas un ir lielās upes, kur vasarā varētu labāk iet nekā dīķos.

kaņepes karpām loti garšo un tās bieži tiek izmantotas iebarošanai. vienīgā bēda ir tā, ka tās nevar uzspraust uz mata. karpas var tik ļoti aizrauties ar kaņepēm, ka neko citu vispār neēd. tādēļ parasti to daudzumu kopējā katlā uztur nelielu. ļoti vērtīga ir arī tā sula, kas sakrājas kaņepes vārot, to noteikti arī atstāj kopējā katlā maisot visādus barības kokteilīšus. kas attiecas uz boilu gatavošanu, tad vienīgā sastāvdaļa, ko tur var ieburzīt, ir kaņepju eļļa (hemp seed oil), kas šad tad arī tiek lietota. Tiesa, efekts ne tuvu nav tāds, kā no pašām kaņepēm. ir citas eļļas, kas strādā labāk. tomēr reizēs, kad gribas kaut ko savādāku vai mazāk nolietotu, kaņepju eļļa ir visnotaļ lietojama boilu sastāvā. par sliktu jau nu noteikti nenāks, sevišķi siltā ūdenī.

Nezinu, kas tur ir malts, bet galvenais, kas būtu jāņem vērā, ir tas, ka vissvarīgākais šajā komplektā ir spoda kāts un spole. ar tiem nāksies darboties krietni vairāk un prasības pret tiem ir krietni augstākas. visbiežāk ir tā, ka spodu nespējam aizmest tik tālu vai tik precīzi, cik makšķeri un tas nozīmē, ka nevaram iebarot tur, kur varam makšķerēt. tāpēc spoda kātu jāizvēlas vismaz pakāpi, ja ne divas augstāku nekā pārējos kātus. ar tādu arī būs vieglāk mest, mazāks nogurums un līdz ar to arī varēs čaklāk sabarot. Savukārt, spoda spolei ir arī savi kritēriji, kas atšķiras no makšķeres spoles prasībām. pirmkārt, tīšanas ātrums - būtu labi, ja vismaz metru ar vienu apgriezienu var ietīt. arī svars un ērtība ir būtiska, kamēr, piemēram, nav nekādas vajadzības pēc kvalitatīvas bremzes, kur nu vēl pēc divām. Būtu labi divi klipši uz kasetes. Tāpat atsevišķi vajag piedomāt pie marķiera kāta. Tas nu vairāk atkarīgs no tavām spējām to kaut cik jēdzīgi izmantot. Ja spēj velkot svinu pa grunti smalki nolasīt tās struktūru, atrast līdzenas, no dūņām un zālēm tīras vietas, tad labs marķiera kāts ir neatsverams. Savukārt, ja aprobežojies ar dziļumu mērīšanu, tad to var darīt ar jebkuru kātu un nemaz nav obligāti staipīt līdzi atsevišķu komplektu, kas tāpat lielāko daļu laika stāvēs novārtā, bet marķēšanās procesam izmantot kādu no makšķerēm. tādēļ nepērc visu to komplektu uzreiz, bet pa daļām, katru atsevišķi rūpīgi apsverot.