Aivars Rudzinskis

Aivars Rudzinskis

Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs

Atbildes

Jautā Aigarsbergs

Sveiki.

Jautājums pirms gadiem jau malts un malts, bet interesē aktuālā informācija. Uz nākamo sezonu gribu pilnu komplektu (3 makšķeres, spods un marķieris) no viena ražotāja. Budžets, teiksim, 800-1000eur. Šobrīd skatos uz Warrior S vai Shimano TX1 + Shimano Aerlex spoles. Interesē 13ft 3 vai 3,5lb.

Jūsu ieteikumi?

Atbild Aivars Rudzinskis

Nezinu, kas tur ir malts, bet galvenais, kas būtu jāņem vērā, ir tas, ka vissvarīgākais šajā komplektā ir spoda kāts un spole. ar tiem nāksies darboties krietni vairāk un prasības pret tiem ir krietni augstākas. visbiežāk ir tā, ka spodu nespējam aizmest tik tālu vai tik precīzi, cik makšķeri un tas nozīmē, ka nevaram iebarot tur, kur varam makšķerēt. tāpēc spoda kātu jāizvēlas vismaz pakāpi, ja ne divas augstāku nekā pārējos kātus. ar tādu arī būs vieglāk mest, mazāks nogurums un līdz ar to arī varēs čaklāk sabarot. Savukārt, spoda spolei ir arī savi kritēriji, kas atšķiras no makšķeres spoles prasībām. pirmkārt, tīšanas ātrums - būtu labi, ja vismaz metru ar vienu apgriezienu var ietīt. arī svars un ērtība ir būtiska, kamēr, piemēram, nav nekādas vajadzības pēc kvalitatīvas bremzes, kur nu vēl pēc divām. Būtu labi divi klipši uz kasetes. Tāpat atsevišķi vajag piedomāt pie marķiera kāta. Tas nu vairāk atkarīgs no tavām spējām to kaut cik jēdzīgi izmantot. Ja spēj velkot svinu pa grunti smalki nolasīt tās struktūru, atrast līdzenas, no dūņām un zālēm tīras vietas, tad labs marķiera kāts ir neatsverams. Savukārt, ja aprobežojies ar dziļumu mērīšanu, tad to var darīt ar jebkuru kātu un nemaz nav obligāti staipīt līdzi atsevišķu komplektu, kas tāpat lielāko daļu laika stāvēs novārtā, bet marķēšanās procesam izmantot kādu no makšķerēm. tādēļ nepērc visu to komplektu uzreiz, bet pa daļām, katru atsevišķi rūpīgi apsverot.

Atbildēts: 31.jūlijs 2018, 11:53 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā LaumaL

Es izmakšķerēju palielu grunduli un ieliekot to spainī tas griezās uz vēdera. Nesaptotu kāpēc griežas uz vēdera

Atbild Aivars Rudzinskis

tādēļ, ka pusdzīvs. pamēģini turot aiz astes nostādīt to ūdenī pareizi un pakustināt uz priekšu un atpakaļ - tādā veidā ūdens skalosies cauri žaunām un zivtiņa varētu pamazām atžirgt.

Atbildēts: 25.jūlijs 2018, 15:26 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā salvis333

Labdien.

Doma braukt uz karpām un pirmo reizi mazliet vairāk par 24h. Doma uz boilām tikai- budžeta variantā cik variantu boilu(garšas) vajag un cik daudz kg barot.

Vieta ezers.

Atbild Aivars Rudzinskis

vienu un ne vairāk kā vienu boilu barošanai. jo ilgāk un vairāk ar to barosi, jo vairāk ķersies. turklāt labāk pa druskai un regulāri nevis visu uzreiz. jā, un labāk mazāks daudzums kvalitatīvu boilu nekā lielāks daudzums nekvalitatīvu vai vēl sliktāk - pelešu vai birstošās barības. tagad, šājā laikā vispār var būt risks pārbarot, tādēļ tiešām pa drusciņai.

Atbildēts: 17.jūlijs 2018, 15:53 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Mihevskis

Sveiks,

Situācija sekojoša-sēžu uz boilu un piebaroju ar smalko barības maisījumu. Iemetot kārtējo barības porciju (pāris bumbas), var redzēt, ka momentā barībai uzbrūk liels balto zivju bars un pēc 10 min barības vairs nav.

Ir kādi ieteikumu šai situācijai? Var barot ar boilu pusītēm, bet vai tas būs tik atraktīvi kā smalkās barības galds?

Atbild Aivars Rudzinskis

tā jau ir boilu priekšrocība, ka baltās zivis netiek ar tām galā. par atraktivitāti runājot - kāda nozīme atraktivitātei, ja uz to nav iespējams noķert? turklāt no karpas viedokļa laba boila noteikti ir vērtīgāka par jebkuru birstošo barību. turklāt tai nav jāskraida pakaļ un jātērē enerģija. vienīgais jēdzīgais iemesls, kādēļ vispār birstošā barība karpu copē tiek lietota, ir kāreiz piesaistīt baltās zivis. karpa ar laiku pamanīs, ka ir kaut kāds tusiņš un piepeldēs pačolēt, kas te notiek. tomer lai tas tā notiktu, vajag, lai karpai kaut kas paliek pāri. otrkārt, tas viss strādā tikai tad, ja nav daudz plēsēju. ja tur apkārt sarodās lielas līdakas vai, nedod dies, sami, tad karpu vēl ilgi neredzēt. un visbeidzot - birstošā barība diez ko uz grunts neguļ, tā kā tāda migla kustās pa ūdeni visos dziļumos, zivis ar savu aktivitāti to vēl vairāk izkustina. pat ja tur pa vidu ir karpas (parasti mazās) tās ceļas uz augšu līdzi šim birstošās barības mākonim un no grunts vispār neko neņem. ņemot vērā visus šos aspektus, tavai taktikai ir ļoti liela iespējamība nodrošināt nulli sveramajā maisā.

Atbildēts: 17.jūlijs 2018, 15:49 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Syndrome

Sveicinati. Biju karpas un domaju izmeginat garneles, par izbrinu rezultati bija labaki uz garnelem neka boilam. Kada jums pieredze, esat meginajis...

Atbild Aivars Rudzinskis

izvilki divdesmitnieci? Garneles neesmu mēģinājis, bet esmu licis gliemenes un arī labi, turklāt pilnīgi par brīvu.

Atbildēts: 9.jūlijs 2018, 16:42 | 2 komentāri | Adrese atbildei
Jautā Jancux

Sveiki! Karpu makšķerēšana esmu iesācējs, tāpēc gribu pajautāt vai ir vērts makšķerēt uz boilam ja pirms tam netiek intensīvi piebarots uz viņam?? Vai jēga ja sēžu uz nakti, barot ar viņām? Un ja sēž uz boilam vai vajag to vietu piebarot ar parasto barību un cik bieži!

Atbild Aivars Rudzinskis

Protams, cerība uz copi krietni pieaug, ja pabaro kādas dažas dienas iepriekš. tad karpas mierīgā garā pie konkrētā veida boilas pierod un ņem to bieži un droši. nevajag intensīvi, labāk regulāri. Ja tas nav iespējams, joprojām boila ir ļoti laba ēsma, jo to var likt uz mata, to negrauzīs baltās zivis un tā tur būs līdz tam brīdim, kamēr pats to noņemsi. Neviena cita ēsma tāpat visas šīs funkcijas neizpildīs. Tiesa, šādās reizēs uz mata jācenšas likt kas īpaši atraktīvs - spilgtās krāsās, īpaši spēcīgi smaržojošs, sniegavīra kombinācijas, popaps utml - karpa šīs boilas ņem "uz interesi". Tā ir ļoti ziņkārīga zivs un visu nepazīstamo grib aptaustīt - ar muti. Barot šādās situācijās, kad cope ir tikai vienu nakti var ar jebko. katrā ziņā pierast pie konkrētas boilas karpas nepaspēs un tādēļ tā stratēģija noteikti jāatmet. Toties jācenšas kaut kā tās zivis tomēr pie sevis pievilināt un tādēļ lieti noderēs granulas, birstošā barība, kaņepes, dažādi škidrie atraktori, ko pievienot. var barot ar boilām, bet tās tad labāk pārgriezt uz pusēm vai četrās daļās, lai intensīvāk izdalās aromāti.

Atbildēts: 7.jūlijs 2018, 11:47 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā ziemelis28

Sveiks!

Ejot uz līni es mēdzu barībai jaukt klāt zemi. Kā ir ar karpām?

Jūs ieteiktu likt klāt zemi, vai tomēr nē?

Atbild Aivars Rudzinskis

nezinu, nekad neesmu licis, bet der pajautāt Normundam Grabovskim.

Atbildēts: 5.jūlijs 2018, 13:45 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Aigarsbergs

Pastāstiet par auklas gremdēšanu. Ko labāk izvēlēties - piekarināmo svinu vai ātri grimstošu auklu? Kā pareizi nogremdēt auklu bez papildus sviniem utt. Kā pareizi apieties ar piekaramo svinu gremdēšanai? Kurā situācijā ko izmantot?

Paldies.

Atbild Aivars Rudzinskis

pirmkārt, ir jāsaprot, priekš kam tas tiek darīts. pamatā divi varianti - padarīt auklu mazāk redzamu ēsmas tuvumā un otrs - atvieglot izvadīšanu krasta tuvumā. otrais ir aktuāls tad, ja krastā strauji ir dziļums, vieta šaura, makšķeru daudz un ir bailes, ka karpa (parasti maza) varētu sapīties auklās. vai arī gar krastu pastāvīgi kursē laivas, velcētājie utml. tad liek svinus (backlead), kas ir piesieti atsevišķā auklā un piecērtot parasti nokrīt. tādus uzver uz auklas pēc iemetiena un auklas nostiepšanas, noslidina uz leju burtiski dažus metrus un tad atbrīvo auklu, ļaujot svinam novilkt auklu pie zemes. Copes jūtība samazinās, tie svini pēc pieciršanas ne vienmēr nokrīt, tad sitas ap kāta galu, ne īsti slīdz uz leju, ne nāk augšā - vispār čakarīgs pasākums. ja var iztikt, vajag censties iztikt. otram mērķim atkal ir divi varianti - gremdēt auklu ar lidojošo backlead un ar pašu auklas svaru. Lidojošais (flying back lead) verās uz auklas virs līdera un metiena brīdī gaisa pretstības dēļ noslīd kādus 10-15 metrus pa auklu uz augšu. tādēļ viņš ir jāliek ar plato, neaerodianmisko galu uz priekšu. izvadīšanas laikā viņš diez ko netraucē. nav lietojams kopā ar šoklīderi, jo nepārslīdēs pāri tā mezglam un taja ieķersies. tomēr jāsaprot, ka šoklīderi izmanto makšķerējot vai nu tālās distancēs vai ķērājiem bagātās vietās un par auklas slīcināšanu ne vienā ne otrā gadījumā nav jādomā. Parēķinot elementārus trijstūra leņķus redzams, ka auklas slīcināšanai ir nozīme tikai tuvās distancēs un lielos dziļumos. lidojošos vajadzētu izmantot noteikti ar pītām auklām, ja nav zemudens ķērāju daudz. nu un, protams, ja ir vējš un straume. ja nav liela vēja vai straumes, auklu var slīcināt ar savu svaru. Pēc iemetiena to nostiepj taisnu, noliek makšķeri uz statīva un tad laiž ārā, 'ļaujot tai grimt un nogulties uz gultnes. šis process ir ilgs, var aizņemt pat līdz 15 minūtēm, atkarībā no dziļuma un auklas grimšanas ātruma. šajā laikā aukla laiku pa laikam ir jāpadod ārā, jo tā visu laiku nostiepsies. pēc tam uzkarina svingeri vai kāds nu tev tas copes signalizators ir, uz vismazāko svaru. kāta tuvumā aukla atkal pacelsies no svingera svara, bet par to nav jāuztruacas - tālumā tā vienalga paliks guļam. copes jūtība, protams, krietni samazinās, kaut gan es pat uz amūriem esmu strādājis ar šo risinājumu un bija ok. fluorkarbona pamataukla šim risinājumam, protams, ir vispiemērotākā, jo grimst ātrāk un stiepjas mazāk, saglabājot copes jutību augstu. savukārt, parastās auklas ir dažādas, grimst dažādi, ir pat tādas, kas negrimst ne s, gaidi kaut stundu. var veikalā pirms iegādes nogriezt gabaliņu un mēģināt noslīcināt ūdens glāzē - viss atri top skaidrs.

Atbildēts: 5.jūlijs 2018, 13:44 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Aigarsbergs

Sveiki.

Pēc visu Jūsu atbilžu izlasīšanas un pāri 20 copeslietu žurnālu pārlasīšanas, beidzot devos teoriju izmantot praksē. Izvēle krita uz mazu maksas dīķi pie Skrundas. Iekšā uz 3ha esot 4t karpas, par ko gan šaubos, bet nu bija tur ļoooti daudz. Pārsvarā 3-4kg, bet lietpratējiem 7-12kg nav retums, kā arī ir pāris pir 20kg (paši redzējām, kad saimnieks baroja).

Sāku ar fīderi (NG karpa, traper karpa utt) un Alivio kātam baroju ar halibušu peletēm, Ultraplex, The Crave, kukurūzu un parastajām granulām, pēc 2h uz Alivio bija 2,3 5,3 un 2kg zivis 2h laikā. Vakarā un pa nakti copes retāk, pārgāju tikai uz boilām un neko nepiedomādams sabēru abas barības kopā. Pirmajās 24h bija vēl 8 zivis 2-3,5kg (uz diviem) un tad arī kolēģa fīderbarību piebēru klāt. Un no tā brīža cope beidzās. Sajauktas bija 5 dažādas "parastās" karpu barības ar 2 boilām un peletēm. Nākamajā diennaktī uz abiem 4 karpiņas, bet tikai metot uz dullo, nevis barotajās vietās.

Tātad jautājums: esmu guvis labu pirmo mācību - nejaukt NG, Traper utt karpu barības kopā ar zivju peletēm, boilām un granulām?

Otrais - no 15 zivīm 13 bija uz traper kaņepi ar un bez kg1 popapu. Uz Crave un ultraplex tikai 1, viena uz baltajiem. Sagadīšanās, ka pa 3 dienām Crave un Ultraplex nenostrādāja?

Paldies. Arī par rakstiem žurnālos utt, jauna "slimība" rokā, jau plānoju, kur braukt nākamreiz.

Atbild Aivars Rudzinskis

nē, no barību sajaukšanas copei tā strauji beigties gan nevajadzētu. drīzāk iebēri kaut ko sliktu - saskābušu, vecu vai kaut kā savādāk sabojātu. otrs variants - varbūt vēl kaut ko pamainīji? āķus, pavadiņas, vēl kaut ko? tas arī var būt iemesls. trešais variants - cope vienkāŗši beidzās, neatkarīgi no tavām darbībām. tā nebūs, ka ķersies mūžīgi. nē, nav sagadīšanās, ļoti bieži ir tā, ka viena boila vai kombinācija strādā un citas ne vai gandrīz ne. katrā ziņā nav tā, ka tas, kas nestrādā, būtu kaut kas slikts. vienkāŗši tajā dienā tāda boila karpām garšoja vairāk.

Atbildēts: 22.jūnijs 2018, 16:04 | 3 komentāri | Adrese atbildei
Jautā lukinsarturs

Sveiks! Kāds ir tavs viedoklis par paštaisītām boilām, kuras taisītas no veikalos nopērkamajām iebarošanas barībām vai no zivju kombikorma? Brekšus baroju ar zivju granulām un domāju, kāpēc gan uz tādām boilām nevarētu ķerties? Mērķis ir tieši lielais breksis - 4 + kilo.. Gribu, lai sīkie - līdz kilo brekši liek mieru ēsmai. Ķeru ar fīderi, baroju ar spombu. Pagaidām man uz tādām boilām neķeras, vai trūkst ticības. Principā izsijāju sablenderētu barību, piesitu olu, pavāru 2 min un gatavs. Ko es daru nepareizi un kas būtu jāņem vērā taisot boilas breksim? Varbūt zini ieteikt kādu sastāvdaļu, kas breksi neatstāj vienaldzīgu? Paldies! :)

Atbild Aivars Rudzinskis

karpiniekiem brekši nav draugi. vienīgais, ko varu pielikt, ka diez vai ēsmas izmēram ar zivs izmēru varētu būt kāds tiešs sakars. drīzāk jau otrādi. man uz divām 20mm boilām puskilo brekši ir sēdušies virsū viens pēc otra. domāju, ka liela zivs ir gudrāka un viltīgāka par mazu, tādēļ ir krietni jāpiedomā pie sistēmas maskēšanas, visu sastāvdaļu maksimālas sabalansēšanas un citām niansēm. ja par barību, tad jo lielāka zivs, jo lielāka tai izpratne par to, kas ir kvalitatīvs un vērtīgs un kas ir lēta ķīmija. labas un kvalitatīvas sastāvdaļas karpinieku plauktā ir dučiem. kaut gan, ja baro ar zivju granulām, tad drošākais būtu tās pašas granulas arī sēdināt uz mata.

Atbildēts: 12.jūnijs 2018, 00:58 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager