barības daudzums ir atkarīgs no karpu daudzuma. jo vairāk karpu un jo tās ir lielākas, jo vairāk jābaro. saprotu, ka nevari iebāzt galvu ūdenī un saskaitīt, bet nu loģika ir tāda. Otrkārt, jāvadās pēc laikapstākļiem. ja ir vējains, ūdenī labs skābekļa daudzums, karpas ēd čakli. arī uz rudens pusi tās ēdīs arvien čaklāk, jo gatavojas ziemai. savukart bezvējā un karstumā, arī agrā pavasarī mēdz būt reizes, kad sanāk pārbarot. Treškārt, ir ļoti svarīgi, kas ar barību notiek vēderā. ja tā sagremojas ātri, karpai gribas ēst vēl. ja barība gremojas lēni, tad apetīte pazūd. tādēļ jau labākās boilas ir tādas, kas ātri sagremojas. tajās ir tiekai tāsas sastāvdaļas, kas gremojas ātri plus arī piedevas, kas veicina gremošanu. kukurūzā, riekstos, graudos un citos ierastos barības veidos nekā no tā nav. tādēļ ar kukurūzu ir daudz vieglāk pārbarot nekā ar labām boilām. ja trešajā dienā pazūd copes, tad karpas ir vai nu pārbarotas, vai nu to vairs nav. ir arī variants, kad no tavas barības tām ir pavisam slikti un tās to vairs negrib nemaz. vai arī elementāri negaršo.