Nu, ko viņa tur krata, mēs neviens nezinām. Bet nogājieni ir karpinieku lielākā nelaime un ar tiem cīnās daudzi. simtprocentīgas receptes nav, ūdeņi ir dažādi un apstākļi ir dažādi. Tādēļ pateikšu vien no savas pieredzes: 1. nogājienu kļūst mazāk, ja uzliek lielāku āķi. manuprāt, 6. izmērs uz 15mm popapa ir par mazu. Bet daudzi man nepiekritīs šai jautājumā. Protams, uz lielāku āķi varbūt būs mazāk copes, bet tad ir jāizlemj, kas tev ir svarīgāk - vairāk copes vai vairāk zivju krastā. 2. nogājieni rodas no tā, ka karpa ņem sev nepazīstamu ēsmu ļoti uzmanīgi. līdz ar to āķis ieķeras kaut kur pašā mutes maliņā vai bieži vien vispār neieķeras (par ko mēs atkal neko nezinām). tādēļ smagāks āķis ir labāk (tas par pirmo punktu). Pavisam cita aina paveras, kad karpas regulāri un pastāvīgi tiek barotas ar vienu un to pašu boilu. tad, uzliekot tieši tādu pat boilu uz mata, karpa to ņems drošāk, daudz nedomājot, jo būs jau pieradusi tādas ēst. iespējams, viņa pat šo boilu paņems gājienā, neapstājoties. loģiski, ka šādā gadījumā karpa daudz vēlāk pamana nekārtības un vairs nespēj tikt no āķa vaļā, jo tas ieķēries daudz dziļāk. Foršākais ir tas, ka šāda barošanas taktika ļauj izmantot pavisam mazus āķīšus, piemēram, 10. izmēra. Taču jāņem vērā, ka ēsmas boilai patiešām jābūt tādai pašai, kā barotajai. viena maza popapa cepurīte visu sabojā. un jā, maksas dīķī šādu taktiku pagrūti piekopt. Kas attiecas uz izvadīšanu, tad nekādi triki tur nelīdzēs. dažreiz liekas, ka ar mīkstākiem kātiem un maigāku izvadīšanu tiešām var samazināt nogājienu skaitu. Pamēģini, varbūt tev tas palīdz. Pavisam mazām karpiņām varbūt tas kaut ko dod, bet desmitnieci jau tāpat diez ko maigi nepavilksi. un zaudēt lielās ir vēl muļķīgāk nekā mazās. Tātad kopumā - ja āķis ir slikti ieķēries, tas izkritīs agri vai vēlu.