nu, bez rādīšanas grūti. pirmkārt, jāsagatavo makšķere. svaram jāatbilst kāta testam. dažiem kātiem labāk lidos smagāks par testu svins, dažiem nē. spolei labāk būt lielajai, tipa Big Pit. spolei jābūt pilnai ar auklu, jo tievāka aukla, jo tālāk lidos. šoklīderis divu kātu garumā obligāts. šoklīdera mezgls - precīzi sasiets, pēc iespējas tievāks, nolīmēts, bez skabargām. spoli uzgriežam tā, lai kasete atrastos maksimāli priekšējā pozīcijā, savukārt šoklīdera pirmais vijums būtu pašā kasetes priekšā, bet šoklīdera mezgls - aizmugurē. auklas daudzums no kāta līdz spicei - parasti ap 1,5 m, bet var arī pamazām pāriet uz garāku. spoli samērcējam ūdenī, tālmetiena gadījumā uz pirksta uzvelkam ādas "cimdiņu', spoles bremzi aizgriežam līdz galam ciet, lai nesagrieztos ar auklu, pārbaudam, vai aukla nav sapinusies riņķos un metam.

iemetiena sākumā kājas vienā līnijā ar iemetiena virzienu. rokas taisni iztaisnotas virs galvas, kāts taisni iemetiena virzienā. metiena laikā ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru un stabili stāvēt uz abām kājām. lai šo atstrādātu, džeki trennējas, stāvot uz ceļiem. metot strādājam ar abām! rokām, t.i. viena roka kātu stumj, otra velk klāt. pirms iemetiena svinu iešūpojam un sākam metienu tajā brīdī, kad svins ir vistuvāk mums pašiem. protams, svarīgi ir arī pareizajā mirklī atlaist auklu.

nu tā kaukā. krutās tehnikas neaprakstīšu, trennējam šitās un tad jau kaut kas būs. precizitāti panāksim tikai ar laiku un treniņu. attālumam vajadzīga tehnika un arī trenažieru zāle. nav jābūt kultūristam, bet kaut kādam spēkam muskuļos jābūt, ja grib mest virs 160m.

svina lidojuma laikā varam kātu pavirzot uz sāniem, nedaudz piekoriģēt metiena virzienu.

pirms svins iekrīt ūdenī, obligāti apturam auklu ar roku, lai tā gaisā iztaisnojas un droši varam sajust, pret kādu gultni atsitas svins, varbūt pat aptuveni noteikt dziļumu. arī pavadiņas sapīšanās risks ievērojami samazinās.