Baidos, ka Latvijā konkrēti tādu pludiņu nav pagaidām, ir citas konstrukcijas un citas formas, es parasti tos pludiņus, kuri man patīk pērku uzreiz pa 10 gb iepakojumiem, arī šos savulaik nopirku no Sensas , jo ar šādas konstrukcijas pludiņiem reizēm nācās ķert sacensībās Eiropā

bet tu šādu konstrukciju vari uztaisīt ļoti viegli praktiski no jebkura pludiņa…. uzliekot augšā un apakšā pa dubultā vada izolācijas gabalam vai izmantojot tievu, mīkstu kapara drātīti, kādas izmanto floristi, es rādīju pašu ideju

Nebūšu īstais kam to prasīt, jo es pēdējos gadus 18 esmu staigājis tikai Norfin un Sensas apģērbos, izvēle jau gana plaša arī garajiem, bet ja esi arī plats, ne tikai garšs, tad gan var būt problēmas ar izmēriem :)))).

Tev jabkurā gadījumā būs jāmēra kostīms, tad sāc ar Salmo Skandu ielā 7 un ar Ehalotyes.lv veikalu, papēti internetā ko piedāvā citi, lielajiem cilvēkiem ar copes kostīmiem nebūs viegli :)))

virs Pļaviņu hesa bija nolaists ūdens, tātad tu taisies barot vietā, kur pie nolaista ūdens bija mazāk par metru dziļuma, gandrīz ar 1000%garantiju saku, ka tur tu breksi nedabūsi, tas ir ja runājam par ūdenskrātuvi vai rajonu ap Pļaviņām, ja baro, tad baro vietā ar dziļumu 6-8-10+ metri, breksis iet dziļumā un seklās vietās, kā pavasarī un vasarā, viņa vairs nebūs drīz un neiznāks viņš arī uz kombikormu.

ja baro vietu, tad nevis futbola laukumu, bet gan konkrētu punktu kur makšķerēsi, tātad ar NOFIKSĒTU attālumu, ja barosi no laivas, tad ieteicams ielikt boju, ja barosi ar fīderi\spombu no krasta, tad nomērīts attālums uz mietiņiem vai pa krastu (no šitā akmens līdz tam kokam :) ), tad būs jēga no iebarošanas, ja nenomērīsi attālumu, tad var sanākt, ka barība un zivis ir vienā vietā, bet tu viņu gaidi citā vietā un ar Daugavas grunts nelīdzenumiem pietiek ar 2-3 metru starpību attālumā, lai dziļums nomainītos par 1+ metriem un tas ir pietiekoši, lai breksis neceltos augšā.

pirms barošanas iesaku pārliecināties, ka zivis tur mēdz uzturēties, jo izbarot zivis tur kur gribi tu, bet kur viņām nepatīk ir praktiski neiespējami, viņas tur var īslaicīgi iznākt, bet patstāvīgi netusēsies noteikti

barot vajag tā, lai barība noteikti nonāk uz grunts konkrētajā punktā, tātad, ja no laivas, tad smagām bumbām, pat granulēto kombikormu biki aplej ar ūdeni un ļauj minūtes 15-20 pastāvēt, tad var veidot tādas granulu bumbas un laist lejā, ar barotavu tas pats, ja barosi katru dienu, tad pilnīgi pietiks ar 1-2 kombikorma kilogramiem dienā, galvenais atzīmēt vietu un pieradināt breksi

tagad , laikam un ūdenim dziestos, breksis daudzviet “vērsies” tikai uz gaļas pievienošanu barībai, tās var būt 5-10 sakapātas sliekas, pietam copes procesā, nevis sākumā, var ierosināt brekša, kurš tur pat stāv, bet nereaģē uz ēsmu, ēstgribu, jāeksperimentē :)

Sogad tur viss ir ļoti slikti :), daļa zivju pa lielo maija ūdeni uzgāja augšā, un zivju blīvums lejtecē ir neliels, var šo to izsēdēt, bet bez loģikas, biju divas reizes un vairs nebraucu, laika žēl :))), braucu citur, kur cope biki loģiskaka

Boland breksi ir ļoti labs, bet karpu, sevišķi zemeņu karpu dziestošā ūdenī es tomēr nemestu, plus tas, ka drīz jau vajadzēs barību krāsot tumšu, lai nebaidītu jau tā retos brekšus :)

klasiskais fīderis būs ok karpiņām līdz 3-4 kg, tīrā ūdenī var arī ar lielāku padarboties, bet aizaugušos ūdeņos sevišķi lielu izredžu veiksmīgi izvilkt zivi maz :))), es gan neieiteiktu flurokarbona pavadas, jo flurokarbons ir cietāks un smagāks, tev vajadzēs 0,20-0,25mm pavadas un tas jau ir diezgan paciets fļuriks, ja karpa ir pie labas apetītes, tad nekas, apēdīs kumosu un nemanīs, bet ja viņa būs kaprīza un kumosu gribēs pazelēt, tad var sajust auklu, tāpēc labāk liec parastās monofilās auklas pavadas, vai pītās auklas pavadas, ja pītā, tad 0.14-0,18mm, atgādinu, ka runājam par mazām karpiņām līdz 3-4 kg.

Pavadiņas garums ….. no 10 līdz 50 cm, atceries, ka nevajag pārcensties ar starta barošanu, tev galvenais ir uztaustīt kur karpas tajā brīdī vairāk uzturās, ja vieta stipri aizaugusi, tad protams, ka karpas būs zālēs un tev jāķer\jābaro viņas būs uz pašas zāļu robežas, jo viņas var negribēt nākt ārā dienas laikā, bet tas nozīmē, ka piecērtot zivi viņa 100% durs iekšā zālēs, attiecīgi pašai montāžai ir jābūt tādai, lai tev ir kaut teorētiskas izredzes zivi noturēt un apgriezt sev vēlamā virzienā :)))), ļoti iespējams, ka jātaisa fīdera montāža tikai uz pamatauklas, ar stoparu palīdību, bez mezgliem……

Ja barība pati lētākā, tas ir uz doto brīdi zem 3 eiro, tad 2kg, ja biki jaudīgāka aromātos, tad 3

tu TOPā tikai upes esi ielicis, lai gan ir vesela virkne ezeru, kur 4-5 kg brekši ir un ŗeizēm pieķerās :))), nu bet ja upes, tad upes :))), bet runājam tātad par reālu iespēju satikt breksi 4+ kg, nevis gadījumu reizi 10 gados

1. Daugava virs Jēkabpils un līdz robežai
2. Daugava virs Aizkraukles, Pļaviņu HES u.t.t.
3. Gauja no Cēsīm līdz Valkai
4. Lielupe no grīvas līdz Kalnciema tiltam
5. Buļļupe, ir brīži, kad tur izšauj kāds ap 4kg
6. Venta līdz 3 kg jā un daudz, par 4-5+ pat īsti dzirdējis neesmu
7. Salaca ir pa mazu, līdz 2,5-3 ir pa kādam, bet lielāki jau ir loterija

Bet…. tā tāda makšķernieka spriedelēšana, jo ja parunājas ar zemūdens medniekiem vai tīkliniekiem\murdiniekiem, gan oficiālajiem, gan neoficiālajiem, tad tas skats uz lielajiem brekšiem ir daudz labāks :))), protams Daugava ir TOPa augšā ar saviem 6-7kg+ milžiem, bet ir lielie daudz kur, es domāju, ka lielajam jau ir pilnīgi cita ēdienkarte un daudzviet viņš ir pus plēsējs, noteikti ēdienkartē ir vēži, gliemeži u.t.t., pietam ēd viņš ne katru dienu….

ehhhh…… pietrūkst laika un naudas, lai nodotos lielo brekšu pētīšanai, lai gan es ļoti labprāt to darītu :))), pietam tādās vietās kā Gauja un Daugavas augštece ļoti gribētos kādus lielos brekšus, kaut vai 3+kg, nočipot un papētīt viņu migrācijas ceļus, jo patreiz liekās, ka viņie ceļo desmitiem kilometrus pa upi…..

nav nācies strādāt ar šādām barībām, par šokolādi īsti pārliecināts neesmu, bet citursu aromāts reizēm siltā ūdenī izšauj baigi labi, lai gan man pašam kaut kā viņš nepatīk barībā, bet breksis ne vienmēr man piekrīt :))))

tas man bija ļoti smalks uztveramais tīkliņš, veči ķer garneles ar daudz rupjākiem, ar parastajiem trīstūra formas saliekamajiem tīkliņiem, garneles ir visā jūras piekrastē un daļā līča arī, tās smeļa pie un zem akmeņiem, var pabradāt ar tīkliņu, var pacilāt akmeņus un tur parasti ir vairāk un lielākas, garneles imanto arī brekšu un vimbu copē jūras piekrastē un arī upēs\kanālos netālu no ietekas jūrā, ļoti laba ēsma