auklas ikdienas copei ir ok, sardziņi … tas ir ļoti individuāli, man ikdienas copē patīk gari, ir veikalos tādi lavsāna sardziņu, kuriem ir vēl amortizējoša plāksnīte apakšpusē, tā plāksnīte ir dažādās krāsās, atkarībā no sardziņa cietības, es nemīlu lielas mormiškas, tāpēc izvēlos mīkstākos sardziņus, bet tas ir ļoti individuāli, klasika ir ja sardziņš ieleicas par +- 30-45 grādiem pamatā asarus ķer ar smalku, ātru spēli, bet ir reizes kad viņš grib tikai stāvošu vai pat uz grunts noliktu, formulas nav, pietam katras formas mormiškas jāizspēlē biki savādāk, tāda ābeces spēle ir 2-3 sitieni pa grunti un tad ar smalku, ātru dribli lēnām iet uz augšu, kādus 30-40 cm, lielākā dziļumā 50-100cm bezēsmas mosrmiška ir laba lieta, bieži vien var pat rupjākus asarus lasīt, bet... ieciklēties tikai uz bezēsmas mormiškām arī nevajag, jo ir ūdeņi un reizes, kad tārps tomēr strādā krietni labāk, Latvijas izpildījumā banāns ir viena no veiksmīgākajām bezēsmas mormiškām, uzliec uz āķa 1 vībotnieku un tā vispār ir asaru klasika :)))) asarus ķerot 100-150-200 āļiņģi pa dienu nav nekas milzīgs, tāpēc neaizmirsti par labu urbi diemžēl šoziem laikam īstu ledu šeit neredzēsim :)