Nu, ko viņa tur krata, mēs neviens nezinām. Bet nogājieni ir karpinieku lielākā nelaime un ar tiem cīnās daudzi. simtprocentīgas receptes nav, ūdeņi ir dažādi un apstākļi ir dažādi. Tādēļ pateikšu vien no savas pieredzes: 1. nogājienu kļūst mazāk, ja uzliek lielāku āķi. manuprāt, 6. izmērs uz 15mm popapa ir par mazu. Bet daudzi man nepiekritīs šai jautājumā. Protams, uz lielāku āķi varbūt būs mazāk copes, bet tad ir jāizlemj, kas tev ir svarīgāk - vairāk copes vai vairāk zivju krastā. 2. nogājieni rodas no tā, ka karpa ņem sev nepazīstamu ēsmu ļoti uzmanīgi. līdz ar to āķis ieķeras kaut kur pašā mutes maliņā vai bieži vien vispār neieķeras (par ko mēs atkal neko nezinām). tādēļ smagāks āķis ir labāk (tas par pirmo punktu). Pavisam cita aina paveras, kad karpas regulāri un pastāvīgi tiek barotas ar vienu un to pašu boilu. tad, uzliekot tieši tādu pat boilu uz mata, karpa to ņems drošāk, daudz nedomājot, jo būs jau pieradusi tādas ēst. iespējams, viņa pat šo boilu paņems gājienā, neapstājoties. loģiski, ka šādā gadījumā karpa daudz vēlāk pamana nekārtības un vairs nespēj tikt no āķa vaļā, jo tas ieķēries daudz dziļāk. Foršākais ir tas, ka šāda barošanas taktika ļauj izmantot pavisam mazus āķīšus, piemēram, 10. izmēra. Taču jāņem vērā, ka ēsmas boilai patiešām jābūt tādai pašai, kā barotajai. viena maza popapa cepurīte visu sabojā. un jā, maksas dīķī šādu taktiku pagrūti piekopt. Kas attiecas uz izvadīšanu, tad nekādi triki tur nelīdzēs. dažreiz liekas, ka ar mīkstākiem kātiem un maigāku izvadīšanu tiešām var samazināt nogājienu skaitu. Pamēģini, varbūt tev tas palīdz. Pavisam mazām karpiņām varbūt tas kaut ko dod, bet desmitnieci jau tāpat diez ko maigi nepavilksi. un zaudēt lielās ir vēl muļķīgāk nekā mazās. Tātad kopumā - ja āķis ir slikti ieķēries, tas izkritīs agri vai vēlu.

jā, karpām nepatīk būt kopā ar līdakām, reizēm gadās, ka tās tiek aizbaidītas. Par to, cik tālu un kur jāmeklē karpas - tas ir ļoti plašs jautājums, daudz esmu rakstījis gan žurnālā, gan šajā portālā (ziņu sadaļā), gan te atbildot uz jautājumiem - palasies un tiksi skaidrībā. Veikalā nopērkamie uzglabājamie maisi ir no speciāla auduma, kas ir maigs un neskrāpē karpas gļotādu. Tas ir svarīgi, parasta auduma maisā karpa var sabojāt šo gļotādas slāni, rezultātā dabūt kādu infekciju un nomirt. Diez vai tas ir to ietaupīto pāris eiro vērts.

Opciju patiešām ir daudz un tās visas ir jēdzīgas. Tiesa, katrā ūdenī ir lietas, kas strādā labāk nekā citas. Tas ir jāatkož pašam, nav citu variantu. Vai nu eksperimentējot, vai apjautājoties krastā sastaptiem kolēģiem. Ja runā par miksēšanu, tad nekādu konkrētu principu nac, var jaukt praktiski jebko ar jebko. Un nav noteikta principa, ko likt barībā, ja grib ķert uz ananasu boilas. Parasti, ja jāsāk no baltas lapas, barībā cenšas salikt pēc iespējas daudz dažādu sastāvdaļu ar domu, varbūt viena būs tā aktīvākā, kas izšaus. Kaņepes ir viena barība, kas karpām garšo vienmēr, vari sākt ar tām. kukurūzu vizuālai atrakcijai. Tomēr, ja ūdens ir sapresēts, tad noteikti barībā būtu jāiekļauj labas, augstas kvalitātes barības boilas - tā ir viskvalitatīvākā barība un, ja ir iespējas izvēlēties, tad karpa pirmām kārtām meklēs to.

Nezinu, kur esi pieļāvis kļūdu, jo tu neraksti, ko esi darījis. Mēģini analizēt, ko esi pamainījis - pavadiņas, montāžas, barošanas utt - pamainot vienu niansi copes patiešām var pazust. Varbūt, piemēram, pavadiņa sapinas un neglīti stāv uz grunts?

Kā izejas punkts var būt šāda formula - no āķa spicītes līdz kātiņam ir puse boilas diametra. Ja ir nogājieni, āķi palielina. Ja nogājienu nav, var mēģināt āķi samazināt.

ja turas kaut kāds vējš un nav pazīmes, ka ūdenī iestājas skābekļa bads, karpas aktīvi barojas un tādēļ jābaro čakli daudz. Savukārt, ja ilgstoši nav vēja, skābekļa trūkuma dēļ karpas var palikt ļoti pasīvas un kļūst ļoti grūti noķeramas. Tādos apstākļos es ieteiktu vairāk skatīties upju virzienā.

Tas ir milljons dolāru jautājums. Nav pareizas atbildes, pašam jādomā. Varu vien iedot galvenās vadlīnijas. Barot vajag tik, lai karpas nepārēstos. To, protams, ir pagrūti noteikt, bet jāņem vērā, ka: jo vairāk karpu ir tajā vietā, jo vairāk barības tās var apēst. desmit karpas apēd desmit reižu vairāk nekā viena. jo lielākas karpas, jo vairāk tās var apēst. jo augstākas kvalitātes barība (barības boilas), jo ātrāk vēders tās pārstrādā, jo vairāk var apēst. savukārt kukurūzu, piemēram, pārstrādā ilgāk, tapēc to barot vajag mazāk. jo siltāks ūdens, zivs aktīvāka, apēst var vairāk. Sevišķi, ja ir vējš, negaiss, kad ūdenī arī vairāk skābekļa. Barošanai jāsastāv no sākotnējās porcijas, kas ir lielāka un tad tā regulāri jāpapildina. ja ķeras un zivis barojas, jāpapildina aktīvāk, pēc katras copes. Ja neķeras un nav pazīmju par zivīm, klāt barot var pavisam uzmanīgi. Ir cilvēki, kas trīs dienās izbaro pārsimts kilogramus barības. Citi iztiek ar desmit. bieži tas ir arī naudas jautājums, realitātē vasarā tādā Baļotē, kur zivju daudz, pārbarot ir samērā grūti. bet mazā ezeriņā, kur varbūt pāris karpas mīt, vajadzētu spiest uz regularitāti nevis apjomu.

Domāju, ka tā noteikti būtu labāk. Jo īpaši ņemot vērā, ka method gadījumā karpa barojas stāvot uz vietas, pavadiņa ir īsa un tā āķa ieciršanās ir pavisam švaka. To, protams, var uzlabot ar superasu āķu izmantošanu un dūšīgu kontrolpiecirtienu, bet nu kopumā tā fizika ir tā pati. Pamēģini nolikkt to montāžu uz galda un iecirst sev āķi pirkstā. tur interesantas atklāsmes nāk. Sevišķi par svina formām. method montāža šajā ziņā ir mazliet labāka, ja tā barotava ir plakana un cieši guļ uz grunts.

ja boilu uzliek uz āķa, tad neviena zivs nepieķersies - āķis nevarēs iedurties tās mutē, jo boila ir cieta. Boila ir jāmontē uz mata sistēmas un to uzzsiet ir pavisam vienkārši - ar bezmezgla mezglu.