Sveiks Normund.

Gribu sākt ar to, ka man ir sakāms liels paldies, par visiem raidījumiem kurus katru esmu noskatījies vismaz patsmit reizes un tieši šo raidījumu dēļ es pievērsos makšķerēšanai pirms gadiem diviem. Bet stāsts ne par to. Lieta tāda, draudzenes tēvs, vīrs gudrs, daudz pieredzējis, bet kopīgu valodu spējam atrast tikai saistībā ar makšķerēšanu. Tad nu norunājām dienu kad dosimies pie ūdeņiem. Esam klāt, izvelkam kātus un pārējās štelles, sagatavojos uz kartīgu nakts vasarīgo copi uz ko gan citu kā līni. Pēc stundas, kad tikai ir veikta iebarošana, šis tāds tramīgs paliek, žāvājas un norāda ka viņam garlaicīgi, es palieku ar muti vaļā. lai gari nestāstītu, pēc vel pusstundas kāti jau mašīnā un cope beigusies, pats esmu dusmīgs kā pūķis, bet viņam garlaicīgi palicis. Pēc tās dienas nodomāju ar viņu nekad vairs uz copi. pēc nedēļas zvans - čau, čau esmu iepircies tirgū, copes bodē, laižam uz copi. Kā beigās izrādās, šis nopircis 3 murdus un gatavs tuvējā lielupes pietekā viņus visus uz nakti saspraust. šoka stāvoklis un esmu bez valodas, vīrs tuvu gadiem 50, ko es tādam varu pateikt, kur nu vel mācīt, ka tā nav pareizi. Tajā pašā vakarā laipni atvadījos, jo bija ''jāsteidzas'', bet kā izrādījās murdi tika ielikti un ''izkāsti'' tuvu 20 no 300gr lidz 1kg līņi. Ko Tu Normund varētu ieteikt, vai ir iespējams rupjis sakot, ne*adiršot draudzību vest pie prāta viņu.