Pavadiņas garums ietekmē jebkuras zivs copi, ja mēs runājam par vienu un to pašu jēdzienu, es te domāju auklu no āķa līdz pirmajam atsvaram, tā sauktajam „podpasokam” jeb kontrolsvariņam, parasti šīs auklas posms ir 10-15 cm garš, ko pie karpu, līņu un brekšu copes bieži vien liek uz grunts, jo šīs zivis tomēr lielākoties barojās no grunts un šādu ēsmu ņem daudz drošāk. Līnis atšķirībā no karpas parasti ēsmu ņem uzmanīgi, izgaršojot, tāpēc garāka pavadiņa var traucēt copes sākuma saskatīšanai, kas noved pie tā, ka zivs ēsmu ierij dziļi, kas savukārt neļauj palaist brīvībā līņus\pusaudžus, vai arī tieši otrādi gara pavadiņa copes sākumu neparāda un līnis kaut ko aizdomīgu sajūtot vienkārši ēsmu izspļauj, bet jūs to pat nepamanāt. Savukārt pārāk īsa pavadiņa (pārāk tuvu pievilkts atsvars) var radīt līnī nevajadzīgu tramīgumu, šie momenti ir svarīgi jo vairāk tēdēļ, ka līnis nav asaris vai breksis un ļoti bbieži pa visu rīta vai vakara cēlienu ir tikai viena divas copītes.