Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.
Jautā Jonjs

Gribu uzjautāt sekojošu lietu. Iepriekšējos gadus savā foršajā līņu vietā regulāri dabūju vienā copes reizē 4-5 līņus, plaužus ap 3kg un baltās karūsas pie 2 kg. Par cik ezers ļoti ātri aizauga, apakšā nolaidu lielo šīfera loksni, lai veidotos smuks galds, kuru arī regulāri iebaroju. Pēc tam gan pagājušo gad gan arī šogad copes tajā vietā praktiski nebija, ja neskaita plaužus zem kg. Vieta visu laiku burbuļo un es jūtu, ka zivis tur apakšā ir, tomēr neņem ne uz ko - iebaroju ar Salmo Līni sensas tech, un mēģināju uz visām 3 ēsmām - slieku, naktstārpiem, un baltajiem. Domāju vai varētu būt tā, ka pēc šīfera ielaišanas es sačakarēju savu copes vietu izjaucot zivīm gadu simteņos radīto vidi, vai arī ir iespējams, ka no šīfera, kas 50 gadus nostāvējis ārā visos gada laikos izdalās kādas azbesta šķiedras, kas jamiem nepatīk. Jo neredzu nekādu iespējamo izskaidrojumu, kāpēc vairs tur neķerās. Kādas idejas?

nezinu vai mans spriedums būs pareizs, bet es sliecos uz tevu otro versiju, ka no šīfera kaut kas izdalās un zivis tur negrib uzturēties, pa šo laiku gan tam šīferim vajadzētu būt ieskalotam dūņās itin krietni, citu versiju man nav, ja nu vienīgi pašam ezeram kaut kas ir noticis, bijusi smakšana , līmeņu maiņa u.t.t., tad arī zivis var pilnībā mainīt savus paradumus.

Pats tomēr cenšos copes vietas tīrīt ar grābekli, paraustot arī zāļu saknes, tas zivis nebaida un ja tā regulāri copē vienā vietā, tad ar laiku tur nemaz zāle vairs neaug, vienīgi tie logi nedrīkst būt pārāk lieli, lai zivīm nezūd zāļu patvēruma iespaids, lielā, tīrā pleķi viņas nemaz neiet iekšā, jo tur noteikti stāvēs kāds plēsējs

Atbildēts: 16.jūnijs 2010, 15:09 | 6 komentāri | Adrese atbildei
Komentāri
 
Sienaazi, pussabrukshanas peiods nav bezgaliigs, Radioaktiiviem meteriaaliem tas svaarstaas no 30-100 000 gadiem, atkariibaa no elementa. Neiesliigstot mendeljejeva tabulaas, intenretaa var mekleet peec termina Half-Life, ja taa lieta interesee. Es gan sliecos domaat, ka necopes probleema mekleejama citur, jo tak visu ieprieksheejo gadsimtu viiri gremdeeja shiiferus ezeros un copeeja beedu nezinaadami, cik tas bija pareizi no ekologijas viedokja , ir cits staasts...
17.06.10
 
Negribas gudri d..st, bet kad mācījos ķīmiju, tad tur par visiem elementiem bij termins ''pussabrukšanas periods'' dažam labam ķīm elementam tas bij bezgalīgs, tāpati Černobiļa zem betona pārklāja vēl entos T gadus būšot ārprātīgi bīstam. Cik tam asbestam tas pussabrukšanas periods, hvz.
17.06.10
 
Nu jā es jau ar zinu, ka tur tas azbests ir iekšā, bet ja tā plāksne lietū, sniegā nostāvējusi pusgadsimtu vai tiešām viņa ūdenī varētu sākt sadalīties..Interesanti būtu kāda zinātnieka viedokli dzirdēt :)
17.06.10
 
Joni, protams, ka pie pakaļas, es tik tā, varbūt ka līnim nepatīk. Es neliktu, jo pat tāda sīka būtne kā ods neaiztiek cilvēku kurš dabūjis radiāciju. (Ir paziņa, kuram ārstēja vēzi un izārstēja, bet no tām procedūrām dabūja devu radiācijas. Odi ar distanci.)
17.06.10
 
Man taa kaa pie pakaljas, kas EU aizliegts, lai tik komisaari brauc shurp, sagaidiishu :D Galvenais kaa tas ietekmee liini, jo kaut kaa neliekas, ka pusgadsimtu aaraa nostaaveejis shiiferis uudeni var saakt kaut ko izdaliit.
16.06.10
 
Sīkās azbesta (šīferis) šķiedras
organisma audos rada
mehānisku kairinājumu, kas
veicina ļaundabīgo audzēju
veidošanos. Itkā esot arī radioaktīvs.
EU aizliegts
16.06.10
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager