Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Noskatījos "Gaujas velkonīti" un radās jautājums :
1. Ja sametam 1/2 ... 2/3, kā tika teikts par kaprīzajiem brekšiem, vai pa tām 2 stundām , ko varot iet spiningot kamēr atpeld brekšu papi, breksis neaizpeld līdzi barībai pa upi uz leju (pēc loģikas, sametot barību, tā skalojas ar straumi uz leju)? Kāpēc viņs nāk uz to vietu kur tika mesta barība?
2. Vai nav lielaks efekts ja iebaro nedaudz augstāk pret straumi?
1. paskaties vēlreiz, es neteicu, ka pēc iebarošanas kaut kur vajag iet, cope sākas jau no pirmajiem iemetieniem, un copējot ar velkonīti nav jāsamet ne puse, ne tršdaļa barības, sākumam pietiek ar bumbām 5-7, straumē vispār nav jāmet liels barības daudzums no starta, stāvošā ūdenī jā, bet straumē jāpiebaro ir bieži.
2. ja esi pareizi uztaisījis barību, pareizi samitrinājis un pielicis pareizā smaguma zemi, tad barība nokrīt tieši tur kur tu viņu esi iemetis un izjūkot izskalojās metrus 5-10, ne vairāk, tāpēc arī zivis nāk uz baroto vietu un pēc laika vislielākā zivju koncentrācija ir tieši punktā, kur tu met barību, je baro nedaudz uz augšu, tad sanāk situācija, ka tu netiec zivīm klāt
Pievieno savu komentāru