rudulis ir kā nezāle, tos speciāli ķer reti, lai arī vilkt viņu ir kaifs, ja trāpās jau tāds 500-1000 gr rupucis :), iebarošanai der jebkura gatavā barība kā arī pašgatavotās barības, kurām par bāzi ir rīvmaize vai dažādu rīvmaižu maisījums, rudulis nav izvēlīgs, ja viņš ir tuvumā, tad pienāks noteikti

visa cope, pareizā piegājienā ir tāda, ka izvēlies sev copes vietu krasta zāļu tiešā tuvumā, citur pat pa pašām zālēm, dziļumam zem ledus jābūt no 30 cm līdz metram, reti kad biki vairāk, vienu no otra ne tuvāk par metriem 10 urb āļiņģus, sākumam 7-10, urb un uzreiz arī iebaro, kamēr urbsi pēdējos, tikmēr pirmie sāks strādāt, ja ruduļi tur ir. Katrā āļiņģī ieber nedaudz barības, var bērt vai pat ieliet jau samitrinātu barību, bet ilgspēlējošāk ir iebēr saujiņu (1 tējkarote) sausas barības un ar kociņu kārtīgi samaisīt, tad veidojās tāds interesants barības stabs. Mormiškas krāsai pa lielam nav nozīmes, galvenais lai āķis būtu pietiekoši liels un ciets, ar tievām auklām seklumā nav urbšana, ja ej uz lielajiem ruduļiem, tad ne tievāku par 0.14mm, pat 0.16mm, veči liek arī resnākas un nekas. Uz āķa liec 2-3 baltos tārpus un 2-3 motiļus, seklumā pēc iebarošanas āļiņģos saber sniegu vai ledus drumslas, lai 'pārāk neizgaismojas grunts, sāc spēli ar lēnu, ļoti lēnu šūpošanu un laišanu lejā, spēlēt jāsāk no paša ledus, jo rudulis pamatu pamatos ir augšējo un vidējo slāņu zivs, ja nolaid un pacel reizez 5-7 un copes nav, tad droši celies un ej pie nākošā āļiņģa, ja neviens rudulis nepiesakās stundu pēc iebarošanas, tad ir vērts paborēt kādus āļiņģus kaut kur sāņus, jo rudulim, kad ir cope sākusies, ir jāņem, labāk sliktājk, bet ir jāņem

saulainais laiks pavasarī nepatīk nevienai zivij, arī ruduļu gadījumā labākā cope saulainā laikā ir līdz pusdienas laikam un tad pievakarē, pēc 16 +-, ja list vai snieg, tad laba cope var būt visu dienu