Es pazinu vienu entuziastu, kuru sauca Artūrs Ķikuts, kurš vizuļus forelēm un alatām gatavoja no parastas monofīlās auklas uz kuras galā bija trīsžubura āķis ar spalvu pušķi, metāla serdenes vietā bija sviniņš un korķītis, bet lapiņu viņš izgatavoja no šķīstošās kafijas buņdžas. Vispār Artūrs bija viens no izcilākajiem forelistiem Latvijā un viņš mācēja noķert ļoti lielas strautenes. Es arī mēģināju foreļu rotiņus gatavot pats, bet es to darīju izmantojot nerūsējošā tērauda medicīnisko stiepli un lapiņas gatavoju no fotogrāfiju žāvētāja spoguļvirsmas, kas patiesībā bija misiņa loksne, kuras viena puse bija niķelēta vai hromēta. Domāju, ka toreiz, totālā deficīta apstākļos, kad veikalos nebija nekā un pat trīsžubura āķus vajadzēja lodēt no Kijevas vienžuburiem, bija vērts ar to ņemties, bet tagad, kad ir nopērkams gandrīz viss tam nav lielas jēgas. Mūsdienās es standarta rotiņiem tikai pietinu pušķus uz āķiem un tad man iznāk, piemēram, MEPPS AGLIA LONG ar lielu pušķi vai mušu uz āķa. Starp citu, amerikā var pasūtīt jau gatavus tamlīdzīgus rotiņus, tikai viņi ir šaušalīgi dārgi, jo ir hand made. Lai uztītu pušķi vai mušu uz vizuļa āķa izmantoju tās pašas stangas, ierīces un materiālus, kurus izmantoju mušiņu tīšanai.