PSRS laikos Baltijas jūras krastā nedrīkstēja pat atrasties, jo tā skaitījās pierobežas josla un tāpēc mums nav jūras copes tradīciju. Patreiz mēs apgūstam savas jūras piekrasti no jauna. Skatamies, kā copē zviedri vai dāņi un mēģinam to pašu darīt pie mums. Esmu izmēģinājis no krasta ar spiningu ķert jūras foreles, kā to dara zviedri, bet pagaidām bez rezultāta. Noteikti eksperimentēšu vēl, jo, piemēram, igauņi savu piekrasti jau ir paspējuši apgūt labāk un viņu lomi ir ļoti labi. Esmu spiningojis arī no laivas, bet pumpainos nenoķēru. Apbrīnojami, bet cenšoties mūsu jūras piekrastē noķert pumpainos esmu noķēris vairākas butes, pie kam vienu diezgan lielu. Taisnību sakot vienu buti uz spininga es esmu noķēris arī Zviedrijā. Izrādās, ka butes dažreiz uzbrūk vizulim. Tas man bija liels brīnums. Ir ziņas, ka kāds no mūsu mušiņniekiem šovasar esot regulāri ķēris vēja zivis uz mušiņmakšķeri, iebrienot no krasta. Vispār jūrā būtu jāķeras arī asariem. Vienīgais ir jāuzzina to uzturēšanās vietas, kā Rīgas jūras līcī. Noteikti, jūrā līdakas var noķert ne tikai Liepājas ostā un tālāk no krasta ir jāķeras mencām, kā Klaipēdas tuvumā. Kaut kur jūrā noteikti ir vietas, kur ir iespējams ķert lielos lašus uz velci. Vārdu sakot, spiningošanai jūrā ir diezgan lielas perspektīvas.